Mākslas spēks un kultūras ietekmes lauki ekonomikā, politikā, drošībā, veselībā: tuvojas "Kultūras Krustpunkti"
Laikā no 4. līdz 7. novembrim konferenču sērija "Kultūras Krustpunkti XX" pulcēs pētniekus, studentus, kultūras nozares profesionāļus un politikas veidotājus, lai izgaismotu kultūras un mākslas ieguldījumu mūsdienu sabiedrībā – no mākslas unikālās spējas runāt par smagiem sabiedrības jautājumiem līdz kultūras sociāli-ekonomiskajai ietekmei, kultūras pieredzes ārstnieciskajiem efektiem un maigās varas ideoloģiskajam spēkam.
Jubilejas konferenču sērijas uzmanības centrā būs jautājums, kā kultūras un mākslas pieredze palīdz cilvēkiem un sabiedrībai kopumā reaģēt uz politiskajiem, ekonomiskajiem, drošības, sociālajiem un jauno tehnoloģiju radītajiem izaicinājumiem. Šie jautājumi ir īpaši svarīgi demokrātijas apdraudējumu apstākļos, kad iedzīvotāju tiesības uz kultūru prasa īpašu aizsardzību. Konferences rīkotāji uzsver nepieciešamību ne tikai pētīt kultūras un mākslas procesus, bet arī skaidrot to nozīmi individuālo un kolektīvo vērtību veidošanā.
Konferenču sēriju 4. novembrī LKA Nacionālās filmu skolas paviljonā (Miera ielā 58a) atklās plenārsēde “Latvija kultūrai, kultūra Latvijai: ietekmes vektori”. Plenārsēdei būs iespējams sekot līdzi arī tiešraidē LKA Facebook lapā un YouTube kanālā.
Plenārsēdē ar savu pieredzi un redzējumu par mākslas valodas spēku un kultūras ietekmes pēdu dalīsies gan radošie profesionāļi, gan zinātnieki: dramaturgs, scenārists un režisors Mehis Pihla (Igaunija), kinorežisors un scenārists Karolis Kaupinis (Lietuva), dramaturgs un scenārists Matīss Gricmanis, kino producents, scenārists un režisors Gints Grūbe, kā arī LKA zinātnieces dr.oec. Ieva Zemīte, dr.art. Baiba Tjarve un PhD Lolita Ozoliņa.
Īpaša uzmanība plenārsēdē tiks pievērsta kultūras un mākslas nozīmei kara apstākļos. Harkivas Valsts Kultūras akadēmijas asociētā profesore Jūlija Kovaļenko un LKA tenūrprofesore Maija Spuriņa iepazīstinās ar Latvijas Kultūras akadēmijas un Harkivas Valsts Kultūras akadēmijas sadarbības projektu “Karš jauno mediju tvērumā: Dokumentācijas metodes un izaicinājumi postdigitālajā laikmetā”. Prezentācijā tiks aplūkots, kā kara pieredzes dokumentēšana jaunajos medijos veido jaunas pilsoniskās žurnālistikas un kultūras prakses, kurās savijas dokumentācija, līdzdalība, personiskā pieredze un piemiņas saglabāšana.
5. un 6. novembrī konferences darbs turpināsies LKA Miera ielas 58a kvartālā, kur pētnieki un nozares profesionāļi prezentēs jaunākos pētījumus septiņās tematiskajās sekcijās: skatuves un audiovizuālā māksla; kultūras mantojums; kultūras un radošo industriju transformāciju un attīstības procesi; kultūru saskarsmes studijas un valodas lietojums kultūrā; māksla, literatūra un vizualitāte; kultūra un māksla, iedzīvotāji, kopienas un sabiedrība, kā arī jaunatnes jomas pētniecība.
5. novembrī LKA studentiem būs iespēja piedalīties starptautiskā darbseminārā "No digitālās liecības līdz publiskam stāstam: kopienu balsis un kultūras atmiņa", ko vadīs Jūlija Kovaļenko, Natālija Koržika un Jūlija Ļitinska no Harkivas Valsts Kultūras akadēmijas. Darbseminārā tiešsaistē satiksies studenti no Latvijas un Ukrainas, lai starpkultūru komandās pētītu, kā fotogrāfijas, video, kopienu ierakstus un personiskos stāstus iespējams pārvērst atbildīgi veidotos, sabiedrībai pieejamos digitālos vēstījumos. Praktiskajā darbā studenti pievērsīsies avotu izvērtēšanai, dažādu kopienu balsu reprezentācijai un ētiskiem jautājumiem digitālajā stāstniecībā. Darbseminārs būs arī iespēja izmēģināt abu augstskolu sadarbības projektā izstrādāto digitālās stāstniecības mācību moduli.
Konferenču sērijas programmu 6. novembrī plkst. 19.00 papildinās arī publisks pasākums „Jāņa Stena (Stieņa) lekcijas Staļinam”, kas norisināsies Stūra mājā (Brīvības ielā 61). Pasākums būs veltīts latviešu filozofam Jānim Stenam (Stienim, 1889–1937), kurš savulaik bija viens no ievērojamākajiem marksisma–ļeņinisma filozofijas pārstāvjiem Padomju Savienībā un vairākus gadus pasniedza Staļinam privātlekcijas filozofijā. 1937. gadā viņš tika nošauts Staļina represiju laikā.
Pasākums apvienos vēsturisku priekšlasījumu, performatīvu izrādi un diskusiju, piedāvājot neierastu skatījumu uz filozofijas, ideoloģijas un politiskās varas attiecībām. Pirmajā daļā lekcijas formātā tiks aplūkoti svarīgākie Jāņa Stieņa biogrāfijas fakti un filozofiskie uzskati. Otrā daļa būs īsa performatīva izrāde (režisore: Daiga Kažociņa), kurā tiks radoši rekonstruētas Stieņa privātlekcijas Staļinam. Trešā un noslēdzošā daļa būs veltīta diskusijai ar pasākuma dalībniekiem un sarunām ar apmeklētājiem. Pasākums tapis projekta "Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944-1991)" (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros. Projekts tiek īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu 2024. gada atklātā konkursa ietvaros. Finansē Latvijas Zinātnes padome.
No 5. līdz 7. novembrim konferenču sērijas starptautisko dimensiju papildinās Baltijas Drāmas foruma zinātniskā konference „Liminal Practices in Contemporary Academia: Between Artistic Research and Research in the Arts” („Robežprakses mūsdienu pētniecības vidē: māksliniecisko un akadēmisko pētījumu krustpunkti”), kas norisināsies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Latvijas Kultūras akadēmijā. Konferencē ar paneļreferātiem uzstāsies kuratore un laikmetīgās operas pētniece Jeļena Novaka (Portugāle), JVLMA prorektore, pianiste Diāna Zandberga, režisora Romeo Kasteluči ilggadēja sadarbības partnere, kuratore un dramaturģe Piersandra di Matteo (Itālija). Konference analizēs mainīgās attiecības starp akadēmisko pētniecību mākslā un māksliniecisko pētniecību un diskutēs par to, kā mūsdienu kultūras konteksti izaicina, paplašina un pārveido līdzšinējos priekšstatus par pētniecību un zināšanām skatuves mākslā.
Plašāka informācija par BDF konferences programmu:
Konferenču sērijas "Kultūras Krustpunkti" starpdisciplinārā programma katru gadu pulcē pieredzējušus un jaunos pētniekus, studentus, kā arī kultūras nozares praktiķus un profesionāļus. Konferences mērķis ir radīt atvērtu vidi pētniecības rezultātu apspriešanai, kā arī rosināt akadēmisku diskusiju par kultūras un mākslas lomu, vērtībām un sociālo atbildību mūsdienu politisko, ekonomisko un sociālo pārmaiņu kontekstā.