Ceturtdiena, 16. aprīlis, 2026
Informācija par pasākumu
Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā 2026. gada 16. aprīlī plkst. 18.00 skatītāji tiksies ar aktrisi Lolitu Cauku.
Aktrise, kura pēc Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes absolvēšanas (1970) radošo darbu uzsāka Liepājas teātrī, spoži atveidojot Kristīni Rūdolfa Blaumaņa drāmā “Ugunī” un titullomu Gerharda Hauptmana lugā “Roza Bernda”, no 1974. gada ir Latvijas Nacionālā teātra (toreiz Drāmas teātra) aktrise.
Tālajos septiņdesmitajos gados Lolita Cauka daudziem jo daudziem skatītājiem galvenokārt bija pazīstama kā Rūta muzikālajās kostīmfilmās “Vella kalpi” (1970) un “Vella kalpi Vella dzirnavās”, bet teātrī nopietnu māksliniecisku uzdevumu bija maz, pat ļoti maz. Tomēr aktrise arī šādos “tukšajos gados” spēja ne tikai saglabāt profesionalitāti, bet arī cilvēciski un radoši pilnveidot sevi. Sākot ar astoņdesmito gadu vidu, kad Lolita Cauka atveidoja Laimdotu Raiņa “Uguns un nakts” iestudējumā (1985), viņas repertuārā parādījās dažādu raksturu lomas, kas ļoti veiksmīgi sintezējās Lindas lomā Artura Millera "Ceļojošā komija gals" iestudējumā (rež. M. Kublinskis, 1998), kur viņas partneris bija Rūdolfs Plēpis Villija lomā.
Turpmākajos gados Lolita Cauka radīja mākslinieciski spilgtus tēlus vairākos iestudējumos, no kuriem noteikti būtu jāatzīmē Violeta Vestone Treisija Letsa drāmā "Osedžas zeme" (2012), Indrānu māte Rūdolfs Blaumaņa drāmā "Indrāni" (2013, abas V. Siļa režijā), Aspazija “Raiņa sapņi” inscenējumā (rež. K. Serebreņņikovs, 2015), Kalpone Federiko Garsija Lorkas lugas "Asins kāzas" uzvedumā (rež. V. Nastavševs, 2016), Helēna Nikolas Makolifas lugā "Juveliera jubileja" (rež. Ģ. Ēcis, 2017) un Orta Raiņa “Pūt, vējiņi!” inscenējumā (rež. E. Seņkovs, 2018).
“Sarunās Smiļģa kabinetā” muzeja vadītājs Jānis Siliņš iztaujās Lolitu Cauku gan par radošo darbu teātrī piecdesmit gadu garumā, gan par to plašo organizatorisko darbu laikā no 2000. gada līdz 2008. gadam, kad viņa bija Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētāja.
Jānis Siliņš
LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs