Vai esam gatavi kultūras mantojuma aizsardzībai bruņota konflikta gadījumā?
Kanādas bruņoto spēku pārstāvji Latvijā, juridiskie padomnieki, komandieris Marc-André Vary un leitnants komandieris Jean-François Morin 2024. gada 6. novembrī Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) ikgadējās konferenču sērijas “Kultūras Krustpunkti” plenārsēdē “Robežu pārkāpšana mākslā un zinātnē” pievērsās kultūras mantojuma aizsardzības nozīmei militāra konflikta apstākļos, uzsverot nepieciešamību saglabāt pasaules kultūras vērtības kā neatņemamu cilvēces identitātes daļu un, veicinot starptautisko sadarbību un izpratni par kultūras mantojuma aizsardzības vērtību konfliktu zonās.
Kanāda ir vadošā valsts Latvijā izvietotajai NATO daudzfunkcionālajai kaujas grupai, kas apvieno vairāku alianses dalībvalstu bruņotos spēkus, kuri bruņota konflikta gadījumā būtu atbildīgi ne tikai par Latvijas teritorijas un iedzīvotāju drošību, bet arī tās kultūras mantojuma objektu aizsardzību. Tas tiktu īstenots saskaņā ar 1954. gadā pieņemto UNESCO Hāgas konvenciju par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā. Šogad aprit 70 gadi kopš konvencijas pieņemšanas. Pēdējo gadu laikā pieredzētie militārie konflikti, to saasinājumi dažādos pasaules reģionos no jauna ir likuši aktualizēt kultūras mantojuma aizsardzības aspektus bruņotu konfliktu gadījumā starptautisko tiesību principu un normu rāmī. Šī tēma nesen tika arī aktualizēta UNESCO nedēļas ietvaros oktobra sākumā starptautiskajā konferencē “Kultūras mantojums un drošība”. Tāpat drīzumā LKA studentu raidierakstā #LKArunā būs klausāma šai tēmai veltīta tematiskā sadaļa, ko studenti veidojuši sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.
“Mākslai vienmēr bijusi būtiska loma sabiedrībā – tā ietekmē un atspoguļo kopienas, no kurām tā izaugusi. Kultūras īpašumi ir kā spogulis tautas vēsturei un tās sabiedriskajām vērtībām. Māksla izaicina pastāvošos uzskatus un iedvesmo pārmaiņām. Kultūras mantojuma iznīcināšana ir saistīta ar neiecietību un mērķtiecīgu mēģinājumu izdzēst konkrētās kultūras identitāti”, uzsvēra komandieris Marc-André Vary, Kanādas Bruņoto spēku juridiskais padomnieks, Latvijā dislocētās uzdevumu grupas loceklis, piebilstot, ka kultūras mantojums vienmēr ir bijis agresoru iecienīts mērķis. –– iezīmēja: Šādi stratēģiski nācijas identitātes un sabiedrības kopumā kultūras bagātības noplacināšanas centieni nav jāmeklē tālu. Latvija robežojas ar režīmu, kas aktīvi grauj Ukrainas kultūras mantojumu. UNESCO kopš 2022. gada 24. februāra līdz šī gada 16. oktobrim ir apstiprinājusi bojājumus 457 kultūras mantojuma objektiem.1 Tā ir tikai neliela daļa no posta, kas nodarīti Ukrainas un visas pasaules kultūras mantojumam. Tas ir skaļš atgādinājums tam, cik nepasargāts un uzbrucējam iekārojams ir kultūras mantojums.
Kultūras mantojums ir jāaizsargā, un tas jādara, balstoties starptautiskajās tiesībās un 1954.gada Hāgas konvencijā . Tas ietver militārā personāla apmācību rīcībai, kas atbilstu tiesiskajam regulējumam un konvencijā atrunātajai kārtībai. Tas ir praktisks ietvars tiem principiem, kas veido noteikumos balstītu starptautisko sistēmu, kādu Latvija sadarbībā ar Kanādu cenšas īstenot. Vēl starp galvenajām atziņām, kas izskanēja referātā un aicina uz tālāku darbību, ir norādījumi uz potenciālo aizstāvju atbildību, kad kultūras mantojums var tikt iznīcināts, ja tajā vai to tuvumā izvietoti militārie spēki. Starp spilgtākajiem šādiem piemēriem
ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēka, kas atrodas līdzās Aizsardzības ministrijai. Kanādas bruņoto spēku pārstāvju nolasītais referāts “UNESCO Convention for the Protection of Cultural Property in the Event of Armed Conflict: Perspective of the Canadian Armed Forces” iezīmē nepieciešamību pēc turpmākām diskusijām un apziņas par tiesiskuma aspekta aktualizēšanu kultūras mantojuma aizsardzībā veicināšanu sabiedrībā.
Konferences plenārsēdes ieraksts ir skatāms LKA Youtube kanālā: https://www.youtube.com/watch?v=pFQc6j5yjTA&t=11743s
Informāciju sagatavoja:
Imants Kristaps Kalējs
Latvijas Kultūras akadēmijas
“Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”
maģistra programmas students