Kas stiprina kopienu krīzes laikā? Pētnieki meklē atbildes Nautrānu kultūrtelpā
2026. gada 10. jūlijā Nautrānu kultūras centrā ar noslēguma pasākumu pētniekiem un Nautrānu kultūrtelpas iedzīvotājiem noslēdzās Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) Latviešu folkloras krātuves, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA), Rīgas Stradiņa universitātes un latgaliešu kultūras kustības "Volūda" kopīgi organizētā ekspedīcija Rēzeknes novada Nautrēnu un Ilzeskalna, kā arī Ludzas novada Mežvidu pagastā. Ekspedīcija norisinājās no 6. līdz 10. jūlijam.
LKA ekspedīcijā pārstāvēja Kultūras un mākslu institūta (KMI) vadošās pētnieces Ieva Vītola un Rūta Muktupāvela, KMI zinātniskā asistente Lote Katrīna Cērpa un studente Anete Marija Tamane. Kopā ar LU LFMI vadošo pētnieci Ritu Zaru LKA pētnieku grupa īstenoja lauka darbu Valsts pētījumu programmas projekta "NAMS. Latviskā identitāte un zināšanu stratēģijas kā sabiedrības noturības resurss" (Nr. VPP-IZM-Letonika-2025/1-0008) darba virzienā "Mantojuma kopienu noturība nacionālās drošības kontekstā".
Intervijās pētnieki noskaidroja vietējo iedzīvotāju skatījumu uz Nautrānu kultūrtelpas nozīmīgākajām kultūras vērtībām, to saglabāšanas iespējām ģeopolitiskās spriedzes apstākļos, nepieciešamo atbalstu, kā arī kopienas drošības sajūtu. Īpaša uzmanība tika pievērsta kolektīvajai atmiņai – stāstiem par to, kā dažādos vēstures periodos, tostarp kara laikā, kopiena aizsargājusi sev svarīgās kultūras vērtības un pārvarējusi krīzes situācijas. Ekspedīcijas laikā tika veiktas 20 daļēji strukturētas intervijas, savukārt noslēguma dienā Rogovkā īstenotas vēl 18 mikrointervijas. To dalībniekiem tika uzdoti trīs jautājumi: ar ko Nautrāni ir slaveni, kā viņi šobrīd jūtas, dzīvojot pierobežā, un kā rīkotos krīzes jeb X stundā.
Mutvārdu liecības apliecina, ka vietējie iedzīvotāji par nozīmīgākajiem Nautrānu kultūrtelpas elementiem uzskata katoļticību un ar to saistītās tradīcijas, baznīcu, latgaliešu valodu un pašus kopienas cilvēkus. Ticības tradīcijās joprojām dzīvas zināšanas par Svētās Agates ūdeni un maizi, kas kopienas atmiņās saistās ar aizsardzību nelaimju laikā. Savukārt latgaliešu valoda šeit joprojām ir ikdienas saziņas valoda ģimenēs, darbavietās un sabiedriskajā dzīvē, un vietējie ir pārliecināti, ka to iespējams iemācīt ikvienam.
Sarunas ļāva labāk izprast arī kopienas drošības izjūtu. Lai gan satraukumu radīja jūnija sākumā netālu no Rogovkas notriektais bezpilota lidaparāts, kopumā intervētie nepauda izteiktas bailes par bruņota konflikta iespējamību. Daudzi ar sev raksturīgo humoru norādīja, ka "kur gan citur drons varēja tikt notriekts, ja ne Rogovkā", un pat jokoja, ka Nautrānos varētu organizēt "antistresa dzīvesveida nodarbības". Lielākā daļa aptaujāto atzina, ka bruņota konflikta gadījumā no dzimtās vietas nebrauktu prom, savukārt lielākās rūpes saistītas ar ģimenes un tuvinieku drošību. Kā nozīmīgākie spēka avoti tika minēti ticība, patriotisms un ciešās kopienas saites.
Pētījums atklāja, ka kopienā jau šobrīd darbojas vairākas saziņas grupas lietotnē "WhatsApp", kuras nepieciešamības gadījumā kalpotu arī operatīvai komunikācijai krīzes situācijās. Vienlaikus vietējie iedzīvotāji uzsvēra, ka kultūras mantojuma saglabāšanai ārkārtas situācijās būtu nepieciešams lielāks pašvaldības un valsts institūciju atbalsts. Kā viens no praktiskākajiem risinājumiem tika minētas regulāras mācības un simulācijas, kas palīdzētu sagatavoties dažādām krīzes situācijām. Lai gan ne visi Nautrānu kultūrtelpas iedzīvotāji ikdienā aktīvi iesaistās kultūras norisēs, pēdējo gadu pieredze apliecina, ka sarežģītās situācijās kopiena spēj saliedēties, sniegt savstarpēju atbalstu un kopīgi pārvarēt grūtības.
Sirsnīgs paldies visiem Nautrānu kultūrtelpas iedzīvotājiem par atsaucību, atvērtību un viesmīlīgo uzņemšanu!
Sagatavoja Anete Marija Tamane un Ieva Vītola