Latvijas Kultūras akadēmijā 21. jūnijā izlaidums 119 absolventiem
21. jūnijā izlaidumā plkst. 13:00 un 16:00 diplomus saņems 119 Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) programmu absolventi – 26 maģistra un 93 bakalaura grāda ieguvēji.
LKA rektore profesore Rūta Muktupāvela par absolventiem: “Šogad Akadēmija savus diplomētos sūtņus pasaulē pavada jau divdesmit ceturto reizi. It kā laiks pierast, – tie paši mūri, ziedi un goda tērpi, tādas pašas spīdošas acis un saulaini smaidi. Un tomēr katru reizi no jauna pārņem tas gaišais un patīkamais satraukums, katru no tiem nododot darba devēju un sabiedrības vērtējumam.”
Šogad bakalaura studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammu “Starpkultūru sakari absolvē trīs specializācijas: Latvija – Vācija, Latvija – Dānija, Latvija – Francija / Beļģija. No absolventiem ir īpaši jāizceļ Rozīte Katrīna Spīča un Rasa Jansone, kuras ļoti aktīvi iesaistījušās Kultūras akadēmijas organizētajos notikumos un projektos, izcili aizstāvējušas bakalaura darbus un ar saviem pētnieciskajiem darbiem regulāri piedalījušās studējošo konferencē “ZinātMāksla”. Rozīte izstrādājusi bakalaura darbu par etnicitātes simboliskajiem elementi latviešu un vāciešu starpkultūru komunikācijā, savukārt Rasa pētījusi Minsteri kā latviskās identitātes saglabāšanas centru diasporā Vācijā. Augstāko novērtējumu ir ieguvusi arī Alise Taškāne par darbu “Vides un ekoloģijas atspoguļojums Vācijas ielu mākslā”, Raimonda Žvarte par vācbaltiešu kultūras identitātes izpēti un Andrejs Vīksna, kurš ir veicis Jespera Vunga-Sunga darba "Ægte Brøker" tulkojumu latviešu valodā.
Absolventu skaitam šogad piepulcējam arī 19 jaunos kultūras pētniekus, kuri ir beiguši studijas bakalaura studiju apakšprogrammā “Kultūras teorija un menedžments”. Izpētot nemateriālās kultūras mantojuma kopienas līdzdalību mantojuma saglabāšanā, izcilu novērtējumu ir saņēmusi apakšprogrammas absolvente Sintija Kuzma.
Bakalaura studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammas “Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija” absolvē kurss, kura atpazīstamākā absolvente ir Elīna Vaska. Elīna līdztekus savām akadēmiskajām interesēm jau studiju laikā ir spilgti sevi pieteikusi kā kino aktrise.
Šogad ir vairākas LKA programmas, kuras izlaidumu piedzīvos pirmo reizi. Laikmetīgās dejas mākslas programmu, kas šobrīd ir kļuvusi par trīs gadu kursu, absolvēs 13 jaunieši, kuri ir meklējuši, intensīvi mācījušies, riskējuši un noticējuši dejai. Laikmetīgās dejas vidē izcili sevi ir pieteikušas jaunās horeogrāfes Alise Madara Bokaldere ar bakalaura darbu, izrādi "Manu acu tulkojums" un Laura Gorodko ar laikmetīgās dejas performanci "Y", kas notika uz AB dambja. Tāpat pārsteidzošu dejas pieredzi skatītāji varēja gūt, apmeklējot Janas Jucikas izrādi “Faux pas”, kas ir laikmetīgās dejas un cirka simbioze, kurā vijas trauslas metaforas par divu cilvēku privāto, citiem neredzamo attiecību pusi. Izrādē izpildītāji izmanto Sīra ratu, kas kļūst par jaunu līdzekli stāsta un iztēles rosināšanai. Nozīmīgu ieguldījumu laikmetīgās dejas izpētē ir devusi Anuša Cvetkova, kura noslēguma darbu ir izstrādājusi par ķermeņa fleksibilitāte kā instrumentu laikmetīgās dejas mākslinieka profesionālo spēju pilnveidei.
Šogad pirmais izlaidums Drāmas un teksta studiju bakalaura apakšprogrammai. Astoņi absolventi, kuri studiju procesā daudz domāja, rakstīja, lasīja, skatījās, sarunājās, tagad veiksmīgi aizstāvējuši noslēguma darbus – savas radītās lugas, filmu scenārijus un literāro darbu analīzes.
Pirms četriem gadiem nozīmīgs solis tika sperts audiovizuālās un skatuves mākslas jomas attīstībā, kad LKA tika nolemts uzņemt atsevišķu producentu kursu, kura studiju process notiktu ciešā sazobē ar audiovizuālās mākslas, teātra un laikmetīgās dejas studentu aktivitātēm. Šogad bakalaura studijas beidz 19 kompetenti, radoši un jau pieredzes bagāti audiovizuālās un skatuves mākslas producenti. Par izcili paveiktu darbu producēšanā – Kinoteātra “Kino Bize” projekta “Bērnu rīti” vadību – ir jāpiemin Paula Bērziņa. Savukārt Lauma Diāna Kaudzīte izstrādājusi augstvērtīgu pētniecisko darbu “Kino digitālās izplatīšanas platformas un to izmantojums Latvijas kino industrijā”.
Pēc neilga pārtraukuma Filmu režijas bakalaura studijas akadēmijā absolvē viens no pieprasītākajiem montāžas režisoriem Latvijā, dokumentālo filmu režisors Armands Začs, kurš šobrīd strādā pie savas pirmās pilnmetrāžas filmas režijas, un Mārtiņš Urķis – montāžas režisors pilnmetrāžas spēlfilmām "Svingeri" un "Blēži".
Maģistra studiju programmas “Mākslas” apakšprogramma “Audiovizuālā māksla: filmu režija un producēšana” 2016. gada jūlija uzņemšanā piedzīvoja ļoti lielu reflektantu interesi. Šī režijas kursa radošie darbi ne tikai kļuva par notikumiem jaundibinātās Nacionālās Filmu skolas dzīvē, bet arī izraisīja skatītāju interesi publiskajās studentu skatēs un Latvijas televīzijas kanālos. Divi mācību gadi ir pagājuši, ir veikti mazi un lieli radošie uzdevumi, meistarības slīpēšanas etīdes, skates, semināri un teorētiskie strīdi. 2018. gada Filmu režijas absolventu maģistra darbi ir dažādi un daudzsološi. Dokumentālo un spēles filmu režisores, žurnālistes Adriānas Rozes izstrādātais diplomdarbs ir spēles īsfilma "kolektīvs.es", aktiera Māra Bezmera – jautra spēles īsfilma "Debesu ciemiņš", eksperimentālās filmu režisores, analogā kino entuziastes Signes Birkovas - spēles īsfilma "Viņu sauca Haoss Bērziņš", kino nozares profesionāļa Jānis Jozauskis – spēles īsfilmu "Naktsmaiņa". Īpaši ir jāpiemin publicistes, kinokritiķes, teātra un kino režisores Martas Elīnas Martisones maģistra darbs - spēles īsfilma "Viesturs Kairišs iznāk no meža", kas saņēma augstāko novērtējumu. Filma ir stāsts par Gunu, kura sāk aizrauties ar režisoru Viesturu Kairišu, izvēloties viņu par savu nākamo apbrīnas objektu.
Nozīmīgs akcents Teātra režijas maģistrantūras studiju laikā tika likts uz starptautisko pieredzi un ārzemju viesdocētāju nodrošināšanu, izmantojot gan Erasmus+ programmas iespējas, gan Akadēmijas dalību Eiropas Teātra akadēmiju platformā (PLETA), gan tādu sadarbības partneru kā Gētes institūts Rīgā un “Zelta maska Latvijā” atbalstu. Studenti pabijuši Rūras triennālē Vācijā un festivāla “Zelta maska” programmā “Russian Case” Maskavā, strādājuši ar somu režisoru Kristianu Smedsu, čehu eksperimentālā teātra kolektīvu “D’epog”, vācu mūzikas teātra profesoru Dāvidu Rēzneru, krievu laikmetīgās dejas horeogrāfiem Aleksandru Koņņikovu un Albertu Albertu u. c. Individuālos ceļojumos pēdas ir atstājusi performances un ekoloģijas saskarsmes punktu izpēte Helsinku Teātra akadēmijas maģistra studiju programmā “Ekoloģija un laikmetīgā peformance”, Grotovska līdzgaitnieku meistardarbnīca Polijā, starptautiska intermedialitātes darbnīca Māstrihtā. Absolventu vidū ir Marija Bērziņa, Māra Blome, Ance Kukule, Jeļizaveta Lāce, Klāvs Mellis un Jānis Vimba. Klāva Meļļa izrāde “Himna” pēc Ainas Rendas darbu motīviem un Ances Kukules darbs “Grotovska vingrinājumu interpretācijas izrādē pēc Sofokla un Eiripīda traģēdiju motīviem” saņēmuši visaugstāko novērtējumu.
Daļa no maģistra studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammas “Kultūras menedžments un radošās industrijas” absolventiem sāka studijas jau kā savas jomas profesionāļi, studiju procesu izmantojot profesionālai pilnveidei savā darbības jomā. Sonora Broka darbojusies leģendārā kinoforuma “Arsenāls” komandā, patlaban ir Rīgas Starptautiskā kinofestivāla “Riga IFF” programmas veidotāja. Sonoras pētnieciskās intereses, kas rezultējās ar izcili izstrādātu un aizstāvētu maģistra darbu, ir saistītas ar dizaina domāšanu kino festivālu menedžmenta kontekstā. Ance Strazda, kas pirms tam ieguvusi bakalaura grādu kā dramatiskā teātra aktrise, patlaban veido jaunas teātra apvienības stratēģiju, Katrīna Švalbe, kas ir profesionāla obojiste un darbojas Latvijas Nacionālās Operas un baleta orķestrī, patlaban uzsākusi darbu Rīgas Domā kā koncertu administratore. Arī pārējie absolventi lielākoties darbojas kādā radošo industriju nozarē vai menedžmentā.
Muzeju un kultūras mantojuma maģistrantūras apakšprogrammu 2018. gadā absolvē sešas maģistres, kuru interešu daudzveidība izcili apliecina kultūras mantojuma studiju lauka dažādību, tā pētniecības jautājumu sarežģītību un dažādās pieejas to risināšanai. Pētniecības ziņā atzīmējams ir Dignes Ūdres izcili izstrādātais pētījums “Problemātiskie kultūras mantojuma aspekti: ugunskrusts Latvijā”.