30. septembrī un 1. oktobrī notiks seminārs par Hanzas neelišu kultūru vēlajos viduslaikos
30. septembrī un 1. oktobrī Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Eduarda Smiļģa Teātra muzejā (Eduarda Smiļģa iela 37, Rīga) notiks seminārs “Hanzas neelites: metodes un pieejas sociālās, ekonomiskās un etniskās atstumtības pētniecībā Hanzas pilsētās (1350-1550)”. Seminārā piedalīsies pētnieki no Greifsvaldes, Halles un Berlīnes Brīvās universitātes Vācijā, Svansī universitātes Velsā, kā arī LKA pētnieki. Seminārs notiks angļu valodā.
Lielākā daļa pētījumu par Hanzas pilsētu vēsturi koncentrējas uz elites pārstāvjiem. Neelites pārstāvji, grupas un indivīdi no zemākajiem sociālajiem slāņiem, reti ir bijuši vēstures pētījumu uzmanības centrā. Viens no iemesliem ir tas, ka nav saglabājušies pietiekami daudz avotu, kas ļautu pētīt etnisko piederību, sociālo marginālitāti, atstumtību vai citus ar neelites pārstāvjiem saistītus jautājumus. Tāpat pētījumos galvenā uzmanība ir pievērsta saiknēm starp pilsētām un pilsētu iekšienē, retāk tiek aplūkota atstumtība un marginalitāte, kā vienojošie faktori tiek uzsvērta Hanza un Hanzas pilsētas, bet retāk pētīti pārrāvumi un šķelšanās.
Šajā seminārā galvenā uzmanība tiks pievērsta neelites grupām un personām Hanzas pilsētu sabiedrībās, proti, sociālajā un politiskajā hierarhijā zemākā rangā esošajām personām Vācijas ziemeļu pilsētās (Lībekā, Štrālzundē, Rostokā u. c.) un Baltijā – Rīgā un Tallinā. Šīs pilsētas bija multietniska un multikulturāla vide, kas piedzīvoja ekonomiskas un kultūras pārmaiņas kopš 14. gadsimta otrās puses, kad nevācieši (slāvu vendi Ziemeļvācijas pilsētās un somugru un baltu vietējie iedzīvotāji Rīgā un Tallinā) tika izslēgti no tirgotāju un amatnieku ģildēm. Iecerēts pievērsties atstumtības un etniskās piederības jautājumiem no kultūrvēsturiskās perspektīvas: telpas, grupas, to rituālus, darbības un mijiedarbību ar pilsētu elitēm. Tāpat pētnieki iecerējuši novērtēt dzimuma lomu atstumtībā un marginalizācijā, kā arī aplūkot citas marginālas grupas (noziedzniekus, pirātus, nelegālo profesiju pārstāvjus u. c.) un to atšķirīgo vai līdzīgo lomu vēlīno viduslaiku Hanzas pilsētu pilsētvides struktūrā plašā ģeogrāfiskā telpā starp Ziemeļvāciju un Baltijas jūras austrumiem (Livoniju).
Semināru ar Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja finansiālo atbalstu organizē LKA Kultūras un mākslu institūta vadošie pētnieki Gustavs Strenga un Maija Spuriņa.
Semināra programma:
30. septembris – 1. oktobris
Norises vieta: LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs, Eduarda Smiļģa iela 37, Rīga
30. septembris
- 13.30-13.45 Ievadvārdi
- 13.45-14.15 Maija Spuriņa (Latvijas Kultūras akadēmija) Sociālās zinātnes un marginalizācijas pētniecība
- 14.15-15.00 Filips Hēns (Philipp Höhn, Halles-Vitenbergas Universitāte) “Hanzas strādnieku šķiras veidošanās? Perspektīvas par “šķiru”, tiesībām un darba tirgiem Ziemeļeiropas jūrniecības ekonomikā”.
- 15.00-15.15 Kafijas pauze
- 15.15-16.00 Kordēlija Hesa (Cordelia Heß, Greifsvaldes Universitāte/Orhūsas Universitāte) “”Undeutsche”. Starpnozaru perspektīvas atstumtības kategorijai”.
- 16.00-16.45 Gustavs Strenga (Latvijas Kultūras akadēmija) “Hanzas zemāko slāņu kultūras vēsture? Zemāko slāņu korporācijas Hanzas pilsētās un to attiecības ar pilsētu elitēm (Rīgas, Tallinas, Štrālzundes un Lībekas piemēri)”.
- 16.45-17.00 Kafijas pauze
- 17.00-17.45 Metjū Stīvenss (Matthew Stevens, Svonsī Universitāte) “Nejaušības Prūsijas zemes hronikā kā liecība par multietnicitāti Prūsijas pilsētās 13. un 14. gadsimta sākumā”
- 17.45-18.30 Diskusija
1. oktobris
- 9.00-9.45 Gregors Romans (Gregor Rohmann, Rostokas Universitāte) “Vai “pirāti” bija subalterni? Jūras vardarbība vēlīno viduslaiku Ziemeļeiropā starp iekļaušanu un atstumtību”
- 9.45-10.30 Klāra Skripeka (Clara Skrippek, Berlīnes Brīvā universitāte) “Slāvu izslēgšana no ģildēm ziemeļaustrumu Vācijas pilsētās - viduslaiku rasisma piemērs”
- 10.30-10.45 Kafijas pauze
- 10.45-11.30 Diskusija par jaunu sadarbības tīklu un projektu veidošanu Hanzas neelišu pētniecībā
Plašāka informācija, rakstot uz epastu: gustavs.strenga(at)lka.edu.lv
Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja projektu finansiāli atbalsta Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) no Vācijas Ārlietu ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem.
Attēls: J. K. Broce, Tirgotāji krastmalā Rīgā, zīmējums, 18. gadsimts. Attēls no LU Akadēmiskās bibliotekas krājuma