No vārdiem līdz politiskai ietekmei: pētnieki analizē publiskās runas nozīmi Livonijas kultūrā
17. jūnijā Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) notika trešais publiskais seminārs, kas bija veltīts zinātniskā projekta “Publiskā runa Livonijas kultūrā: Politisks un sociāls fenomens Eiropas performatīvajā tradīcijā (1200–1600)” aktuālajiem pētniecības jautājumiem. Semināru organizēja Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) vadošais pētnieks Andris Levāns un LKA Kultūras un mākslu institūta vadošais pētnieks Gustavs Strenga.
Semināra uzmanības centrā bija viduslaiku publiskās runas retoriskās formas, nozīmes un spēja ietekmēt sabiedrību. Projekta komanda turpināja attīstīt pētniecības jautājumus, kas šaurākā veidā tika prezentēti Latvijas Universitātes 84. starptautiskajā zinātniskajā konferencē.
Ar referātiem uzstājās LU HZF pētniece Līva Rotkale, Gustavs Strenga, LU HZF zinātniskais asistents Rūdolfs R. Vītoliņš un Andris Levāns. Diskusiju centrā bija jautājumi par to, kā publiska runa kļūst par politiskas ietekmes rīku un ko vārdi, kas izteikti publiskas runas formulās un tēlos, dara ar teicēju un klausītāju. Dalībnieki turpināja diskusiju arī par projektam būtisko tēmu, proti, kā publiskās runas performatīvs, kas atklājas viduslaiku Eiropas un Livonijas dokumentārajā, vēstuļu un hroniku materiālā, formēja lokālās kopienas un interešu grupas.
Seminārs tika rīkots Latvijas Zinātnes padomes finansētā FLPP projekta "Publiskā runa Livonijas kultūrā: Politisks un sociāls fenomens Eiropas performatīvajā tradīcijā (1200–1600)" (Nr. lzp-2024/1-0296) ietvaros.