Svētdiena, 26. maijs, 2019
Informācija par pasākumu
No 26. maija līdz 28. maijam Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā “Zirgu pasts” notiks izcilajam Kustību teātra režisoram un pedagogam Ansim Rūtentālam veltīta notikumu sērija, lai atzīmētu viņa 70. dzimšanas dienu.
Režisors un kustību pedagogs Ansis Rūtentāls šī gada 28. maijā svinētu 70 gadu jubileju. Viņa dzīve priekšlaikus pārtrūka 2000. gadā, bet viņa atstātais mantojums līdz šim nav pilnībā apzināts un aktualizēts. Anša Rūtentāla kustību teātris sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA), kurā Rūtentāls pasniedza skatuves kustību aktieriem un režisoriem 90. gados, aicina svinēt Anša piemiņu un izzināt viņa radošās darbības rezonansi šodien.
26. maijā plkst. 18.00 un 28. maijā plkst. 19.00 LKA Teātra mājā “Zirgu pasts” varēs skatīt laikmetīgās dejas izrādi“Rezonanse. Trīs”, kurā apvienotas trīs Rūtentāla 80. un 90. gados iestudēto kustību izrāžu iedvesmotas horeogrāfijas LKA Laikmetīgās dejas mākslas bakalaura studiju programmas 1. kursa studentu izpildījumā.
Pirms izrādes 26. maijā plkst. 17.30 tiks atklāta fotomākslinieka Laimoņa Stīpnieka izstāde “Rituāls ar 12 RŪTīm”. Savukārt pēc izrādes aicinām uz Anša mūzikas vakaru, kurā tiks atskaņota Kustību teātra dalībnieku atlasīta mūzika no Anša Rūtentāla kolekcijas.
Visas trīs dienas pirms un pēc jubilejas notikumiem “Zirgu pasta” 306. telpā būs iespējams noskatīties Anša Rūtentāla izrādes “3/4” videoinstalāciju un apskatīt nelielu, bet iespaidīgu daļu no Anša Kustību teātra dalībniekiem dāvinātās mūzikas ierakstu kasešu kolekcijas.
“Rezonanse. Trīs”
Ideja: Guna Bīriņa un Anša Rūtentāla Kustību teātris
Horeogrāfija: Ramona Galkina, Ivars Broničs, Ilze Zīriņa
Izpildītāji: Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas mākslas bakalaura programmas 1. kursa studenti
Gaisma: Niks Cipruss
Producentes: Guna Bīriņa, Patrīcija Kolāte
Pirmizrāde: 2019. gada 20. martā LKA Teātra mājā “Zirgu pasts”
Anša Rūtentāla kustību teātris sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju
Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds
Fotogrāfijas: Laimonis Stīpnieks
(Ž)Alūzijas
Horeogrāfe: Ramona Galkina
Izpildītāji: Līva Apšeniece, Emīlija Berga, Ģirts Dubults, Kitija Geidāne, Melānija Graumane, Edvards Kurmiņš, Katrīna Stepiņa, Emanuēla Zvaigznīte
Rezonanse Anša Rūtentāla izrādei “Ilūzijas” (1994).
Ramona Galkina: Metaforiski izsakoties, skatījos uz šo Rūtentāla izrādi kā caur puspievērtām žalūzijām, apzinoties, cik klātesošs, taču vienlaikus arī nemanāms un neuzbāzīgs ir Anša devums. Pielietojot valodas un literatūras kontekstā zināmo alūzijas jēdzienu kā metodi ķermeņa un kustību valodas sfērā, kopā ar jaunajiem dejotājiem strādājām ar asociācijām un tulkojām viens otra kustības. Literāra teksta tulkojumā alūzijas var pazust, tikt pārprastas vai arī kļūt par patstāvīgām vienībām, savukārt mēs tieši pretēji – meklējām un izmantojām šos „zudumus” un „pārpratumus”, radot patstāvīgu kustību partitūru.
ahaw
Horeogrāfs: Ivars Broničs
Izpildītāji: Franciska Golubecka, Emīlija Kolča, Simona Ozola, Gundega Rēdere, Sonja Ronkko, Marija Saveiko, Victor Van, Marģers Vanags
Rezonanse Anša Rūtentāla izrādei “Pārdomas” (1984).
Ivars Broničs: Noskatoties izrādes video un iepazīstoties ar teksta materiālu – aktieru atmiņām un pierakstiem, guvu priekšstatu par to, kā tapa izrāde “Pārdomas”. Mainot skatu punktu uz ciparu “6”, tas var kļūt par “9”. No abām pusēm informācija ir patiesa, bet mums ir dota viela diskusijai, sarunai, strīdam, kautiņam…
Vai Pjēro ir miris?
Horeogrāfe: Ilze Zīriņa
Izpildītāji: Roberta Gailīte, Vladislavs Goršantovs, Ramona Levane, Patrīcija Mūrniece, Milēna Paviļča, Darja Turčenko, Sabīna Zeinalova
Rezonanse Anša Rūtentāla izrādei „Epifānija” (1980).
Ilze Zīriņa: Jaunos dejotājus nodarbina jautājums par savu oriģinalitāti. Anša Rūtentāla piedāvātā tēma, kurai viņš smēlies iedvesmu britu mākslinieka Orbija Bērdsleja darbā “Pjēro nāve”, iedvesmoja mūs uzsākt drosmīgu pašizpētes procesu un meklēt oriģinalitāti savā patībā, kas varbūt nesakrīt ar priekšstatiem par veiksmīgu, visu varošu, augsta intelekta apgarotu varoni.
27. maijā plkst. 18.00 piedāvājam unikālu iespēju tikties sarunā ar Anša Rūtentāla līdzgaitniekiem un noskatīties Rūtentāla video filmu un izrāžu ierakstu programmu. Sarunā, kuru vadīs mūzikas žurnālists Orests Silabriedis, režisore Māra Ķimele, kustību režisors Modris Tenisons, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, TV režisore Maija Smildziņa un operators Jānis Rēdlihs retrospektīvi atskatīsies uz Rūtentāla darbību un dalīsies savās pārdomās par Anša un viņa Kustību teātra atstātajām pēdām kultūras telpā gan toreiz, gan šobrīd. Tiks demonstrētas Anša Rūtentāla video filmas “Sonāte kontrabasam solo” (1989) un “Tabula rasa” (1991), kā arī kustību kompozīcijas no izrādēm “Pārdomas” (1984), “Hallo” (1992), “Dejas pret vēju” (1993) un “Ilūzijas” (1994).
Ansis Rūtentāls (1949-2000) bija izcils mīms, režisors un kustību pedagogs. 1978. gadā viņš izveidoja Latvijas Universitātes Studentu teātra Kustību grupu, kas vēlāk pārtapa Anša Rūtentāla Kustību teātrī. Savu radošo darbību viņš dēvēja par mūzikas vizuālo interpretāciju, kas īstenojās savam laikam novatoriskās kustību izrādēs, improvizācijās un performancēs. No 1986. līdz 2000. gadam Ansis Rūtentāls bija skatuves kustības pedagogs topošajiem aktieriem un režisoriem Latvijas Valsts konservatorijā un Latvijas Kultūras akadēmijā. Viņš ir bijis arī vairāku video filmu autors un kustību konsultants Dailes teātra, Nacionālā teātra, Valmieras drāmas teātra izrādēs, strādājot kopā ar daudziem nozīmīgiem Latvijas režisoriem, māksliniekiem un mūziķiem.