Vairāk nekā 100 kultūras profesionāļu Kuldīgā diskutē par kultūras spēku reģionos
No 17. līdz 19. augustam Kuldīgas novadā norisinājās Vasaras kultūras akadēmija “Kultūras spēks: sociālā un ekonomiskā ietekme reģionos”, pulcējot vairāk nekā 100 kultūras profesionāļu no visiem Latvijas reģioniem. Šī bija jau piektā Latvijas Kultūras akadēmijas rīkotā Vasaras kultūras akadēmija, kas ik gadu kļūst par nozīmīgu satikšanās vietu pašvaldību kultūras speciālistiem, projektu vadītājiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un radošā sektora profesionāļiem.
Šogad Vasaras kultūras akadēmija tika rīkota sadarbībā ar Kuldīgas novada pašvaldību. Trīs dienas Kuldīgas novadā tika veltītas sarunām par to, kā kultūra ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti, kopienu attīstību, vietas identitāti, tūrismu un uzņēmējdarbību, kā arī par jautājumu, kas kultūras nozarē kļūst arvien aktuālāks – kā pamanīt, pamatot un novērtēt kultūras radīto sociālo un ekonomisko vērtību.
Latvijas Kultūras akadēmijas lektori iepazīstināja ar pētījumu rezultātiem, kas rāda, ka kultūras radītā vērtība izpaužas ne tikai tiešos ienākumos vai apmeklētāju skaitā, bet arī plašākā ietekmē uz vietējo ekonomiku un sabiedrību. Diskusijā “Kultūras pievienotā vērtība pašvaldības un uzņēmēju skatījumā” Kuldīgas novada pašvaldības izpilddirektors Rimants Safonovs, nodibinājuma “Liepāja 2027” vadītāja Inta Šoriņa un Kaļķu ielas kvartāla dibinātājs Toms Egle kopā ar diskusijas vadītāju Kristu Vīndedzi aplūkoja kultūras nozīmi vietas attīstībā no pašvaldības, uzņēmējdarbības un radošo iniciatīvu perspektīvas.
Par vienu no centrālajiem jautājumiem kļuva tas, kā veidot argumentāciju par kultūras nozīmi laikā, kad tās vērtību arvien biežāk cenšas izteikt izmērāmos rādītājos. Lekcijas un diskusijas apliecināja, ka kultūras ietekme bieži pārsniedz vienas institūcijas vai nozares robežas, radot efektus tūrismā, uzņēmējdarbībā, vietas pievilcībā un cilvēku vēlēšanās tajā dzīvot. Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Andris Klepers pievērsās tūrismam kā vienam no kultūras attīstības instrumentiem. Diskusijā par kultūras tūrisma produktu veidošanas izaicinājumiem tika analizēts, kā līdzsvarot kultūras satura kvalitāti, vietējās kopienas intereses un tūrisma attīstības iespējas.
Otrās dienas programmā uzmanība tika pievērsta kultūras sociālajai ietekmei – tam, kā kultūras procesi var stiprināt cilvēku savstarpējās saites, veicināt līdzdalību un kopienu iesaisti. Īpaša uzmanība tika pievērsta arī kultūras lomai demokrātiskā sabiedrībā, iepazīstot Kuldīgas Demokrātijas festivāla pieredzi, kā arī kopienu iesaistes iespējām kultūras pasākumu veidošanā.
Pētniece Inga Surgunte aktualizēja jautājumu par kultūras potenciālu cilvēku labbūtības un veselības veicināšanā. Dalībnieki varēja iepazīties arī ar kultūras un veselības iniciatīvu piemēriem Latvijā – “Vārdu siltumnīcu” sievietēm ar krūts vēža pieredzi un Kustību laboratoriju cilvēkiem ar Parkinsona slimību “Ķermeņi kustībā”.
Viena no būtiskām Vasaras kultūras akadēmijas sastāvdaļām ir ne tikai lekcijas un diskusijas, bet arī iespēja iepazīt konkrētās vietas kultūrvidi, tās cilvēkus un iniciatīvas, klātienē sastopot tos, kuri veido kultūras dzīvi savā novadā. Šāda pieredzes apmaiņa ļauj dalībniekiem ieraudzīt dažādus kultūras attīstības modeļus, gūt idejas savam darbam un pārņemt iedvesmojošus risinājumus, ko iespējams pielāgot arī citviet Latvijā.
Tieši tādēļ Vasaras kultūras akadēmija Kuldīgas novadā sākās Laidu muižā, kur dalībnieki tikās neformālā vakarā un iepazina muižas rezidenci “Radošais visums”. Tikšanās ar rezidences vadītāju Ingu Bermaku un vietējiem māksliniekiem ļāva tuvāk iepazīt, kā vēsturiskā muižas vide var iegūt jaunu funkciju un kļūt par vietu radošām rezidencēm, mākslinieku darbam un kultūras iniciatīvām.
Turpmākajās dienās dalībnieki iepazina arī citus Kuldīgas novada kultūrvides piemērus – Kaļķu ielas radošo kvartālu, Kuldīgas vecpilsētu un novada muzeja atvērto krājumu, kā arī Suitu kultūrtelpu Alsungā. Tādējādi Kuldīgas novads kļuva ne tikai par Vasaras kultūras akadēmijas norises vietu, bet arī par praktisku mācību un pieredzes telpu, kur teorētiskās diskusijas par kultūras sociālo un ekonomisko ietekmi varēja sasaistīt ar konkrētiem piemēriem un cilvēkiem, kuri šos procesus īsteno ikdienā.
Vasaras kultūras akadēmija arī šogad apliecināja savu nozīmi kā profesionālās iedvesmas, pieredzes apmaiņas un savstarpēju kontaktu veidošanas platforma. Dalībnieku atsauksmes atklāj gan emocionālo, gan profesionālo ieguvumu:
“Jau 5. vasaru Latvijas kultūras darbinieku satikšanās punkts ir Vasaras kultūras akadēmija. Kāds to sauc par galvas vēdināšanu, kāds par bateriju uzlādi, kāds par restartu, kāds par iedvesmas avotu. Bet pavisam noteikti nav šaubu, ka tas ir tā vērts.”
“Diskusijas, lekcijas un domu apmaiņa. Vēl tagad galvā gruzd pārdomas, idejas un mazas apņemšanās sev. Laidu muižas šarms, Kuldīgas pārliecība un Suitu viesmīlība…”
“Ir tik lieliski pabūt vidē, kur kultūras vērtība tiek saprasta, pierādīta un pamatota ar zinātniskiem pētījumiem un pieredzes faktiem. Kultūra ir spēks.”
Latvijas Kultūras akadēmija pateicas visiem Vasaras kultūras akadēmijas dalībniekiem, lektoriem un diskusiju dalībniekiem par aktīvo līdzdalību, atvērtajām sarunām, dalīšanos pieredzē un kopīgi radīto iedvesmojošo atmosfēru. Īpašs paldies Kuldīgas novada pašvaldībai un kultūras nozares kolēģiem par viesmīlību, sadarbību un iespēju iepazīt Kuldīgas novada daudzveidīgo kultūrvidi.
Uz tikšanos 6. Vasaras kultūras akadēmijā 2027. gada augustā!