2017
.jpg)
Katru ceturtdienu Latvijas Radio programmā “Klasika” kāds īpašs notikums no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vai Latvijas Mākslas akadēmijas, vai Latvijas Kultūras akadēmijas, vai varbūt kaut kur netālu no jūsu dzīvesvietas raidījumā “Jāzeps”.
Tie būs notikumi ar māksliniekiem, kurus ir vērts iepazīt un pēcāk viņu darbībai līdzi sekot. Eksperimenti, pārbaudītas vērtības, koncerti, izrādes, personības, ceļojumi, konkursi, komponisti, rokgrupas, džeza mūziķi, izglītība, rūpes, prieks. "Jāzeps" izzina jauno kultūrā!
Parunāsim par kino! // 19.01.2017.
2017. gada pirmajā Latvijas Kultūras akadēmijas veidotajā raidījumā "Jāzeps" iededzam prožektora gaismas, izritinām sarkano paklāju un visu uzmanību pievēršam… kino!
"Jāzepu" šoreiz veidojušas LKA studentes Linda Pūle, Gunda Bergmane, Elfa Kalniņa, Patrīcija Kolāte, Elvita Rakštīte un Aija Lūse.
Ja domājam par Kultūras akadēmiju, tad noteikti viens no pirmajiem vārdiem, kas nāk prātā, ir "kino". "Kino kalve" - tā sauca izstādi, kas 2016. gadā bija apskatāma teātra mājā "Zirgu pasts" un bija veltīta kino meistariem Jurim Podniekam, Kalvim Zalcmanim un Hercam Frankam, kas ar savu talantīgo darbu stiprinājuši Latvijas dokumentālā kino unikalitāti, kļuvuši par iedvesmotājiem un skolotājiem vairākām Latvijas filmdaru paaudzēm. Nebaidīsimies ar lepnumu teikt, ka Latvijas kino nozari pamatā veido un attīsta tieši Kultūras akadēmijas profesionāļi, lielisku un talantīgu pasniedzēju vadībā, mērķtiecīgi atklājot jaunas un neredzētas Latvijas kino šķautnes un formas.
Lai iesildītos nopietnākām sarunām, Patrīcija Kolāte devusies akadēmijas gaiteņos, lai noskaidrotu, kura ir kultūras akadēmijas studentu pēdējā laika skatītākā filma!
Viena no šī raidījuma centrālajām tēmām veltīta jautājumam, kā nebankrotēt Latvijas kino nozarē. Kino industrija noteikti ir viena lielākajām radošajām industrijām Latvijā, kurā ir arī lielākā konkurence, tāpēc nepietiek tikai ar labu ideju un entuziasmu, lai radītu filmu, tam vajag arī lielu naudu. Uz sarunu aicināts režisors, LKA students un absolvents vienā personā Andris Gauja. Andris Gauja ir latviešu režisors, kura dokumentālā filma "Ģimenes lietas" ir saņēmusi vairākas balvas un guvusi starptautisku atzinību. Tāpat Andris ir režisors filmai "Izlaiduma gads", kas 2014. gadā kļuvusi par skatītāko filmu kinoteātrī Forum Cinemas.
2016. gadā konferences "Kultūras Krustpunkti" ietvaros notika māksliniecisks simpozijs "Pareģojumu VADE MECUM", kurā satikās dažādu humanitāro zinātņu un mākslinieciskās jaunrades jomu pārstāvji, lai iepazīstinātu ar nākotnes prognozēm par pārstāvēto nozari gan vēsturiskā kontekstā, gan Latvijas nākošo 100 gadu perspektīvā.
Šajā raidījumā ieklausāmies starptautiski novērtētā kino un montāžas režisora, kino teorētiķa, publicista un, protams, Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzēja Dāvja Sīmaņa pārdomās par to, kā pagātnes kino paredzēja mūsu laiku.
Dāvis Sīmanis apgalvo, ka filma vienmēr tiecas būt ideoloģisks modelis, izaicinot realitāti mainīties sev līdzi, kaut vai tehniski – jo kino pagātne vienmēr ir noteikusi kino nākotni.
Latvijas Kultūras akadēmija ir latviešu teātra un kino profesionāļu kalve jau 26 gadus, un šis apzīmējums tika nostiprināts, 2016. gada nogali sagaidot ar pacilājošu ziņu, – Kultūras akadēmijas rekordlielais audiovizuālās mākslas studiju absolventu skaits – 34 –, atzīts par vienu no nozīmīgākajiem 2016. gada kultūras notikumiem!
LKA ir lepna un gandarīta par šo novērtējumu un, protams, par absolventiem!
Raidījuma veidotājas novēl, lai 2017. gads nāk ar daudz pārsteidzošiem atklājumiem un notikumiem Latvijas kino! Un tādi būs ne viens vien.
Šogad redzēsim pirmās filmas, kas tapušas programmas "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" ietvaros un ar nepacietību tiek gaidīta LKA absolventa Aika Karapetjana spēlfilmas – trillera "Pirmdzimtais" pirmizrādie Tiekamies kino!
Parunāsim par teātri! // 16.02.2017.
Šoreiz "Jāzepā" - saruna par un ap teātri. Pieminam teātra vēstures un zinātnes leģendu – mūsu Līviju Akurāteri, kas 26. janvārī aizgāja mūžībā.
Droši vien pēdējo reizi Līvija Kultūras akadēmijā bija 2008. gada izlaidumā. Kā pasniedzēja. Kā profesore Akurātere. Pēc piecpadsmit akadēmijā pavadītiem gadiem. Gatava sarunāties ar katru – jebkurā vietā un jebkurā laikā. Pamanāma ar saviem smiekliem un žestu. Gatava paņemt savā aizgādnībā un pēc tam sekot katra iepazītā dzīves ceļiem. Pārrunāt, pierunāt un pārliecināt. Šoreiz profesors Raimonds Briedis rubrikā “Briedis reflektē” par teātri un par Līviju.
Kas var būt vienkāršāk un vienlaikus sarežģītāk kā atbildēt uz jautājumu, kas ir teātris? Linda Pūle un Gunda Bergmane jautāja studentiem, kas tad īsti ir teātris un vai ir kāda izrāde, kas asociatīvi pirmā ienāk prātā, domājot un runājot par teātri vispār.
Reaģējot uz nereti medijos izskanējušo viedokli par aktieru pārprodukciju Latvijā un problēmām pēc studijām atrast darbu, Patrīcija Kolāte tikās ar trim 4. kursa dramatiskā teātra aktiera mākslas studentiem – Emīlu Krūmiņu, Elīnu Avotiņu un Oskaru Vīksnu, lai uzzinātu, ko jaunieši, kuri jūnijā absolvēs akadēmiju, darīs pēc studijām, ko jau dara tagad un vai četros studiju gados ir sapratuši, kas ir teātris.
Daudzi no 4. kursa aktiermākslas studentiem jau studiju laikā ir atraduši savu vietu kādā no Latvijas profesionālajiem teātriem, lai noskaidrotu, vai iespējams kvalitatīvi apvienot studijas ar darbu teātrī, Elfa Kalniņa uz sarunu aicināja Niklāvu Kurpnieku, kurš jau studiju laikā ir atradis savu vietu Dailes teātrī. Niklāva pirmā lielā loma profesionālā teātrī bija Gerija Ouvena lugā “Brutāls un dēls”, ko iestudējis režisors Dmitrijs Petrenko un kas pirmizrādi piedzīvoja 2016. gada 30. novembrī.
Vakar, 15. februārī, visā Latvijā norisinājās Ēnu diena, arī Kultūras akadēmijas gaiteņi bija pilni ar ēnām. Ap simts jauniešiem dienu pavadīja ar mūsu pasniedzējiem un studentiem. Ticiet vai nē, tieši mūsu aktiermākslas 2. kursa studentiem un pasniedzējiem bija visvairāk ēnu! Vairāk nekā 70 jaunieši kopā ar studentiem piedalījās kontaktimprovizācijas nodarbībās un jautājumu / atbilžu pēcpusdienā pie pasniedzējas Zanes Daudziņas.
Raidījumu “Jāzeps” veidojusi Linda Pūle, Patrīcija Kolāte, Elfa Kalniņa, Gunda Bergmane, Viesturs Butāns un Aija Lūse.
Kas ir leļļu teātris, un vai to skatās tikai bērni? // 16.03.2017.
Kas ir leļļu teātris? Vai tā auditorija ir tikai bērni? Kā šobrīd Latvijā attīstās teātra un leļļu mākslas tehnikas nozare, kā top lelles un kur mācās viņu sabiedrotie - aktieri? Jā gan, šoreiz "Jāzepā" - viss par un ap leļļu teātri!
Visupirms veram Latvijas Leļļu teātra durvis un izvaicājam tā māksliniecisko vadītāju, galveno režisoru un Kultūras akadēmijas absolventu Ģirtu Šoli. "Kas ir leļļu teātris? Mana definīcija ir pavisam vienkārša. Leļļu teātris ir teātra forma, kuras pamatā - aktiera jeb dzīva cilvēka iedarbošanās uz nedzīvu priekšmetu, piešķirot tam cilvēciskas īpašības: vai tas būtu priekšmets (kā objektu teātrī), vai cilvēkveidīga lelle (kā tas savukārt ir leļļu teātrī), vai arī maska, kas arī ir piederīga leļļu teātrim. Leļļu teātris kā pašizteiksmes forma ir viena no senākajām mākslas formām," atklāj Ģirts.
Vaicāts, vai mūsdienās cilvēki maz saprot, cik daudzveidīgs ir leļļu teātris, režisors prāto, ka visupirms jāsaprot, par kādu cilvēku grupu ir runa. "Profesionāļi, kas nodarbojas ar teātri, orientējas, kas ir marionetes, kas - cimda lelles, ar ko atšķiras Padomju Savienībā savulaik tik ļoti populārās spieķu lelles. Šodien, līdzīgi kā citās mākslas formās, vērojama eklektiska attieksme pret žanriem un spēļes paņēmieniem - tie tiek apvienoti, jaukti dažādās kombinācijās, kamēr tīrās formās mūsdienās leļļu teātra izteiksmes formas apskatāmas arvien retāk."
Visbeidzot, kas īsti ir leļļu teātra mērķauditorija? Ģirts Šolis ir pārliecināts - tā ir auditorija, kas spējīga uztvert konkrētā mākslinieka, šajā gadījumā - leļļu mākslinieka, režisora un aktiera, vēstījumu un spēj ar to identificēties. "Jo vēstījuma emocionālā amplitūda ir plašāka un dziļāka, jo tā spēj uzrunāt plašāku auditoriju. Man pašam patīk ģimenei domātās izrādes, kur vairākas nianses vērstas uz pieaugušo auditoriju, bet citas - uz bērnu. Faktiski abas paaudzes šķietami skatās dažādas izrādes...
Pieaugušajiem domātās leļļu teātra izrādes šobrīd populārākās ir rietumvalstīs, taču pie mums savulaik populārs bija gan tāds personāžs kā Hugo Diegs, gan Šveiks.
Ar nākamo gadu mūsu Lelļu teātrī atkal centīsimies uzrunāt pieaugušo skatītāju," sola Ģirts.
"Jāzeps" nespēja valdīt ziņkāri un uzdeva arī Kultūras akadēmijas studentiem jautājumu – ar ko tev asociējas Leļļu teātris? Patrīcija Kolāte devās gaiteņos izzināt, kādas studentu asociācijas. Tās ir visdažādākās.
Jauniešiem šī teātra forma asociējas ar bērniem un bērnību, kostīmiem, lellēm, mūziku, Buratīno, smaidu, roku trenēšanu un maziem krēsliņiem...
Leļļu teātra epicentrā ir duets – aktieris un lelle, kā teicis Latvijas Leļļu teātra direktors Vilnis Beķeris: “Ap aktiera un lelles duetu kā varenu asi griežas izrādes tapšanas process. Tajā sagrupējas – runātais vārds, lelle, telpa, mūzika, gaisma, kura ar katru dienu kļūst izteiksmīgāka, krāsaināka un fantāzijas bagātāka.”
Nozīmīga loma leļļu teātra tradīciju saglabāšanā un popularizēšanā, kā arī attīstībā ir leļļu izgatavošanas mākslai. Sandra Sarkane uz sarunu aicināja Latvijas Leļļu teātra leļļu meistari Natāliju Davidoviču, lai noskaidrotu leļļu izgatavošanas mākslas aizkulises.
"Bērnībā man ļoti patika lelles... Sākumā man bija pavisam cita profesija - ilgus gadus strādāju bankā, taču paralēli kolekcionēju lelles," stāsta Natālija.
"Ar laiku pati vēlējos tās izgatavot, tāpēc meklēju privātskolotājus, sāku mācīties... Dabūju praksi Latvijas leļļu teātrī, un nokļuvu pie leģendārās leļļu skulptores Margas Austrumas. Nu jau teātrī man rit vienpadsmitais gads..." Vēl sarunā Natālija atklāj leļļu gatavošanas procesa aizkulsises, bet vaicāta, ar kādām īpašībām jābūt apveltītam leļļu māksliniekam, pārliecinoši uzsver: "Pats galvenais - mīlēt lelles!"
Leļļu teātrim Kultūras akadēmijas ikdienā un studiju procesā ir liela nozīme, jo tieši pirms diviem gadiem, 2015. gada vasarā, “Dramatiskā teātra aktiera mākslas” kursā ar specializāciju “Leļļu teātra aktieris” studijas uzsāka 17 jaunieši. Arī Kultūras akadēmijas otrā kursa leļļu teātra aktieri kopā ar meistari izgatavojuši savas pirmās lelles. Elfa Kalniņa satikās ar Māru Uzuliņu un Rūdolfu Apsi, lai uzzinātu, kā tapa viņu pirmais skatuves partneris un kā ir dalīt skatuvi un skatītāju uzmanību ar lelli...
"Sākums bija grūts... Tu jau nepiedzimsti ar domu, ka būsi leļļinieks. Atnāc uz aktieriem, bet tev piedāvā... lelles. Bija vajadzīgs laiks, lai aprastu ar šo domu," atklāj Rūdolfs. "Sākumā gribējās sevi rādīt - ES ar to lelli darbojos, ES tur esmu, visu laiku tikai - es, es, es. Lai visu enerģiju, kuru gribi iekodēt balsī, caur roku aizvadītu līdz lellei - tur vajadzēja visvairāk laika."
Māra prāto - pats sarežģītākais esot teātra spēlēšanas procesā nenomākt lelli. "Pirmās etīdes bija jāveido pat bez lellēm, un tikai ar rokām, ar ķermeņa daļām jāizstāsta stāsts. Sākumā šķita - tas taču nav iespējams," smejas topošā aktrise.
Svarīgi! "Jāzepa" vārda dienas nedēļā Latvijas Kultūras akadēmija gatavojas Informācijas dienai, kas notiks jau šajā sestdienā, 18. martā. Informācijas dienā norisināsies tikšanās ar pasniedzējiem un studentiem, apmeklētājiem būs iespēja uzzināt visu par studiju procesu, iestājpārbaudījumiem un piedalīties radošās aktivitātēs.
Raidījumu veidojusi Linda Pūle, Patrīcija Kolāte, Elfa Kalniņa, Gunda Bergmane, Sandra Sarkane, Viesturs Butāns un Aija Lūse.
Mistiskais un noslēpumainais aprīlis Latvijas Kultūras akadēmijā // 20.04.2017.
Šis mēnesis Kultūras akadēmijā ir viens no rosīgākajiem! Aktiermākslas un laikmetīgās dejas studenti strādā pie izrādēm, bibliotēkas gaisā mutoļo idejas kursa, bakalaura un maģistra darbiem, akadēmijas dārzā līdz ar silto laiku zem ābelēm sarunās par mācībām un dzīvi pulcējas arvien vairāk studentu.
Taču mēneša noslēgumā, 28. aprīlī, visi ar nepacietību gaida mākslas un kultūras esenci, kulmināciju – mākslas un kultūras festivālu "Valpurģi", kas jau vairākus gadus ir kļuvusi par nozīmīgu akadēmijas tradīciju.
Valpurģu nakts Kultūras akadēmijā ir studentu gada krāšņākais notikums, un tās svinēšana līdz mums atnākusi no tālā 8. gadsimta. Sākotnēji Valpurģu naktī raganas satikās, lai kopīgi sagaidītu pavasari. Vēlāk, viduslaikos Valpurģu nakts tika aizliegta, kļūstot par visu raganu un burvju biedu, proti, šajā naktī raganas tika dedzinātas sārtā. Patrīcija Kolāte devās noskaidrot, ko par Valpurģiem zina akadēmijas studenti.
Valpurģu nakts nenoliedzami ir mistikas un noslēpumiem apvīta, taču arī Valpurģu nakts sagaidīšana Rīgā tiek svinēta jau krietnu laiku un noteiktos veidos, vairāk par zināmo un nezināmo par Valpurģiem rubrikā „Briedis reflektē”.
Laba, alternatīva mūzika, filmas, lekcijas, priekšnesumi, aktivitātes akadēmijas telpās un dārzā, draugi, paziņas un jauni, atvērti, draudzīgi cilvēki, traka ballīte, sagaidot rīta gaismu, ir tas, kas veido pirmo pavasara lielāko pasākumu, kas, papildinot visu ar vēl lielāku maģiju, notiek Maskavas priekšpilsētas sirdī – Ludzas ielā 24. Taču, kas ikvienu no mums sagaida šī gada Valpurģu naktī, raidījumā stāsta viena no festivāla organizatorēm – Gunda Bergmane.
Lai pastiprinātu intrigu, gaidot mūsu pavasara svētkus, par studiju laiku, mūziku un to, ko Valpurģu apmeklētāji varēs sagaidīt no svētkos pieaicinātās grupas Satellites LV, Elfa Kalniņa uz sarunu aicināja tās solistu un arīdzan Kultūras akadēmijas absolventu Jāni Žildi.
"Jāzepa" veidotāju komanda šoreiz – Linda Pūle, Elfa Kalniņa, Gunda Bergmane, Patrīcija Kolāte, Viesturs Butāns un Aija Lūse.
Dejas pļavā, zem ziedošajiem ķiršiem, uz saules sakarsētā bruģa – visur // 18.05.2017.
"Jāzeps" maijā aicina dejot - pļavā, zem ziedošajiem ķiršiem, uz saules sakarsētā bruģa, visur!
Vai jums šajā skaistajā un ziedošajā maija mēnesī nerodas vēlēšanās mesties dejā – pļavā, zem ziedošajiem ķiršiem, uz saules sakarsētā bruģa, visur? Mēs dejojam, turklāt ne tikai maijā, kad lustīgi un kustīgi nosvinēta Starptautiskā dejas diena, mēs dejojam vienmēr un visur, jo deja ir viens no tiem gēniem, kas Kultūras akadēmijai ir sevišķi spēcīgs. Tāpēc šoreiz "Jāzeps" dejo un runā par deju – ar tagadējiem studentiem, ar absolventiem, ar Olgu Žitluhinu un nedaudz kritiskāk - ar dejas kritiķi Intu Balodi.
Elfa Kalniņa tikās ar 2. kursa Laikmetīgas dejas studentiem, lai noskaidrotu, kāpēc viņi dejo un kas viņiem ir deja.
Olgu Žitluhinu pilnīgi noteikti var dēvēt par laikmetīgās dejas karognesēju Latvijā, kura ir sniegusi nenovērtējuma ieguldījumu laikmetīgās dejas profesionālajā attīstībā.
Dejas izglītību Olga ieguvusi gan Sanktpēterburgā, gan Rīgā, radījusi savu dejas kompāniju, Latvijas Kultūras akadēmijā izveidojusi laikmetīgās dejas horeogrāfijas programmu, organizējusi daudzus ar deju saistītus notikumus un festivālus un galvenais – joprojām dejo un daudz. Olgu uz sarunu aicināja Sandra Sarkane, lai uzzinātu, kā deja sākusies Olgai, kāda ir šodienas deja un kā dejos rīt.
"Kā es pati sāku dejot? Ļoti vienkārši! Mamma mani aizveda pie skolotājas, pie kuras savulaik gribēja mācīties pati - dejošana bija viņas sapnis, kas neīstenojās. Tā bija tautas deju ansambļa "Uguntiņa" dibinātāja Audiona Līventāle.
Desmit gadu vecumā mammai pateicu - viss, pietiek ar dejošanu, tagad gribu nodarboties ar daiļslidošanu!
Gadu mēģināju slidot, turklāt veiksmīgi, bet tad arī pietika un atgriezos pie dejas."
Vaicāta, kāpēc par savu specializāciju izvēlējusies tieši laikmetīgo deju, Olga atklāj: "Mani nepaņēma uz Horeogrāfijas vidusskolu - dotības neatbilda baleta kritērijiem. Kad jau mācījos Sanktpēterburgā, pirmo reizi Padomju Savienībā viesojās Morisa Bežāra balets. Mani pārņēma atklāsme, ka var dejot arī pilnīgi savādāk..."
Vai jaunajiem horeogrāfiem un laikmetīgās dejas profesionāļiem darbu Latvijā iespējams atrast? "Pirmkārt, jāsaprot, kādas ir iespējas. Tad arī jāpaskatās, kas notiek teātros - ļoti daudzi absolventi strādā teātros, plecu pie pleca ar režisoriem. Vēl joprojām mums trūkst laikmetīgās dejas pasniedzēju - kursos, pulciņos. Jauna tendence ir tā, ka arī tautas deju ansambļi vēlas strādāt ar laikmetīgo deju pasniedzējiem. Diemžēl iespējas dejot pašiem ir nelielas..."
Visbeidzot, jautāta, vai laikmetīgās dejas kontekstā pastāv kādi vecuma ierobežojumi, Olga Žitluhina atbild noraidoši: "Nav un nevar būt nekāda ierobežojuma! Pati redzu visu pasauli caur dejas prizmu, un man šķiet, ka visi dejo. Uzsākt kaut ko jaunu nekad nav par vēlu!"
“Visur, kur paskaties – deja”, kādā intervijā teikusi Olga Žitluhina. Un ziniet, deja ir arī vārdos. Arī deja ir jāapraksta, jāvērtē un jāattēlo. Vārdos. Šajā lietā mums palīgā nāk Inta Balode. Kultūras portālā satori.lv Intas autora profilā par viņu teikts šādi: “Inta Balode ir dejas kritiķe, Latvijas Kultūras akadēmijas absolvente. Par deju sāka pamatīgi interesēties pēc tam, kad pētot tukšumu, dvēsele atdalījās no ķermeņa. Kopš tā laika cenšas tādas kļūdas nepieļaut. Labprāt dejo amatieriski un tic, ka visas dejas ir labas, ja vien tās netraucē labi paēst.”
Aicinājām Intu uz sarunu vispirms par dejas kritiku. "Dejas kritika ir dejas skatīšanās, domāšana par deju, lasīšana par deju, pašas dejas lasīšana, rakstīšana par deju, runāšana par deju vai cita izpaušanās. Ir aktuālā kritika - ātra recenzija par redzēto, un ir otra - teorētiskā publikācija, kopsakarību meklēšana. Deja ir unikāla ar to, ka tā aptver milzu mērogu, tajā ir daudz iestaistīto - to nevar salīdzināt ar teātri.
Laikmetīgā deja prasa pamatīgu sagatavotību, lai to darītu profesionālā līmenī. Uzskats, ka laikmetīgā deja ir tikai brīvība un vieglums, ir mīts! Ja dejotājs to māk, tad izskatās viegli. Ja nemāk - tad grūti.
Ja par darba iespējām, tad no jaunajiem dejotājiem un horeogrāfiem neviens bez darba nav palicis. Tie, kuri grib, visi ir dejā - Latvijā vai ārzemēs."
Bet sarunas turpinājumā - stāsts par PLAKT. Jūs jautāsiet, kas ir PLAKT? Profesija lieliska ar košu taku un ne tikai. Par PLAKT vairāk – Inta Balode.
Pirmie Latvijas Apdiplomētie Kustībdejotāji Tēlainie, Pirmie Lai Apskatās Kā Turpināt, Par Laimi Aizvien Kustībdejotāju Trūkst, Pasaka Lēnām Atnāks Klausot Ticētājiem…
Kā jau nopratāt, PLAKT ietver sevī ļoti daudz. Ļoti daudz kustību, personību, skaņu un formu. Vēlējāmies uzzināt mazliet vairāk par kādu no profesijas lieliskās ar košu taku pārstāvjiem, tāpēc Patrīcija Kolāte uz sarunu aicināja Alisi Putniņu, Laikmetīgās dejas horeogrāfijas absolventi Kultūras akadēmijā. Tikko kā eksperimentējusi ar apskāvieniem, vada nodarbības kontaktimprovizācijā un aizraujas ar jogu. Alise ir ļoti daudzveidīga, dikti smaidīga un dejo.
"Man deja sākas ar ikdienas kustību. Vairākus gadus studējot deju un kustību, sāc pievērst uzmanību arī ikdienišķām lietām, līdz ar to deja ir viss, kas kustas," pasmaida Alise. Bet kā attīstīt sevi laikmetīgajā dejā? "Kā māksliniekam, horeogrāfam laikmetīgā deja nozīmē meklēt un pētīt ķermeni, tā savienojumus ar ārpasauli; skatīties, kāds ir saslēgums, kā ķermanenis darbojas vidē, kādi ir tā mehānismi - gan tīri fiziskie, gan mentālie, emocionālie, un kā tie ietekmē kustības, dejojot uz skatuves."
Vai laikmetīgā deja nav viens liels eksperiments un atklājumu lauks? "Precīzi! Katru dienu aizvien jauni atklājumi, novērojumi," atzīst Alise.
Taču interesanti, ka Alisei dejā primārais nebūt nav stāsts. "Caur kustību veidot stāstu un nodot vēstījumu skatītājam - tas īsti nav mans gadījums. Labāk kustību nododu skatītājam, un tas, ko viņš sajūt un no tā visa izvelk - tas ir viņa piedzīvojums."
Maijs vēl ir tikai ieskrējies, tāpēc ejam dejot! Iekšā, ārā, uz, zem! Ejam dejot un skatīties Kultūras akadēmijas diplomdarbu izrāžu skati, kas norisināsies līdz pat 19. jūnijam dažādās norises vietās. Skates ietvaros mūs priecēs arī Teātra mākslas maģistrantūras studentu dejas izrādes. Pietiek runāt, ejam dejot!
Raidījuma veidotāju komanda: Linda Pūle, Patrīcija Kolāte, Elfa Kalniņa, Sandra Sarkane, Viesturs Butāns un Aija Lūse.
Par rudeni, studiju sākumu un Elijas laukiem // 21.01.2017.
Atkal priekšā jauns studiju gads, jaunas iepazīšanās un, protams, daudz jaunu un pārsteidzošu notikumu kultūrā, mākslā un zinātnē, par kuriem katra mēneša trešajā ceturtdienā raidījumā "Jāzeps" turpinās stāstīt Latvijas Kultūras akadēmijas studenti.
Sezonas pirmo raidījumu atklāj Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela, sveicot visus ar “Jāzepa” jauno sezonu un studiju gada sākumu.
Tāpat kā iepriekš, arī šajā sezonā "Jāzeps" nezaudē interesi par studentu viedokli dažādos jautājumos, tāpēc Patrīcija Kolāte devās LKA gaiteņos, lai noskaidrotu, kāds būs studentu izaicinājums jaunajā studiju gadā.
Jaunais studiju gads LKA saimei sācies ar vairākām nozīmīgām un ļoti gaidītām pārmaiņām. Augustā uz jaunu mītni devās audiovizuālās mākslas pasniedzēji un studenti. Šobrīd kino savu mājvietu ir atradis Elijas laukos (kā šo vietu iesaukuši paši studenti) jeb kādreizējās Latvijas Nacionālās televīzijas telpās Elijas ielā 17. Kā noritēja pārvākšanās un kā studenti ar mācībspēkiem šobrīd ir apdzīvojuši Elijas laukus, devās noskaidrot Sandra Sarkane sarunā ar režisori, mūsu absolventi un tagad arī LKA Sinematekas vadītāju Lieni Lindi.
Vēl viens nozīmīgs jaunums ir LKA nacionālā filmu skola, kas arī bāzēsies Elijas ielā 17 un oficiālu atklāšanu piedzīvos 26. oktobrī. Vairāk par to, kas ir LKA nacionālā filmu skola, kādi ir tās mērķi un uzdevumi, Gunda Bergmane devās noskaidrot pie filmu skolas vadītāja Jāņa Putniņa.
Pirmā raidījuma noslēgumā - rubrika “Brieža laika ziņas”, kurā profesors Raimonds Briedis reflektē par rudeni, studijām un sākumu.
Tiekamies 26. oktobrī Elijas ielā 17, lai kopā oficiāli atklātu LKA nacionālo filmu skolu, baudām rudeni un perinām skaistus plānus šim studiju gadam, lai to darītu par neaizmirstamu piedzīvojumu mums visiem!
Raidījumu veido Patrīcija Kolāte, Gunda Bergmane, Sandra Sarkane, Viesturs Butāns un Aija Lūse.
Pret rudens depresiju - ar kultūru un literatūru! // 19.10.2017.
Pēc rudens depresijas
nāk ziemas apātija
tad seko pavasara nogurums
bet vasarā bažas, ka būs auksta un lietaina
mūsu tā jau tik īsā vasara
Jo pēc vasaras nāks rudens depresija,
ziemas apātija, pavasara nogurums
un bažas par īso, auksto un lietaino vasaru,
kurai sekos rudens depresija,
ziemas apātija, pavasara nogurums
un bažas par pārāk īso, pārāk auksto un lietaino vasaru,
kurai atkal sekos rudens depresija,
ziemas apātija, pavasara nogurums
un bažas par vasaru, tik īso, tik lietaino, kurai… utt. …
Līdz kādu dienu jutīsi, ka esi pavadījis
visu mūžu ar rudens depresiju,
ziemas apātiju, pavasara nogurumu,
bažām par vasaras aukstumu,
ka tagad tu gribētu dzīvot bezrūpīgi kā cīrulis,
bet esi pārņemts no bēdām, ka tik maz vairs palicis,
līdz tev nudien vairs nebūs (jācieš no)
rudens depresijas, ziemas apātijas,
pavasara noguruma,
nebūs vairs jājūt bažas par auksto un lietaino
vasaru
Šoreiz Latvijas Kultūras akadēmijas studentu veidoto "Jāzepu" iesākam ar Jura Kronberga izteiksmīgo dzejoli, kas teicami piesaka raidījuma tēmu - proti, runājam par rudens nomāktību, skumjām un kā to ārstēt ar kultūru un literatūru.
Raidījuma noslēgumā - LKA studentu sacerētais dzejolis. Bet līdz tam uzzinām to, kas ir mehāniskais Veidenbaums, lūkojam LKA mūru virzienā, kas šobrīd tiek aprakstīti ar dzeju, kā arī noskaidrojam ko vairāk par to, kā rudens nomāktība vai pat depresija sasaucas ar dzeju, kultūru un literatūru...
Par depresijas saistību ar kultūru, kā arī izstādi "Slepenais dubultnieks" savus iespaidus atklāj LKA Kultūras un mākslas studju I kursa studente Edīte Ozola.
Šogad svinam tautā sauktā "drūmā dzejnieka" Eduarda Veidenbauma 150. gadskārtu. Kaut šai saulē nodzīvojis vien 24 gadus, viņš pats savulaik izteicies - es nekad nemiršu. Viss gads ir piesātināts ar viņam veltītajiem pasākumiem, bet to, ko īsti nozīmē jēdziens "Mehāniskais Veidenbaums", ko performances veidā varējām vērot Dzejas dienu ietvaros, atklāj filozofs Andris Hiršs, cita starpā uzsverot:
"Ja palasām Veidenbauma dzeju, dienasgrāmatas, vēstules brālim Kārlim, varam pamanīt atšķirīgus Veidenbaumus."
Vēsturiskā fantāzija "Mehāniskais Veidenbaums" ir trīs filozofu (Aināra Baloža, Aināra Kamoliņa un Andra Hirša) atšķirīgi skatījumi uz Eduarda Veidenbauma darbu "Apcerējumi iz mekānikas" (1894), kas papildināti ar dzīvās animācijas un skaņu etīdēm. Mehāniskā Veidenbauma tēls tiek veidots balstoties vēsturiskās liecībās par tā laika latviešu studentu dzīvi Tērbatā, Veidenbauma vēstulēs, dzejā, publicistikā, bet galvenokārt uz darbu "Apcerējumi iz mekānikas".
Vēl daži vārdi par "Patriarha rudeni" un tajā iekļauto izrādi tunelī "Psihoze plkst. 4:48", un tad arī tuvāk pie fakta, ka dzeja, izrādās, var būt visur - ne tikai grāmatu lappusēs. Par īpašo performanci un Zeksera ordeni plašāk stāsta Elvīra Avota.
Raidījumu veidojuši: Patrīcija Kolāte, Annija Liepājniece, Edīte Ozola, Elvīra Avota, Daiga Ušacka, Viesturs Butāns, Aija Lūse un Elizabete Skrastiņa.
Latvijas Kultūras akadēmijas studenti - par patriotismu un nacionālo identitāti // 16.11.2017.
Šajā Latvijas Kultūras akadēmijas studentu veidotajā “Jāzepā” - par novembrī aktuālajām tēmām – patriotismu un nacionālo identitāti. Tiek vērtēts, kādas formas nacionālisms iegūst šī brīža kultūras aktualitātēs, un piedāvāti viedokļi par nacionālās pašapziņas un identitātes izpausmēm mūsdienu sabiedrībā.
Par Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps”festivālā “izrādīto”, redzēto un sajusto stāsta Elvīra Avota. Festivālā iekļautas arī konkursa “Latvijas kods. Latvija šodien.” novērtētāko filmu pirmizrādes. Par Latvijas koda izpausmēm filmā “Ģimene” uz sarunu aicināts režisors Varis Piņķis.
Pirmajās novembra dienās notika ikgadējā Latvijas Kultūras akadēmijas rīkotā zinātniskā konference “Kultūras krustpunkti”. Savos iespaidos par konferences laikā dzirdēto dalās Edīte Ozola, bet par par mūsdienu jauniešu nacionālo pašapziņu stāsta konferences ietvaros izrādītās filmas “Augam Latvijai” režisore Kristiāna Šuksta un konferences dalībnieks, dramaturgs Matīss Gricmanis.
Novembrim piestāv dziesmas - gan skaļi dziedātas kopā ar citiem, gan klusi pie sevis nodungotas. Kādas ir Kultūras akadēmijas studentu pārdomas, klausoties un vērtējot Rakstniecības un mūzikas muzeja jauno projektu “Mūsu dziesmas 2.0”, stāsta Edvards Vārdaunis.
Domājot par nacionālo pašapziņu, novērojām tendenci - īstam mūsdienu latvietim tuvumā vienmēr būs aksesuārs, kas attēlo kādu no latviešu “spēka zīmēm”. Uz jautājumiem, kādēļ šis fenomens kļūst arvien populārāks, un cik daudz šīs zīmes ir bijušas saistītas ar mūsu senču ikdienu, atbild .Folkloriste un Kultūras akadēmijas pasniedzēja Iveta Tāle.
Novembri var saukt arī par savas piederības meklējumu mēnesi. Šajā laikā visbiežāk sanāk aizdomāties par to, vai es esmu latvietis? Kāpēc es esmu latvietis? Un kas īsti IR latvietis? Jautājums “Kāds ir latvietis?” tiek uzdots akadēmijas studentiem.
Raidījumu veidojuši - Edīte Ozola, Annija Liepājniece, Elvīra Avota, Patrīcija Kolāte, Edvards Vārdaunis, Daiga Ušacka, Viesturs Butāns un Aija Lūse.
Simtgade. Sajūtu un sabiedrības pārmaiņas // 14.12.2017.
Simtgade. Tēma, par kuru dzirdam teju katru dienu. Bet, vai jūtam, ka tā mūs skar? Kā šo 100 gadu laikā ir mainījušās mūsu sajūtas un sabiedrība? Vai mēs patiešām gaidām šos grandiozos svētkus? Šoreiz Latvijas Kultūras akadēmijas studentu veidotajā raidījumā vēlamies pievērsties tieši šiem jautājumiem.
Šī brīža sajūtas sabiedrībā, lielo svētku priekšvakarā, noskaidrojām, uzrunājot mūsu pašu studentus. Taču mūs interesē arī tas, kā cilvēki jutās pirms 100 gadiem. Vēsturnieks un LV 99+ projekta pētnieks Kārlis Sils atklāj, vai arī pirms 100 gadiem sabiedrība gaidīja šī vēsturiskā notikuma – Latvijas proklamēšanas – notikumu, vai tomēr viņos bija jaušama kāda daļa neticības.
Kā zināms, jaunlatvieši, Jaunās Strāvas dalībnieki un citi literāti bija ļoti cieši saistīti ar politisko situāciju pirms 100 gadiem. Salīdzinājumu kāda bija literatūras vieta sabiedrības dzīvē, kā arī tās tendences un mērķi toreiz un tagad vēsta LKA profesors Raimonds Briedis.
Arī mūsu LKA sastopams ne viens vien jaunais literāts. Ance Kristāla savus darbus lasījusi ne tikai draugiem, bet arī piedalījusies dzejas slamos, kā arī publicējusi savus darbus žurnālā “Domuzīme”. Uzzinām par viņas skatījumu uz šī brīža dzeju – kur to var dzirdēt, un vai šajā eklektiskajā laikmetā iespējams mūsdienu autoru darbos novērot kādu tikai šim laikam raksturīgu tendenci.
Jau jaunlatviešu laikos autori centās pareģot to, kāds būs nākotnes latvietis. Gan jaunlatvietis Atis Kronvalds, gan arī Latvijas laikā dzīvojošais Kārlis Skalbe un daudzi citi autori ir iedomājušies latvieti, kā intelektuāli apdāvinātu, zinātkāru un spēcīgu pasaules mēroga personību. Vai arī mūsu studenti domā tāpat? Raidījuma noslēgumā - LKA studentu prātojumi par to, kāds varētu būt nākotnes latvieša tēls.
LKA decembra raidījumu “Jāzeps” veidojuši Elvīra Avota, Viesturs Butāns, Daiga Ušacka, Edvards Vārdaunis un Aija Lūse.