Latvijas Kultūras akadēmijas
videonovērošanas politika

Vispārējie jautājumi

Latvijas Kultūras akadēmijas (turpmāk – LKA) Videonovērošanas politikas (turpmāk – politika) mērķis ir sniegt informāciju datu subjektam, izskaidrot, kā LKA videonovērošanas sistēmas administrēšanas procesā apstrādā videonovērošanas datus, un informēt datu subjektu, trešās personas par LKA veiktās videonovērošanas veidiem, personas datu aizsardzību videonovērošanas procesā un sniegt citu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulā Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (turpmāk – Vispārīgā datu aizsardzības regula) noteikto datu subjektam sniedzamo informāciju.

Videonovērošana šīs politikas izpratnē ir process, kura ietvaros ar videonovērošanas iekārtu tiek vākti videomateriāli, fiksējot videonovērošanas iekārtas redzamības zonā esošo kustamo un nekustamo mantu, personas, notikumus un veicot to videoierakstu vai foto fiksāciju.

Videomateriāls ir videonovērošanas procesā noteiktā vietā, datumā un laikā savākti un saglabāti videonovērošanas dati.

Videonovērošanas dati tiek reģistrēti par datu subjektu, ja datu subjekts atrodas videonovērošanas objektā izvietotās videonovērošanas iekārtas redzamības zonā, neveicot personas identifikāciju.

Videonovērošanas objektos tiek izvietotas informatīvas zīmes par videonovērošanas veikšanu atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas un citu normatīvo aktu prasībām. Par citām Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām datu subjekts tiek informēts šajā Videonovērošanas politikā.

Videokameras videonovērošanas objektos tiek izvietotas tā, lai to novērošanas laukums būtu tik liels, cik ir nepieciešams konkrētās videonovērošanas nolūkam.

LKA videonovērošanas veikšanai izmanto stacionāras videokameras, kas tiek izvietotas teritorijās, telpās, kur veic videoierakstu.

Pārzinis videonovērošanas sistēmas administrēšanas procesā: Latvijas Kultūras akadēmija, reģistrācijas numurs 90000039164, juridiskā adrese Ludzas iela 24, Rīga, LV1003 (turpmāk tekstā – Pārzinis), tālr. +371 67140175, e-pasts: lka@lka.edu.lv.

Datu aizsardzības speciālista kontaktinformācija: e-pasts: datu.specialists@lka.edu.lv

Videonovērošanas tiesiskais pamats, nolūki un izdevumi

Pārzinis veic videonovērošanu, saskaņā ar šādiem Vispārīgās datu aizsardzības regulas juridiskajiem pamatiem: 6.panta d) apakšpunktu, jo apstrāde ir vajadzīga, apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālas intereses:

Videonovērošanas procesā veiktās datu apstrādes nolūki ir nodrošināt:

• noziedzīgu nodarījumu novēršanu un atklāšanu (piemēram, aizsargāt Pārziņa kustamu un nekustamu īpašumu pret prettiesiskām darbībām, tai skaitā vandālismu, tādā veidā mazinot zaudējumu nodarīšanas risku īpašumam);
• mazinātu korupcijas risku iestāšanās varbūtību.

Videonovērošanas uzdevums ir:

• novērst un atklāt prettiesiskus nodarījumus, saglabājot pierādījumus par LKA darbinieku, studējošo vai trešo personu prettiesiskām darbībām;
• nodrošināt vizuāli fiksēto faktu pieejamību lēmumu pieņemšanā.

Videonovērošanas datu apstrāde un personas datu aizsardzība.

Pārzinis apzinās personu tiesību uz privātumu svarīgumu un realizē gan tehniskus, gan organizatoriskus pasākumus, lai kontrolētu un aizsargātu videonovērošanas datus.

Videonovērošanas dati ir ierobežotas pieejamības informācija un tiek apstrādāti saskaņā ar Pārziņa noteiktā kārtībā reģistrētas personas datu apstrādes nolūkiem un iekšējiem normatīvajiem dokumentiem, kas paredz kārtību, kā tiek administrēta videonovērošanas sistēma un apstrādāti un aizsargāti videonovērošanas dati.

Apstrādājot videonovērošanas datus, Pārzinis nodrošina:

• pilnvarotu personu piekļūšanu tehniskajiem resursiem, kas tiek izmantoti videonovērošanas datu apstrādei un aizsardzībai;
• informācijas nesējus, kuros ir videonovērošanas dati, reģistrē, pārvieto, sakārto, pārveido, nodod, kopē un citādi apstrādā tam pilnvarotas personas;
• videonovērošanas datu apstrādi veic tam pilnvarotas personas;
• videonovērošanas datu apstrādē izmantotos tehniskos un informācijas resursus izmanto tam pilnvarotas personas.

Pārzinis tiesību aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā izpauž videonovērošanas datus valsts un pašvaldību institūcijām (policijai utt.).

Videonovērošanas dati var tikt nosūtīti, nodoti vai var būt pieejami šādiem saņēmējiem:

• Pārziņa apstiprinātiem personas datu apstrādātājiem, kas iesaistīti videonovērošanas sistēmas uzturēšanā vai amata pienākumu veikšanai, saistībā ar pieprasījumu izskatīšanu;
• ārpakalpojuma sniedzējiem, kas veic videonovērošanas sistēmas uzturēšanu, attīstību vai tehnisko apkopi;
• apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem apdrošināšanas gadījumu izmeklēšanai.

Pārzinis nesūta, nenodod vai nepadara pieejamus videonovērošanas datus saņēmējiem, kas nav Latvijas Republikas rezidenti, kas ir starptautiska organizācija vai plašsaziņas līdzeklis (medijs).

Trešo personu piekļūšana videonovērošanas datiem

Ja datu subjekts uzskata, ka videonovērošanas zonā ir noticis datu subjekta tiesību aizskārums, un ir nepieciešama steidzama pierādījumu nodrošināšana par noziedzīgu nodarījumu, datu subjekts nekavējoties vēršas ar iesniegumu tiesībaizsardzības iestādē, kura Pārzinim iesniedz datu rezervācijas pieprasījumu, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktajām tiesībām pieprasīt un saņemt informāciju.

Pārzinis sadarbojas ar tiesībaizsardzības iestādēm, lai optimizētu to kompetences ietvaros pieprasītās informācijas par noziedzīgiem nodarījumiem, citiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, datu apmaiņas procesu un lai nodrošinātu informācijas pieejamību.

Videoierakstus Pārzinis pārskata šādos gadījumos:

• saņemts Pārziņa darbinieka, studējošā vai personas, kas sniedz pakalpojumu LKA iesniegums par materiālo vērtību zudumu vai bojājumu, kurā norādīts notikuma datums un aptuvenais laiks;
• saņemta informāciju par Pārziņa īpašuma vai citu materiālo vērtību, t.sk., dokumentu, bojājumu vai zudumu;
• saņemts tiesībaizsardzības iestādes iesniegums.

Videoierakstu pieprasījumu iesniegumi tiek reģistrēti dokumentu pārvaldības sistēmā Namejs.

Pirms videoieraksta apskates Pārziņa atbildīgais darbinieks identificē personu, tai skaitā tiesībaizsardzības iestādes pilnvaroto amatpersonu, pirms tam to, saskaņojot ar personas datu aizsardzības speciālistu, kurš izdara attiecību piezīmi/uzdevumu iesnieguma (pieprasījuma) ierakstam dokumentu pārvaldības sistēmā Namejs par videoierakstu apskati.

Pārziņa atbildīgais darbinieks nodrošina, ka, izsniedzot videoierakstu, netiek izsniegti vairāk dati, nekā nepieciešams atbilstoši iesniegumā vai pieprasījumā minētajam informācijas apjomam.

Videoieraksta apskati nodrošina Pārziņa atbildīgais darbinieks bez iespējām tos redzēt nepiederošām personām.

Videonovērošanas datu glabāšanas ilgums

Videonovērošanas dati tiek īslaicīgi glabāti datu iegūšanas vai uzglabāšanas vietā lokālajā video arhīvā, bet var tikt izrakstīti glabāšanai līdz izsniegšanai tiesībsargājošām organizācijām. Īslaicīgi glabājamo videonovērošanas datu glabāšanas ilgums ir atkarīgs no videonovērošanas aparatūras tehniskām iespējām, iestatījumiem un ierakstīšanas biežuma, izņemot gadījumus, kad noticis drošības incidents:

• videonovērošanas dati tiek glabāti vismaz 10 kalendārās dienas, bet ne ilgāk, kā 30 kalendārās dienas;
• pēc saņemtā tiesībaizsardzības iestāžu pieprasījuma, videonovērošanas dati tiek glabāti līdz to izsniegšanai.

Datu subjekta tiesības iesniegt sūdzību

Lai pēc iespējas ātrāk atrasinātu jebkādas domstarpības vai neskaidrības, ja datu subjektam radušās sūdzības vai jautājumi saistībā ar videonovērošanas politiku, datu subjekts ir konstatējis iespējamu personas datu aizsardzības pārkāpumu vai drošības incidentu, ikviens datu subjekts vispirms sazinās ar Pārzini, izmantojot Politikas 1.7. un 1.8 punktos norādīto kontaktinformāciju.

Ikvienai personai ir tiesības iesniegt sūdzību Datu valsts inspekcijai, kurai kā Latvijas Republikas personu datu uzraudzības iestādei ir pienākums izskatīt datu subjekta sūdzību, atbilstošā apjomā izmeklēt jautājumu un saprātīgā termiņā informēt sūdzības iesniedzēju par lietas virzību un izmeklēšanas rezultātiem.