Vēsturiskas runas atdzīvosies uz skatuves uzvedumā “Runas bez derīguma termiņa”
27. novembrī plkst. 17.00 Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Nacionālās filmu skolas paviljonā norisināsies trīs vēsturisku runu izspēles uzvedums “Runas bez derīguma termiņa”, kurā LKA Nacionālās skatuves mākslas skolas studenti izpildīs 14.–16. gadsimta publiskās runas. Savulaik izskanējušas politisku un sabiedrisku krīžu brīžos, runas ļaus paraudzīties uz vēsturisko retoriku no mūsdienu skatupunkta un uzdot jautājumu – cik daudz gadsimtu gaitā ir mainījušies veidi, kā sabiedrība tiek uzrunāta krīzes situācijās? Vai krīzes retorikai vispār ir derīguma termiņš?
Uzvedumā skatītājiem būs iespēja iepazīt trīs dažādos vēsturiskos kontekstos tapušas runas: humānista Silvio Enea Pikolomini (Piccolomini) 1454. gada 15. oktobrī Frankfurtes Reihstāgā teiktā runa “Par Konstantinopoles zaudējumu un karu pret turkiem”, Rīgas rātskungu uzruna pilsoņu kopienas sanāksmē, apsverot padošanos Vācu ordenim 1330. gada 18. martā, Baltazara Rusova hronikā iekļautā Johana Dūves un Elerta Krūzes runa Tallinas sūtņiem 1569. gada 5. aprīlī.
Vēsturiskās runas interpretēs LKA Nacionālās skatuves mākslas skolas studenti Anna Elīza Jākobsone, Mikus Krastiņš, Dārta Dūšele, Rūdolfs Segliņš, Ričards Jānis Vītiņš, Katrīna Rudzīte, Nauris Pinne, Karīna Vitnija Kazaka. Uzveduma režisors un studentu pedagogs – Kārlis Krūmiņš.
Uzveduma apmeklējums ir bez maksas, taču ierobežotā vietu skaita dēļ nepieciešama iepriekšēja reģistrācija. Pēc uzveduma LKA sociālajos medijos būs pieejams runu uzveduma ieraksts.
Pasākums tapis Latvijas Universitātei sadarbībā ar LKA īstenotā pētniecības projekta “Publiskā runa Livonijas kultūrā: Politisks un sociāls fenomens Eiropas performatīvajā tradīcijā (1200-1600)” (lzp-2024/1-0296) ietvaros. Galvenie pētnieki Dr. Andris Levāns un PhD Gustavs Strenga projektā pēta publisko runu kā politiskās un sociālās komunikācijas fenomenu viduslaiku Livonijas pilsētu kopienās. Pētījumā tiek analizēti Livonijā un Eiropas intelektuālajos centros 13.–16.gadsimtā tapuši dokumenti un vēstules, kuros redzama publiskās runas klātbūtne un kurus formējusi bibliskā, klasiskā un humānisma retoriskā tradīcija.
Viena no projekta pētniecības metodēm ir vēsturisko runu rekonstrukcija, kas ļauj ne tikai analizēt tekstus, bet arī izzināt to izpildījuma apstākļus un iespējamo iedarbību uz klausītājiem. Šis darbs sācies šā gada pavasarī režisora un LKA docenta Kārļa Krūmiņa vadībā ar mērķi interpretatīvi atjaunot performatīvās situācijas, kurās publiskās runas izpildītas pirmoreiz, lai labāk izprastu to vēsturiskos apstākļus un emocionālo iedarbību.
Pētniecības projektu “Publiskā runa Livonijas kultūrā: Politisks un sociāls fenomens Eiropas performatīvajā tradīcijā (1200-1600)” (lzp-2024/1-0296) īsteno Latvijas Universitāte sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju un finansē Latvijas Zinātne padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas ietvaros.