Kultūras un veselības sadarbībai Baltijā vajadzīga ne tikai iniciatīva, bet arī izglītība un ilgtermiņa atbalsts
Lai mākslas un kultūras potenciālu cilvēku veselības un labbūtības veicināšanā izmantotu plašāk, ar atsevišķām veiksmīgām iniciatīvām vien nepietiek, – nepieciešamas starpdisciplināras zināšanas, profesionālā izglītība un ilgtermiņa politiskais un institucionālais atbalsts. Šī nepieciešamība iezīmējās starptautiskajā konferencē “Learning to Care: Education and Training in Culture and Health” (“Mācīties rūpēties. Izglītība un apmācība kultūras un veselības starpnozarē”), kas 15. un 16. oktobrī norisinājās Rīgas Stradiņa universitātē un tiešsaistē LSM portālā, pulcējot kultūras, veselības aprūpes, sociālās jomas un izglītības profesionāļus, pētniekus un politikas veidotājus no Baltijas un citām Eiropas valstīm.
Konferenci organizēja Latvijas Kultūras akadēmija un Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības sekretariāts sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti. Tajā tikās kultūras nozares praktiķi, veselības aprūpes un sociālās jomas speciālisti, pedagogi, pētnieki un politikas veidotāji. Konferences saturu veidoja divos Eiropas Savienības atbalstītos projektos - WITAC* un CARE** - uzkrātā pieredze.
Jaunas prasmes starpnozaru sadarbībai
Viens no konferencē prezentētajiem praktiskajiem risinājumiem bija trīs Baltijas valstu augstskolu WITAC projektā kopīgi izstrādātā mikrokvalifikācijas programma “Kultūra un veselība: starpnozaru iniciatīvu vadība”. Tās absolventi iepazīstināja ar četrām pilotiniciatīvām, parādot, kā iegūtās zināšanas iespējams izmantot darbā ar cilvēkiem, kuri saskaras ar veselības grūtībām vai sociālās atstumtības risku.
Konferencē tika aplūkoti arī citi sadarbības piemēri – Cēsu novada iniciatīva “Nosūtījums uz muzeju”, Tartu atmiņas institūciju un Tartu Universitātes slimnīcas sadarbība, kā arī organizācijas Red Noses International apmācību sistēma klaunādes māksliniekiem, kuri strādā slimnīcās. Uzmanība tika pievērsta arī festivālu producentu komandu labbūtībai un CARE projektā īstenotajām sabiedrības informēšanas kampaņām par mākslas, psihiskās veselības un labbūtības saikni.
Politiskais atbalsts starpnozares attīstībai
Divās konferences paneļdiskusijās tika apspriesta izglītības un profesionālās pilnveides nozīme, kā arī kultūras un veselības starpnozares attīstības izaicinājumi Baltijas valstīs. Diskusijās iezīmējās nepieciešamība no atsevišķām iniciatīvām virzīties uz ciešāku institucionālo sadarbību, atbalstošu politiku un ilgtspējīgu finansējumu. Vienlaikus tika uzsvērts, ka nepietiekama jomas atpazīstamība un skaidra politiskā un institucionālā ietvara trūkums kavē arī izglītības un profesionālās pilnveides iespēju attīstību.
Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Dāvis Sīmanis uzsvēra: “Manuprāt, viena no galvenajām problēmām ir tā, ka mēs ceram uz ideāliem politikas veidotājiem, kuri tik labi izprastu kultūras un veselības jomu un tās starpnozaru raksturu, ka spētu izstrādāt politikas, kas pavērtu ceļu plašām iniciatīvām un ilgtermiņa procesiem. Es uzskatu, ka būtu jārīkojas tieši pretēji, jo šādas cerības, visticamāk, nekad nepiepildīsies. Vispirms mums būtu jāveido kultūras un veselības jomas vēstnešu tīkls, apvienojot zinošus un pieredzējušus profesionāļus, kuri spēj pārliecinoši pamatot šīs jomas nozīmi un virzīt tās attīstībai būtiskas idejas dažādos līmeņos, tostarp politikas veidošanā un izglītībā. Tikpat svarīgi ir veicināt augšupēju attīstību, balstoties vietējās kopienās un to iniciatīvās. Mums jāstiprina un jāattīsta nelielās, vietējā līmenī īstenotās iniciatīvas, kas jau praksē apliecina savu vērtību, palīdzot stiprināt kopienas un veicināt cilvēku veselību un labbūtību.”
Mākslinieku balsis un praktiskas darbnīcas
Mākslas nozīmi konferences dalībnieki varēja iepazīt arī praktiski – kustības, kaligrāfijas, ķermeņa perkusijas norisēs un mākslinieces Evas Vēveres līdzdalības performancē “We Are All Learning To Be Nice To Each Other” (“Mēs visi mācāmies būt laipni cits pret otru”). Savukārt otrās dienas darbnīcās uzmanība tika pievērsta pašaprūpei, drošas darba vides veidošanai darbā ar mazaizsargātām auditorijām un kultūrā balstītiem risinājumiem veselības izaicinājumiem klimata pārmaiņu apstākļos. Šīs norises uzsvēra mākslinieku lomu ne tikai iniciatīvu īstenošanā, bet arī jaunu zināšanu un prasmju radīšanā.
Turpinot Eiropas sadarbību
Konference ļāva apkopot WITAC un CARE projektos uzkrāto pieredzi un turpināt starptautisku dialogu par kultūras un veselības starpnozares nākotni. Viens no būtiskākajiem turpmākajiem uzdevumiem ir stiprināt sadarbību starp profesionāļiem, izglītības iestādēm un politikas veidotājiem, lai veiksmīgas iniciatīvas varētu attīstīties arī ilgtermiņā.
Konferences 3 sesiju ieraksts būs pieejams 30 dienas šeit: https://eng.lsm.lv/article/features/video/15.10.2026-watch-again-learning-to-care-education-and-training-in-culture-and-health-conference.a657637/
Fotogrāfijas no konferences iespējams lejupielādēt šeit: https://drive.google.com/drive/folders/1Fcr2VWemjdykMmUs-my8dM9Qm095Fj8z?usp=sharing Fotogrāfe: Liene Abaroniņa
Sekojiet līdzi nākamajām CARE projekta aktivitātēm, abonējot jaunumus šeit: https://cultureandhealth.us12.list-manage.com/subscribe?u=65c9199977a5d94afa6069f14&id=1df27c4dfe
*WITAC – Erasmus+ projekts “Inclusive Wellbeing Through Arts and Culture in the Baltics”Inclusive Wellbeing Through Arts and Culture in the Baltics (WITAC) (Iekļaujošas labbūtības veicināšana Baltijas valstīs caur mākslu un kultūru) ir stratēģiskas partnerības projekts, kura laikā tika izveidots un pārbaudīts jauns kultūras un veselības starpnozaru sadarbības modelis augstākās izglītības iestādēs (AII) Baltijas valstīs. Projekts stiprina AII lomu līdztiesīgas un iekļaujošas sabiedrības veidošanā, piedāvājot inovatīvu mūžizglītības mācību programmu kultūras, veselības un sociālās jomas speciālistiem par iekļaujošas labbūtības veicināšanu sabiedrības neaizsargātajās grupās ar kultūras un mākslas palīdzību.
**CARE Mobile Hub ir pasākumu sērija, kas trīs gadus ilgā, ES finansētā projekta CARE – Culture for Mental Health (2024–2027) ietvaros tiek organizēta dažādās Eiropas pilsētās. Katram CARE Mobile Hub pasākumam ir savs nosaukums un tematika, un tas pulcē māksliniekus, veselības aprūpes profesionāļus, politiku veidotājus, sociālās jomas pārstāvjus, uzņēmējus, pedagogus un vietējās kopienas, lai kopīgi izzinātu, kā māksla un kultūra var sekmēt psihisko veselību un labbūtību. Ar mākslas darbu izstādēm, starpnozaru dialogiem un sabiedrības informētības veicināšanas aktivitātēm CARE Mobile Hub rada atvērtu telpu pieredzes apmaiņai, tīklošanās iespējām un interešu pārstāvībai vietējā, nacionālā un Eiropas līmenī.
