Īstenots pētījums „Kultūras patēriņš Vidzemē: kultūras pieejamība un iedzīvotāju līdzdalība kultūras norisēs”
No 2014. gada janvāra līdz 2014. gada novembrim Vidzemes kultūras un mākslas biedrība „Haritas” sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju veica pētījumu „Kultūras patēriņš Vidzemē: kultūras pieejamība un iedzīvotāju līdzdalība kultūras norisēs”, lai noskaidrotu, kāds ir kultūras piedāvājums Vidzemes reģionā, un kāda ir iedzīvotāju loma un līdzdalība kultūras norisēs. Pētījuma izstrādē LKA vieslektores Zandas Rutkovskas vadībā piedalījās Latvijas Kultūras akadēmijas „Kultūras socioloģijas un menedžmenta” bakalaura apakšprogrammas studenti, „Kultūras menedžmenta un radošo industriju” maģistra apakšprogrammas studente Līga Grīnberga, LKA asoc.prof. Anda Laķe, LKA „Zinātniskās pētniecības centra” pētniece dr.art. Baiba Tjarve.
Šo pētījumu Vidzemes kultūras un mākslas biedrības valdes priekšsēdētāja Solveiga Boicova vērtē, kā pirmo lielo soli Latvijas reģionu kultūras dzīves lokālo īpatnību un specifikas izpētē, kas turpmāk ļaus attīstīt līdzīga rakstura pētījumus citos reģionos un kas kultūras darbiniekiem, pašvaldībām un NVO radīs priekšstatu, kādos virzienos strādāt turpmāk, lai veicinātu kultūras pieejamību Vidzemes reģionā.
Raksturojot pētījuma galvenos mērķus, darba grupas vadītāja Anda Laķe uzsver, ka ir svarīgi izprast, izskaidrot, palīdzēt atrast ceļu cilvēkiem pie kultūras un kultūrai pie cilvēkiem, kā arī samazināt viedokļa kultūra uz mani neattiecas statistisko biežumu. „Aiz šiem cipariem stāv visdažādākie cilvēki: tādi, kuri dzīvo vieni, kuri dzīvo etniski jauktās ģimenēs, tie, kas dzīvo daudzbērnu ģimenēs, ģimenēs, kurās nav neviena ekonomiski aktīva cilvēka, arī turīgi cilvēki, cilvēki, kuri paši piedalās amatiermākslas kolektīvos, cilvēki ar stabiliem ienākumiem, cilvēki ar augstāku un zemāku izglītības līmeni. Protams, atšķiras arī viņu kultūras un mākslas vajadzības un intereses, kā arī iemesli, kāpēc cilvēki grib vai negrib iesaistīties kultūras dzīvē.”
Pētījuma rezultāti kopumā vērtējami pozitīvi – lielākā daļa pētījuma respondentu ir apmierināti ar kultūras dzīvi savā dzīves vietā un tur notiekošo pasākumu kvalitāti. Vērtējot kultūras iestāžu darbu savā dzīvesvietā, lielākā respondentu daļa visvairāk ir apmierināta ar bibliotēkas (60%) un kultūras centra (40%) darbu. Taču kultūras piedāvājumā pietrūkst koncertu un teātra izrāžu, ko vidzemnieki labprāt apmeklētu. Bibliotēka ir arī visbiežāk apmeklētā kultūras iestāde – to reizi mēnesī vai biežāk apmeklējuši 25% respondentu. Lielākā daļa respondentu kultūras pasākumus apmeklē vienu līdz trīs reizes gadā.
Kā visbiežākie iemesli, kāpēc Vidzemes iedzīvotāji neapmeklē kultūras pasākumus, ir brīvā laika trūkums (46%) un trūkst kompānijas/ negribas vienam iet (31%), tāpat mazākās apdzīvotās vietās Vidzemē nozīmīgāks kavējošais faktors ir tas, ka pasākumi notiek pārāk tālu vai uz tiem ir grūti nokļūt (28%). Valmierieši, salīdzinot ar citiem iedzīvotājiem, kā galveno kavējošo iemeslu norādīja naudas trūkumu kultūras pasākumiem (42%).
Ar pētījumu var iepazīties biedrības „Haritas” mājas lapā: http://haritas.lv/wp-content/uploads/2014/05/VidzemePetijums_26.11..pdf
Pētījums tika īstenots Vidzemes kultūras un mākslas biedrības „Haritas” projekta “Kultūra kā instruments demokrātijas un līdzdalības demokrātijas un kultūras tiesību īstenošanai” ietvaros. Projekta īstenošanu atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta ietvaros un Latvijas valsts.