JAUNUMI

Piecas Latvijas skolas sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem piedalīsies dokumentālu īsfilmu par kultūras tradīcijām ģimenēs uzņemšanā

17.12.2014

Piecas Latvijas skolas sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem piedalīsies dokumentālu īsfilmu par kultūras tradīcijām ģimenēs uzņemšanā

16. decembrī Latvijas Kultūras akadēmijas Zirgu pastā tikās kultūra kanona konkursa “Kultūras tradīcijas ģimenē” žūrija, lai noskaidrotu, kuras Latvijas skolu komandas pārstāvēs savu novadu konkursa trešajā kārtā. Trešās kārtas uzdevumā skolēnu komandas sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem – režisoriem, operatoriem, producentiem, piedalīsies dokumentālu īsfilmu uzņemšanā, lai iemūžinātu ģimenes, kas kopj kādu kultūras tradīciju vismaz trijās paaudzēs. Gatavās īsfilmas žūrijas vērtējumam plānots nodot konkursa noslēgumā 2015. gada 27. martā.

 

Šī gada kultūras kanona konkursa tēma ir “Kultūras tradīcijas ģimenē”, konkursa mērķis ir veicināt skolēnu interesi par Latvijas kultūras tradīcijām, kas tiek koptas un uzturētas ģimenēs dažādos Latvijas kultūrvēsturiskajos novados vismaz trijās paaudzēs. Konkurss notiek trīs kārtās, pirmajā kārtā skolēnu komandas klātienē stāstīja par ģimenēm savā novadā, kuras kopj kādu kultūras tradīciju. Ir apkopotas pirmajā kārtā izvirzītās tradīcijas:

 

Vidzeme

·         Plostnieku amata tradīciju pārmantošana Polīšu dzimtā; ·         Jostu aušana Karslonu ģimenē; ·         Motosports kā ģimenes tradīcija; ·         Kapu svētki Alūksnē; ·         Dzimtas saieti un talkas; ·         Jāšanas sports kā ģimenes tradīcija; ·         Kultūras tradīcijas ģimenē; ·         Nēģu zvejnieka arods un nēģu tači. Rakuzovu ģimenes tradīcija.

 

Zemgale

·         Jaunlatvieša gēns J. Grūtupa dzimtā; ·         Kultūras tradīcija audēju Blanku dzimtā; ·         Mākslinieks Žanis Sūniņš un viņa radošā dzimta; ·         Ucināmās dziesmas Vaivadu ģimenē; ·         Folkloras kopšana un glabāšana Valentīnas Mičules dzimtā; ·         Aušana Vilcānu ģimenē; ·         Sportiskā gara uzturēšana Švānu dzimtā.

 

Kurzeme

·         Amatniecība Klampju dzimtā; ·         Eltermaņu ģimene – mākslinieku gēns trīs paaudzēs; ·         Dukuru un Volkovu ģimenes Dziesmu svētkos; ·         Mežsaimniecība piecās paaudzēs Ivetas Ābolas dzimtā un viņu tradīcija; ·         Rudzu maizes cepšana; ·         Amatierteātris un Šteinbergu ģimene; ·         Meteņu diena Goginu dzimtā; ·         Sudraba piņģerota stāsts cauri laikiem; ·         Biškopība – Bivbānu ģimene; ·         Amatnieku dzimta.

 

Latgale

·         Rudzu maizes cepšana Grigānu ģimenē; ·         Aušana dzimtā. Skalu aušanas tehnika; ·         Tautas tērps un jostu aušana. Ārijas Grūbertes radošā darbnīca “Mare”; ·         Mūziķu un pedagogu Petkēviču ģimene; ·         Dziedāšanas tradīcijas Bleivu ģimenē; ·         Kora mūzikas tradīcija Broku ģimenē; ·         Dzejnieka A.Kūkoja ģimene; ·         Gadskārtu svētku svinēšana Tihovsku ģimenē; ·         Aušana; ·         Bulciņu cepšana muzicējot un dziedot; ·         Senču mantojums – audējas Anitas Lukažas dzimtā; ·         Poļu katoļu Ziemassvētku tradīcija – koļendas;

Rīga

·         Latvijas neaptveramās debesis un to iekarotāji – Saiko ģimene un aviācija; ·         MĀKSLAS DIENAS Aulmaņu ģimene; ·         Sudraba pinumi; ·         Kultūras tradīcijas manā ģimenē – aušana, izšūšana, šūšana un adīšana; ·         Kultūras kanons ģimenē – dejošana tautas deju kolektīvā „Zelta Sietiņš”; ·         Dievturība. Krustabas; ·         Rudzu maizes cepšana.

 

     Otrajā kārtā tika vērtēti skolēnu sagatavotie scenāriji dokumentālajām īsfilmām – iecerētais filmas stāsta kodols, teksts, mākslinieciskā risinājuma apraksts, filmas personāžu apraksts, laika un vietas ierobežojumi filmēšanai un vizualizācijas iespējas neatkarīgi no laika apstākļiem un sezonas (jo filmēšana saskaņā ar konkursa laika grafiku plānota janvārī – februārī), skaņu noformējuma iecere. Vērtējot tika ņemta vērā arī aprakstītās tradīcijas savdabība un nozīme, mākslinieciskā risinājuma oriģinalitāte, stāsta iekšējā loģika, praktiskās realizējamības iespējamība u.c.

 

     Dalībai konkursa pirmajā kārtā pieteicās 56 komandas un bija plānots izvēlēties 15 komandas – trīs no katra reģiona un Rīgas, taču Vidzemes reģionā tika piešķirtas divas pirmās un Zemgales reģionā divas trešās vietas, līdz ar to otrajā kārtā piedalījās 17 komandas. Žūrija lēma, ka dokumentālas īsfilmas par kultūras tradīcijām aicinās veidot:

Valmieras 5. vidusskolas komandu ar scenāriju ”Motors caur dzīvi rauj”( Vidzemes reģions);

Kuldīgas Centra vidusskolas komandu ar scenāriju “Sudraba piņģerota stāsts” (Kurzemes reģions);

Jelgavas Mūzikas vidusskolas komandu ar scenāriju “Ucināmās dziesmas Vaivadu ģimenē” (Zemgales reģions);

Rugāju novada vidusskolas komandu ar scenāriju “Kultūras tradīcija Grigānu ģimenē – rudzu maizes cepšana” Latgales reģions);

Ogres Valsts ģimnāzijas komandu ar scenāriju “Mākslas dienas Aulmaņu ģimenē” (Rīgas reģions).

Tāpat žūrija nolēma piešķirt trīs speciālbalvas:

Latvijas Nacionālā kultūras centra specbalva – Madonas Valsts ģimnāzijas komandai par scenāriju “Jostu aušana Zāberu dzimtā, tagad Madonas novada Karlsonu ģimenē”;

Latvijas Kultūras akadēmijas un Valsts izglītības satura centra speciālbalva – Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas komandai par scenāriju “Jaunlatvieša gēns”;

LR Kultūras Ministrijas speciālbalva – Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas komandai par scenāriju “Latvijas neaptveramās debesis un to iekarotāji”.

 

Par savu īsfilmas ideju "Vaivodu ģimenes ucināmās dziesmas" komanda raksta: 

"Mēs vēlamies atklāt ļoti sirsnīgu, joprojām dzīvu, taču nenovērtētu kultūras tradīciju. Gandrīz katrs vecāks saviem mazuļiem ir skaitījis vai dziedājis kādu ucināmo dziesmu. Bieži vien dziesmiņa ir pavisam īsa, vienkārša, tāpēc arī nenovērtēta, pat aizmirsta. Taču šādas ucināmās dziesmiņas stiprina ģimenes, veido īpašu saikni starp paaudzēm, veicina bērnu fizisko un emocionālo attīstību. (..) Mēs filmā vēlētos akcentēt šīs tradīcijas nozīmīgumu, pārmantojamību, mīļumu un atklāt, kā šī tradīcija tiek pārmantota Vaivodu ģimenē piecās paaudzēs. Lai atklātu šīs tradīcijas būtību, filmā piedalīsies četras Vaivodu ģimenes paaudzes.​"

 

Dokumentālās īsfilmas scenārija "Sudraba piņģerots stāsts" pamatā ir stāsts par piecām vienas ģimenes sievietēm Kurzemē, kuras dažādās paaudzēs kopj un attīsta rokdarbu tradīcijas:

”... Skats pār Kuldīgu vēl agrā rīta stundā, kad vēl nav pazudusi rīta migla, redzami kūpoši skursteņi. Pāri skatam uz pilsētu iezīmējas sieviešu portreti piecās paaudzēs, par kurām ir viss stāsts. (..) Taču šo sieviešu stāsts nebūtu iedomājams, bez mazā sudraba piņģerota, kas ir arī ģimenes relikvija, kas stāsta mums stāstu par to, kas bijis, par to, kas ir un par to, ko vēl tikai sagaidīsim nākotnē..."

 

Īsfilmā par rudzu maizes cepšanu Grigānu ģimenē iecerēts maizes krāsns monologs:

,,Kad mana karstā mute satiksies ar šīs mājas saimnieču veidoto maizes klaipu, es kļūšu rāma un padevīga, atdošu sevi visu, savu spēku un reizē kvēlo rāmumu, lai grauda stiprums un lūgšanas viedums vēl daudzus gadus un pat gadsimtus vieno, sapulcē šīs mājas paaudžu paaudzes, kuras turas pie savām saknēm un pulcējas, lai godu atdodu latvieša spēka avotam-maizes klaipam. Jau daudzus gadu desmitus es esmu kopā ar ,,Kļavu" māju Grigānu sieviešu čaklumu. Esmu šīs ģimenes latviskuma pavards. Pavards, kas daudzu gadu garumā vairākas reizes nedēļā kā burvis kuras un buras, un uzbur māju ģimeniskuma siltumu-maizīti."

Žūrijas sastāvā bija: Spodra Austruma (Valsts izglītības un satura centra vecākā referente)

Valdis Eglītis (LKA docents, operators), Juris Jonelis (LKA Jaunrades projektu koordinators, režisors), Dainis Juraga (operators, LKA Audiovizuālās mākslas maģistrantūras students), Pēteris Krilovs (LKA profesors, režisors), Liene Linde (režisore, LKA Audiovizuālās mākslas maģistrantūras studente), Anda Laķe (LKA prorektore zinātniskajā darbā), Ilmārs Latkovskis (12. Saeimas deputāts, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs), Inga Oliņa (Latvijas Nacionālā kultūras centra mārketinga vadītāja), Lolita Rūsiņa (Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta vecākā referente), Linda Rubena (Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte), Jolanta Treile (Kultūras ministrijas  Kultūrpolitikas departamenta direktore).

Konkursu jau trešo gadu organizē Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūr