Kas notiek ar aktieri, kad viņš paliek viens ar sevi tukšā telpā? Kustību izrādē “Portreti. Pašportreti” aktierim nav, aiz kā slēpties. Nav tēla, nav teksta, nav gatava stāsta vai iepriekš noteiktas lomas. Paliek pats aktieris – viņa ķermenis, klātbūtne, impulsi, šaubas, drosme un spēja būt patiesam esošajā mirklī. Izrāde ir aicinājums ielūkoties aktiera kustību pasaulē – telpā, kur ķermeņa kustība kļūst par valodu. Tajā atklājas personības vaibsti, dzimst nozīmes, veidojas saskanīgi un nesaskanīgi dialogi, bet dažādos fragmentos tiek meklēts veselums. Aktiera klātbūtne pati kļūst par notikumu. Jo reizēm visgrūtākais uz skatuves ir vienkārši būt pašam. Pašportretus veidojuši paši aktieri, vienlaikus ļaujot sevi portretēt ar skatu no malas – caur kostīmu, skaņu un kustību.
