Konferences norises laiks: 2020. gada 19.–21. martā Rīgā

Pēdējās divās desmitgadēs uzkrāta ievērojama pierādījumu bāze tam, ka mākslas un kultūras un izglītība sniedz bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem daudzveidīgus ieguvumus – sekmē inovācijas spēju, radošumu, sadarbības un kritiskās domāšanas prasmes, uzlabo indivīdu garīgo veselību un veicina kopienu saliedētību. Šo sarakstu var turpināt. Diskusijās par mākslas un kultūras izglītības lomu priekšplānā aizvien vairāk izvirzās ne tikai ieguvumi personības pilnveidei, bet arī plašāki sociāli jautājumi, piemēram, sociālā taisnīguma aspekts kā tiesības uz vienlīdzīgu pieeju iespējām, kas vitāli svarīgas dzīvei un darbam 21. gadsimtā.

Vienlaikus, iespējas gūt pieeju augstas kvalitātes mākslas un kultūras izglītībai dažādās valstīs ir atšķirīgas. Pieņemot politiskus lēmumus par resursu piešķiršanu, tieši šīs izglītības sistēmas daļas finansējums var tikt samazināts. Tāpēc ir vitāli nepieciešams, lai pētnieki, kultūrpolitikas veidotāji un praktiķi pastāvīgi atgādina par mākslas un kultūras izglītības lomu, meklējot spēcīgākos argumentus un pierādījumus turpmākai šīs izglītības jomas attīstībai. Nepieciešams pievērst īpašu uzmanību instrumentiem un programmām, kas sniedz pieeju mākslas un kultūras izglītības iespējām un tādam saturam, kas sekmē indivīdiem un sabiedrībai svarīgu mērķu sasniegšanu. Papildus tam, nepieciešams meklēt efektīvus paņēmienus mākslas un kultūras sniegto guvumu popularizēšanai komunikācijā ar jomas attīstībai būtiskajām institūcijām un sabiedrības grupām.

2020. gada 19. martā Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte un Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Latvijas pārstāvji starptautiskajā tīklojumā ENO (The European Network of Observatories in the Field of Arts and Cultural Education), sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Kanādas vēstniecību Latvijā rīko starptautisku zinātnisku konferenci “Mākslas izglītības un kultūrizglītības ietekme: argumenti un pierādījumi”. Konferences mērķis ir analizēt un izgaismot mākslas un kultūras izglītības daudzveidīgos devumus un lomas indivīda, kopienas un nacionālā līmenī. Daudzu valstu pētnieki, kā arī Latvijas kultūrpolitikas veidotāji un jomas praktiķi dalīsies pieredzē un secinājumos par mākslas un kultūras izglītības teorētiskajiem, praktiskajiem un komunikācijas aspektiem. Konferences programmā savus ziņojumus sniegs starptautiski atzīti pētnieki un jomas praktiķi, notiks arī paneļdiskusijas un darbsemināri pieredzes apmaiņas sekmēšanai visos līmeņos. Viens no konferences ievada daļas ziņotājiem, kas jau apstiprinājis savu dalību, ir profesors Peter Gouzouasis no Britu Kolumbijas universitātes Kanādā.

Konferences starptautiskā programmkomiteja aicina interesentus pieteikt savus referātus – gan pētījumos, gan praksē balstītus – latviešu vai angļu valodā, fokusējoties uz kādu no sekojošām konferences tēmām:

• Mākslas izglītības un kultūrizglītības daudzveidīgās ietekmes un lomas (sociālā, kultūras, ekonomiskā, individuālā, kolektīvā, u.c.)
• Efektīvi veidi mākslas izglītības un kultūrizglītības ieguvumu popularizēšanai un komunicēšanai gan sabiedrībai, gan kultūrpolitikas veidotājiem;
• Konkrētu politikas instrumentu un iniciatīvu izvērtējums mākslas izglītības un kultūrizglītības jomā.

Aicinām pētniekus, praktiķus un kultūrpolitikas veidotājus pieteikties dalībai konferencē, izmantojot elektronisko pieteikšanās formu (pieejama šeit: http://ejuz.lv/pieteiktieskonferencei), norādot savu izvēli, – piedalīties konferencē ar referātu vai bez tā. Referātiem iespējami divi veidi – 30 minūšu ziņojums konferences plenārsēdes daļā, vai īsāks ziņojums darbsemināra ievadā. Lūdzam iesniegt pieteikumu dalībai konferencē un referāta kopsavilkumu līdz 2020. gada 17. janvārim.

Starptautiskā konferences programmkomiteja izvērtēs iesniegtos referātu kopsavilkumus pēc to kvalitātes un atbilstības konferences tēmai, un informēs autorus par savu lēmumu ar e-pasta palīdzību līdz 2020. gada 10. februārim. Tāpat arī konferences dalībnieki, kuri vēlas piedalīties bez referāta, saņems ziņu par dalības apstiprināšanu vai noraidīšanu līdz 2020. gada 10. februārim. Dalībnieku skaitu konferencē ierobežo norises vietas ietilpība.

Pēc konferences referātu autoriem būs iespēja iesniegt savus referātus izskatīšanai publicēšanai Latvijas Kultūras akadēmijas izdotajā brīvpieejas anonīmi recenzētajā zinātniskajā žurnālā “Culture Crossroads” (skatīt http://www.culturecrossroads.lv/). Šo izdevumu indeksē sekojošas datubāzes: EBSCO (Humanities Source Ultimate), ULRICH'S un Central and Eastern European Online Library (CEEOL).

Dalība konferencē ir bez maksas. Konferences programma ietver nacionāla līmeņa kultūras institūcijas apmeklējumu un pieņemšanu 2020. gada 19. marta vakarā. Konferences darbu turpinās divu starptautisku tīklojumu dalībnieku sanāksmes: 20.–21. martā notiek ENO dalībnieku sanāksme, bet 18. marta pēcpusdienā un 20. martā notiek ACEnet – Eiropas politikas veidotāju, publiskās pārvaldes un pētnieku tīklojuma mākslas un kultūras izglītības jomā – sanāksme.

Jebkādus neskaidros jautājumus aicinām uzdot konferences organizatoru pārstāvei:

Baibai Tjarvei, Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra vadošajai pētniecei, e-pasta adrese: baibatj@gmail.com.

Konferences starptautiskās programmkomitejas darbā piedalās:

• Anda Laķe, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, Zinātniskās pētniecības centra vadītāja, zinātnes prorektore;
• Baiba Tjarve, Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece;
• Ilona Kunda, Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece;
• Austra Avotiņa, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Mākslas un tehnoloģiju nodaļas vadītāja;
• Baiba Moļņika, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre;
• Ernst Wagner, Minhenes Mākslas akadēmijas profesors;
• Lígia Ferro, Porto Universitātes Literatūras fakultātes asociētā profesore;
• Charlotte Svendler Nielsen, Kopenhāgenas universitātes asociētā profesore, ENO (The European Network of Observatories in the Field of Arts and Cultural Education) priekšsēde.

Konferences darba valodas: angļu un latviešu (plenārsēdē tiks nodrošināts sinhronais tulkojums).

Konferenci finansiāli atbalsta projekts Nr. 1.1.1.5./18/I/017 “Latvijas Kultūras akadēmijas zinātniskās darbības attīstība”.