Izrāde "Ričards III. Aklā zarna". Patriarha rudens 2016.

1. oktobrī plkst. 19.00 LKA Teātra mājā „Zirgu pasts” notiks izrāde "Ričards III. Aklā zarna" pēc Viljama Šekspīra lugas „Ričards III” motīviem. 

Režisors: Dāvids Džovanzana (Davide Giovanzana)

Režisora asistents: Kārlis Krūmiņš

Māksliniece: Austra Hauks

Mākslinieces asistentes: Gerda Šadurska, Līga Zepa

Mūzikas autors: Mārtiņš Zariņš

Gaismu mākslinieks: Krišjānis Elviks

Producentes: Zane Kreicberga, Monta Kononova

Menedžments: Anna Niedola, Patrīcija Kolāte, Laine Pole

Lomās: Emīls Krūmiņš, Igors Šelegovskis, Alise Danovska, Elīna Avotiņa, Elīna Dambe, Oskars Vīksne, Ilva Centere, Toms Veličko, Madara Bore

Jau divu nedēļu ilgās delartiskās komēdijas meistardarbnīcas laikā, kas notika augustā un kurā piedalījās gandrīz viss LKA Dramatiskā teātra aktieru un režisoru 4. kurss, režisors Dāvids Džovanazana pamazām iepludināja Šekspīra lugas „Ričards III” motīvus kā patstāvīgā darba uzdevumus un improvizācijas tēmas studentiem. Viņiem bija jāizpēta visu 36 Šekspīra lugu slepkavības (Dāvids saskaitījis, ka to esot 74), kas notiek uz skatuves, un jāizveido etīde par vienu no tām, kā arī jāsameklē Ričarda III līdzinieki Latvijas pagājušā gadsimta 90. gadu realitātē un jāsagatavo priekšnesums par kādu no tiem. Tomēr Džovanzanam kā jau delartiskās komēdijas un tātad - improvizācijas cienītājam nekad nav gatavas receptes izrādes iestudēšanai. Un arī šoreiz tā top ciešā sadarbībā ar režisora asistentu Kārli Krūmiņu, scenogrāfi un kostīmu mākslinieci Austru Hauks un deviņiem aktieriem. Intensīvā mēģinājumu procesā ideju un konceptuālo, vizuālo un spēles risinājumu piedāvājumi iziet dažādus improvizācijas un attīstības līkločus, līdz ar to vairākas nedēļas pirms pirmizrādes ir gandrīz neiespējami raksturot, kāda būs izrāde.

Delartiskā komēdija ir aktierspēles veids, kas izmanto un attīsta fizisko izteiksmību, improvizāciju un darbu ar maskām. Jau iepriekšējā sadarbība ar Dāvidu Džovanzanu ir pierādījusi, cik efektīgi viņš spēj šo metodiku iemācīt studentiem, kā arī cik atraktīvi un savdabīgi tā strādā Šekspīra tekstu mūsdienīgā interpretācijā. Šoreiz izrādes ansamblis ir vienojies, ka maskas tiek izmantotas tikai mēģinājumu procesā kā palīglīdzeklis tēla radīšanai, bet iestudējumā aktieri darbosies bez tām (taču jāņem vērā, ka šis teksts top 20 dienas pirms pirmizrādes un daudz kas vēl var mainīties).

Sākotnēji Dāvids Džovanzana savu izrādes ieceri raksturoja kā varas un tās mehānismu pētījumu mūsdienu sabiedrībā un politikā, izmantojot Šekspīra lugas „Ričards III” struktūru. Viņu nodarbina jautājumi par to, kā cilvēki manipulē ar varu un, no otras puses, kā vara manipulē ar cilvēkiem. Taču mēģinājumu process izrādes veidotājus ir attālinājis no politiskas diskusijas, aizvedot drīzāk pie pētījuma par cilvēka dabu - kas ir tie mehānismi pašā cilvēkā, kuri liek tiekties pēc varas un pārākuma pār citiem un ar kādiem, dažkārt ļoti nežēlīgiem, spēles paņēmieniem mēs tos realizējam. Ņemot vērā leģendu par to, ka „Ričards III” Šekspīram, iespējams, ir bijis pasūtījuma darbs no toreiz valdošajām karaļa Henrija VII pēcteču aprindām, kurš bija gāzis vēsturisko karali Ričardu III, izrādes paralēlais stāsts ir arī par manipulāciju plašākā nozīmē. Vai teātris manipulē ar skatītāju, režisors - ar aktieri, autors - ar sabiedrību? Vai manipulācijas mehānismu atpazīšana un atsegšana mūsu dzīvi dara vieglāku un skaidrāku? Varbūt vismaz spēja pasmieties pašiem par sevi un cilvēka tumšo pusi atjauno prieku dzīvot - un tas ir viens no teātra uzdevumiem?

Meistardarbnīcu un izrādes tapšanu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.