Mūzu akadēmijas nodarbības

Latvijas Kultūras akadēmija ikgadus pavasarī organizē Akadēmijas pasniedzēju īpaši studiju interesentiem plānotas paraugnodarbības jeb MŪZU AKADĒMIJU. Dalībniekiem tā ir iespēja gūt padziļinātu ieskatu Kultūras akadēmijas piedāvātajās bakalaura studiju specializācijās, kā arī iespēja novērtēt, vai izvēlētā studiju joma atbilst priekšstatiem un interesēm. Visas MŪZU AKADĒMIJAS nodarbības ir bez maksas.

Mūzu akadēmija 2020 - 17. aprīlis

2019

Skolēniem iespēja piedalīties Mūzu akadēmijas paraugnodarbībās

Sestdien, 13. aprīlī no plkst. 12:00 līdz 14:30 Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Teātra mājā „Zirgu pasts” (Dzirnavu iela 46, Rīga) norisināsies Mūzu akadēmija, kurā bakalaura studiju interesenti varēs piedalīties sešās LKA docētāju un studentu vadītās paraugnodarbībās, vienlaikus gūstot priekšstatu par LKA studiju piedāvājumu, studiju procesu un vidi. Mūzu akadēmija ir iespēja topošajiem studentiem pārliecināties, vai izvēlētā studiju joma atbilst viņu interesēm.

Šajā gadā interesentiem tiks piedāvāta iespēja piedalīties sešās nodarbībās:

Ievads spāņu kultūrā: ikdienas dzīve un sociālās paražas / viesdocente Ana León-Manzanero;
10 gadsimti, 10 gadi un 1 stunda: hronikas “Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no Ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij” tapšana / profesors un viens no grāmatas sastādītājiem Raimonds Briedis;
Kultūras pasākuma producēšana / docente Agnese Hermane, bakalaura programmas “Radošās industrijas” 2. kursa studentes Tīna Žmuida un Linda Malvīne Zandere;
Welcome to The English-speaking Fun Club / profesore Anita Načisčione, docente Ingrīda Keviša, bakalaura apakšprogrammas “Starpkultūru sakari” specializācijas “Latvija – Lielbritānija” 4. kursa studentes Ineta Vaivade un Elīza Ella Dumpe;
Kam domāts kultūras piedāvājums – visiem vai dažiem? Kultūras patēriņa pētījuma dati / profesore Anda Laķe;
Audiovizāla materiāla uztveres fenomens kinomākslā / lektors Jānis Putniņš

Ikvienam interesentam laikā no 27. marta līdz 10. aprīlim būs iespēja elektroniski reģistrēties dalībai sešās LKA piedāvātās bezmaksas nodarbībās: https://ej.uz/muzuakademija.

Nodarbībā “Ievads spāņu kultūrā: ikdienas dzīve un sociālās paražas” viesdocente no Spānijas Ana León-Manzanero pastāstīs, kāpēc Spānijā ir pieņemts staigāt pa māju āra apavos, par ko spāņi “tur īkšķus” 22. decembrī, ko tieši nozīmē “tapas” un no kurienes cēlusies šī kulinārā tradīcija. Nodarbības vadītāja padalīsies ar vairākiem padomiem par to, kā rīkoties dažādās komunikatīvajās situācijās, ceļojot vai dzīvojot Spānijā.

Bakalaura studiju “Kultūras un mākslu studijas” vadītājs Raimonds Briedis ir viens no hronikas “Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no Ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij” (2018) sastādītājiem, un nodarbībā R.Briedis interesentiem pastāstīs, kā iecerēto sinoptisku tabulu vietā tapa vērienīga hronika vairāk nekā 1000 lappušu apjomā, kas sistemātiski aptver notikumus no 13. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam. Hronikā “Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no Ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij” uzmanība pievērsta tam, kādas ziņas ir saglabājušās par to, kas katrā gadā ir noticis, kādas celtnes celtas, kādi mākslas darbi veidoti, kādas mūzikas un teātra spēles spēlētas, kādi rakstnieki darbojušies.

LKA un Rīgas Tehniskās universitātes bakalaura studiju programmas “Radošās industrijas” vadītāja Agnese Hermane nodarbībā “Kultūras pasākumu producēšana” mēģinās atklāt formulu veiksmīgai pasākumu organizēšanai. Lai veiksmīgi noorganizētu kultūras pasākumu, nepieciešami daudz dažādi priekšnosacījumi – laba ideja, spēja skaidri noteikt pasākuma mērķi un mērķauditoriju, spēja plānot norisi, atrast atraktīvu vietu un atbilstošu laiku, kā arī nepieciešams atrast finansējumu un saskanīgu, profesionālu komandu. Nodarbība sniegs ieskatu pasākumu producēšanas pamatelementos, ko būs iespēja pielietot praksē, kopā ar programmas “Radošās industrijas” 2. kursa studentēm radot pašiem sava pasākuma koncepciju.

Apakšprogrammas “Starpkultūru sakari” specializācijas “Latvija – anglofonās valstis” interesenti tiks aicināti paviesoties klasiskās britu tradīcijās balstītā klubā kopā ar profesori Anitu Načisčioni, docenti Ingrīdu Kevišu un bakalaura apakšprogrammas “Starpkultūru sakari” specializācijas “Latvija – Lielbritānija” 4. kursa studentēm Inetu Vaivadi un Elīzu Ellu Dumpi.

2018. gada nogalē LKA profesore un Zinātniskās pētniecības centra vadītāja Anda Laķe kopā ar kolēģiem un biedrību “Culturelab” īstenojusi apjomīgu pētījumu par kultūras patēriņu Latvijā. A.Laķe ir arī bakalaura studiju apakšprogrammas “Kultūras socioloģija un menedžments” vadītāja un nodarbībā iepazīstinās ar pētījuma tapšanas procesu, kā arī komentēs pētījuma rezultātus. Piemēram, vai zinājāt, ka Latvijā ļoti aktīvi kultūras patērētāji ir tieši jaunieši, ka ar uzviju attaisnojusies reģionālo koncertzāļu būvniecība un ka kinoteātros Holivudas grāvējus tiecas izkonkurēt latviešu kino?

Savukārt bakalaura studiju programmas „Audiovizuālā māksla” interesentiem būs iespēja apmeklēt LKA Nacionālās filmu skolas vadītāja un lektora Jāņa Putniņa lekciju „Audiovizāla materiāla uztveres fenomens kinomākslā”. Lai arī audiovizuālais materiāls vienmēr iedarbojas uz skatītāju uztveri, šī iedarbība var tikt panākta izmantojot ļoti dažādus paņēmienus. Demonstrējot piemērus gan no naratīvām, gan eksperimentālām filmām tiks apskatītas un pretnostatītas divas radikāli atšķirīgas metodes.

2019. gadā skolēniem būs iespēja uzsākt studijas piecās LKA bakalaura studiju programmās: “Audiovizuālā māksla” (specializācijas: “Filmu režija”, “Operatora māksla”, “Filmu montāža un skaņa”, “Audiovizuālās un skatuves mākslas producēšana” un “Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija”), “Radošās industrijas”, “Kultūras socioloģija un menedžments”, “Kultūras un mākslu studijas” un “Starpkultūru sakaroi” (specializācijas “Latvija – Spānija” un “Latvija – anglofonās valstis”).

Nodarbību plāns

2018

Pieteikšanās LKA MŪZU AKADĒMIJAS atvērtajām nodarbībām bakalaura studiju interesentiem

Latvijas Kultūras akadēmija aicina pieteikt dalību Akadēmijas pasniedzēju īpaši studiju interesentiem plānotās paraugnodarbībās jeb MŪZU AKADĒMIJĀ, kas notiks sestdien, 28. aprīlī, LKA teātra mājā Zirgu pasts (Dzirnavu iela 46, Rīga)!

Dalībniekiem tā ir iespēja gūt paplašinātu ieskatu Kultūras akadēmijas piedāvātajās bakalaura studiju specializācijās, kā arī iespēja novērtēt, vai izvēlētā studiju joma atbilst priekšstatiem un interesēm.

Visas MŪZU AKADĒMIJAS lekcijas vai praktiskās nodarbības ir bez maksas.

Lai dalībniekiem, kuri Kultūras akadēmijas galvenajā ēkā, Lūdzas ielā 24, jau pabijuši, dotu iespēju iepazīt arī otru Akadēmijas ēku, MŪZU AKADĒMIJAS nodarbības notiks teātra studiju bāzes ēkā Zirgu pasts, Dzirnavu ielā 46. 2011./2012. gadā notika šī nama rekonstrukcijas darbi un atjaunotais Zirgu pasts vēra durvis 2012. gada 1. septembrī, kļūdams par pirmo skatuves mākslas studijām speciāli rekonstruēto un aprīkoto ēku Latvijas valsts vēsturē. Šobrīd LKA teātra māja Zirgu pasts ir modernākais mazais teātris Latvijā.

Dalībnieku skaits ierobežots – pieteikšanās atvērta no 16. līdz 26. aprīlim.

Programma:

12:00–13:00

Mākslas un kultūru studiju apakšprogramma piedāvā nodarbību

KULTŪRAS JĒDZIENA INTERPRETĀCIJU IESPĒJAS

Vadītāja: Rūta Muktupāvela, LKA rektore, profesore Kultūras teorijas un vēstures katedrā

Kultūra ir kā gaiss – visur esoša, bet grūti tverama. 15. trolejbusā cienījama kundze apgalvo, ka mūsdienās kultūras nav, jo kāds, lūk, viņai nepiedāvā sēdvietu. Savukārt, sēnīšu kultūrai, piemēram, neviens nepārmet nepieklājīgu uzvedību vai neprasmi spēlēt čellu – tās pašas par sevi jau esot kultūra! Mums ir Kultūras akadēmija un pat vesela Kultūras ministrija, – vai tās vairo Latvijas kultūru?

Kultūras jēdzienu mēdz lietot arī daudzskaitlī, ar to apzīmējot noteiktas grupas dzīvesveidu. Tad nu iznāk, ka kāda kanibālu un akmens laikmeta tehnoloģijās iestrēgusi cilts ir tikpat kulturāla kā Rīgas Miera ielas hipsteru bariņš.

Kultūra, kultūras, ne-cilvēku kultūra, ne-kultūra. Kas ir un kas nav kultūra? Vai var neapjukt jēdziena definīciju un izpratnes dažādībā? Var – atbild zinātne, ko sauc par kultūras teoriju.

vai

Dramatiskā teātra aktiera mākslas apakšprogramma piedāvā nodarbību

KO NOZĪMĒ BŪT PAR AKTIERI JAUNAJĀ RĪGAS TEĀTRĪ?

JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis un JRT aktrise Guna Zariņa

Alvis Hermanis un Guna Zariņa dalīsies savās pārdomās par to, kas jāprot JRT aktierim, kāda ir viņa profesionālā ikdiena un kas sagaida studējošos LKA un JRT kopīgi veidotās Dramatiskā teātra aktiera programmas studiju procesā.

13:15–14:15

Drāmas un teksta studiju apakšprogramma piedāvā nodarbību

DRAMATURĢIJA – GRĀMATĀ, UZ SKATUVES UN DZĪVĒ

Vadītāja: Līga Ulberte, asociētā profesore Kultūras teorijas un vēstures katedrā

Vārdam “dramaturģija” ir daudzas nozīmes – lugu kopums; pierakstīts teksts izrādes vai filmas vajadzībām; viens no literatūras pamatveidiem blakus prozai un dzejai.

Lai būtu luga, vienmēr ir nepieciešama dramatiska darbība, savukārt darbība mums ir visapkārt nemitīgi – skolā, mājās, uz ielas, sabiedriskajā transportā, televīzijā.

Kas lugu padara par lugu? Vai seriāls ir dramaturģija? Un mūzikls? Ja izrādē nerunā, tur nav dramaturģijas? Saruna ar draudzeni “Caffeine” ir dialogs?

Kopīgi meklēsim atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, rodot piemērus ikdienā un mākslā.

vai

Starpkultūru sakaru Latvija – Vācija specializācija piedāvā nodarbību

“ALLES KLAR? – WUNDERBAR!” VĀCU KULTŪRA SĪPOLA MODELĪ

Vadītāja: Daina Volkinšteine, lektore Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedrā

Kas ir kultūra? Kā tā mūs ietekmē? Kādi ir vācieši? Kādi esam mēs paši – latvieši? Vai un kas mums ir kopīgs? Ko un kā mēs varam uzzināt par citām kultūrām, citu valstu iedzīvotājiem, kā viņus patiešām saprast?

Kādēļ ir vērts mācīties vācu valodu? Kādas dzīvē noderīgas zināšanas sniedz starpkultūru komunikācijas studijas? Kas ir interkulturālā kompetence un kādas iespējas tā mums paver?

Uz šiem un vēl citiem jautājumiem kopīgi meklēsim atbildes, apvienojot audiovizuālu lekciju par kultūru atšķirībām un to apgūšanas iespējām ar praktisku nodarbību – latviešu un vācu valodās. Dalībniekiem būs arī iespēja pamēģināt izlocīt mēli, apgūstot tipiskas un noderīgas vācu valodas frāzes.

vai

Laikmetīgās dejas mākslas programma piedāvā nodarbību

DEJAS IMPROVIZĀCIJA UN KOMPOZĪCIJA

Vadītājas: Olga Žitluhina, profesore Skatuves mākslas katedrā, Laikmetīgās dejas mākslas programmas vadītāja, Ramona Galkina, docente Skatuves mākslas katedrā

Pēc īsas ķermeņa un prāta iesildīšanas, nodarbības dalībniekiem būs iespēja izmēģināt savus spēkus improvizācijā un kontaktimprovizācijas elementos, kā arī pārbaudīt savu radošumu dejas kompozīcijā.

Lai piedalītos nodarbībā nepieciešams treniņtērps un dalība aktivitātēs basās kājās vai zeķēs!

14:30–15:30

Radošo industriju programma piedāvā nodarbību

DZIESMU SVĒTKU MATEMĀTIKA

Vadītājas: Ieva Zemīte, docente Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā, Kristīne Freiberga, lektore Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā

Cik izmaksā viena koncerta noorganizēšana? Kādai jābūt biļešu cenai, lai tā segtu pasākuma izmaksas? Kā aprēķināt nodokļus mākslinieka līgumam? Patiesībā kultūras menedžmenta un radošo industriju ikdienas darbs bez matemātikas un ekonomikas zināšanām nav iespējams.

Nodarbības dalībniekiem būs iespēja caur praktiskiem piemēriem risināt un rēķināt dažādus radošo industriju menedžmentā aktuālus uzdevumus, kā piemēru izmantojot aktuālo Dziesmu un deju svētku piemēru.

vai

Starpkultūru sakaru Latvija – Francija / Kanāda specializācija piedāvā nodarbību

SADARBĪBAS PRASMES UN KLIŠEJAS

Vadītājs: Džonatans Dirandēns (Jonathan Durandin), docents Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedrā

Starpkultūru komunikācijā saskarsmes procesā notiek cilvēku savstarpējā apmaiņa ar informāciju, zināšanām, pieredzi, viedokļiem, pieņēmumiem. Ja gribam runāt par saskarsmes kvalitāti, kas topošajiem starpkultūru komunikācijas speciālistiem ir nepieciešama diendienā, jāsāk ar pašiem vienkāršākajiem jautājumiem – kas ir saskarsmes barjeras, ko nozīmē saskarsmes efektivitāte un kā tā veidojas?

Kā pieteikties

1.Izskati piedāvāto nodarbību plānu un aprakstus un izdomā kurai/ kurām nodarbībām Tu gribētu pieteikties. Nodarbībām ir doti trīs laiki, kuros katrā paralēli notiks viena, divas vai trīs nodarbības, kas dalībniekam ļauj izvēlēties ne vairāk kā vienu nodarbību katrā laikā, t.i., ne vairāk kā trīs nodarbības kopumā.

2.No 16. līdz 26. aprīlim aizpildi pieteikumu, norādot savu kontaktinformāciju un nodarbību/-as, kuras vēlies apmeklēt. Ņem vērā, ka vietu skaits ir ierobežots, tādēļ – jo savlaicīgāk pieteiksies, jo lielāka iespēja, ka varēsi piedalīties visās Tevis izvēlētajās nodarbībās.

3.Nodarbību apmeklējuma „zaļā gaismā” būs uz e-pastu nosūtīta ziņa, ka esi apstiprināts dalībai izvēlētajās Mūzu akadēmijas nodarbībās. Ja esi piereģistrējies, bet tomēr līdz 27. aprīļa rītam neesi saņēmis gaidīto vēstuli, noteikti sazinies ar mums, zvanot Mūzu akadēmijas koordinatorēm: Aijai Lūsei (67114807 / 29107218, aija.luse@lka.edu.lv) vai Aijai Melbārdei (67114807 / 29740077, info@lka.edu.lv).