Ziņas

Kā veidojas bērnu un jauniešu kultūras paradumi, kāda loma tajos ir ģimenei un digitālajai videi, un vai dzīvesvieta ietekmē iespējas piedzīvot kultūru? Šiem jautājumiem Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pētniece Līga Vinogradova pievēršas pēcdoktorantūras pētījumā “Kultūras plaisas mazināšana: lauku ģimeņu stratēģijas jauniešu digitālā kultūras patēriņa prakšu veidošanā”. 2026. gadā pētījuma ietvaros tiek apzināts kultūras satura veidotāju un izplatītāju skatījums, savukārt rudenī uzsākta padziļināta lauku ģimeņu kultūras pieredzes izpēte.

Bērnu un jauniešu kultūras pieredze mūsdienās veidojas gan klātienē, gan digitālajā vidē. Taču iespējas iepazīt daudzveidīgu kultūras piedāvājumu ne vienmēr ir vienlīdzīgas, un tās var veidot gan ģimenes paradumi un intereses, gan dzīvesvieta, kultūras infrastruktūra un digitālo resursu pieejamība. Pētījuma mērķis ir labāk izprast šos faktorus un noskaidrot, kā veicināt bērnu un jauniešu daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras līdzdalību.

“Bērni un jaunieši kultūras nozarei ir nozīmīga un prioritāra auditorija, lai izaugtu jaunas kultūrā ieinteresētas un izglītotas paaudzes. Līdz šim Latvijas Kultūras akadēmijā esam bijuši iesaistīti kultūrizglītības programmas “Latvijas Skolas soma” izpētē un skatījušies, kas notiek izglītības sistēmā un kā skolas iesaistās kultūras pieredzes veicināšanā, lai nodrošinātu līdzvērtīgas pieredzes bērniem un jauniešiem visā Latvijā. Tomēr pētījumi liecina, ka kultūras pieredze veidojas jau krietni agrāk un paradumi nostiprinās ģimenes sistēmā, kas var pēcāk mijiedarboties ar skolā iegūto. Tāpēc man kā pētniekam šķita svarīgi paskatīties uz to, kā kultūras pieredze tiek iegūta ģimenēs un vai tur mēs nerunājam par vislielāko nevienlīdzību. Īpaši būtiski tas ir laikmetā, kad neapšaubāmi daudzu jauniešu un arī pavisam mazu bērnu identitāte saaug ar digitālajā vidē piedzīvoto. Kā mums, pieaugušajiem un vecākiem, uzņemties atbildību par to, kādu pieredzi gūst mūsu bērni un kā viņi saņem kvalitatīvu kultūras piedāvājumu, tostarp digitālajā vidē?” pētījuma aktualitāti raksturo Līga Vinogradova.

Kopš 2026. gada pavasara pētījumā tiek īstenotas intervijas ar kultūras organizāciju, uzņēmumu, mediju satura veidotāju un reģionālo pašvaldību pārstāvjiem, lai apzinātu bērniem un jauniešiem paredzētā kultūras piedāvājuma veidošanas un pieejamības izaicinājumus. Īpaša uzmanība pievērsta tam, kā kultūras satura veidotāji pielāgojas bērnu un jauniešu mainīgajiem kultūras patēriņa paradumiem un kā iespējams sasniegt auditoriju, kuras ikdienā nozīmīgu vietu ieņem digitālās ierīces. Tāpat tiek analizēta ģimenes un skolas loma kultūras pieredzes veidošanā, atbildība par bērniem un jauniešiem pieejamā kultūras piedāvājuma kvalitāti un iespējas mazināt kultūras pieejamības atšķirības Latvijas reģionos.

Savukārt 2026. gada rudenī uzsākts lauka darbs Latvijas lauku ģimenēs, lai padziļināti izzinātu, kā ģimenes veido bērnu un jauniešu kultūras pieredzi un kā ikdienā mijiedarbojas klātienes kultūras norises un digitālā satura patēriņš. Pētījumā uzmanība pievērsta ģimeņu izvēlēm, paradumiem un iespējām iesaistīties bērnu un jauniešu kultūras pieredzes veidošanā. Īpaši būtiski ir noskaidrot, kā šīs izvēles ietekmē dzīve ārpus lielajiem kultūras centriem, kur piekļuve kultūras norisēm var būt atkarīga no attāluma, transporta iespējām, vietējā piedāvājuma un digitālās infrastruktūras.

Izmantojot etnogrāfisko pieeju, kas papildināta ar digitālām un radošām pētniecības metodēm, ilgākā laika posmā tiks pētītas ģimenes dažādos Latvijas reģionos. Tas ļaus iegūt padziļinātu izpratni par ģimeņu ikdienas praksēm, kultūras patēriņa izvēlēm un digitālās vides nozīmi bērnu un jauniešu kultūras pieredzes veidošanā.

Plašāka informācija par pētījumu un tā aktivitātēm pieejama LKA mājaslapā.

Pētījums top Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskais atbalsta mērķis "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.9. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētījumi" pētniecības pieteikuma Nr.1.1.1.9/LZP/1/24/033 “Kultūras plaisas mazināšana: lauku ģimeņu stratēģijas jauniešu digitālā kultūras patēriņa prakšu veidošanā” ietvaros.