Latvijas Kultūras akadēmijas profesoram, teātra un kino režisoram Pēterim Krilovam 70 gadu jubileja
Vairāk nekā 20 filmu režisors, iestudējis izrādes teju visos Latvijas teātros un arī operā, taču pats ne reizi viens atzinis, ka vispirms izjūt sevi kā pedagogu un tikai pēc tam kā režisoru. Viņa aktiermākslas pedagoģijas rezultāti redzami uz Latvijas labāko teātru skatuves dēļiem, – Pēteris Krilovs apmācījis daudzus izcilus aktierus skatuves mākslā.
Absolvējis Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūtu Maskavā (1975).
Latvijas Kultūras akadēmijā strādā no 1993. gada. Bijis aktiermeistarības pedagogs Tautas kinoaktieru studijā (1986-1988), Latvijas Mūzikas akadēmijā (1988-1993.) Daugavpils teātra aktieru kursiem, un teātra režijas pedagogs Latvijas Mākslas Akadēmijā (1993-1997). Liela daļa Latvijas mūsdienu teātra aktieru ir profesora Pētera Krilova audzēkņi. Pēteri Krilovu, līdzās Latvijas Kultūras akadēmijas profesoram Ansim Epneram, varam dēvēt arī par latviešu mūsdienu kino tēvu – tieši profesora Krilova vadībā un pēc viņa paša izstrādātas metodoloģijas izaudzināta spēcīga grupa 21. gadsimta Latvijas kino profesionāļu.
Vairākkārt bijis Valsts Kultūrkapitāla fonda Filmu nozares eksperts (2005.-2007. un 2013.-2015.) (Latvijas Nacionālā Kino centra spēlfilmu nozares eksperts (1999-2003 un 2014-2015) . 1995. gadā Daugavpils teātrī iedibinājis Starptautiskā Jaunā Teātra festivālu Homo Novus (direktors 1995-2003), un līdz ar festivālu dibināja Latvijas Jaunā Teātra institūtu, kura direktora vietnieks bija no 1997-2003. No 1996.-1997. darbojies Sorosa fondā - kā Latvija Mākslas un kultūras komisijas eksperts.
2014. gadā Pēterim Krilovam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.
Filmu režijas: dokumentālās pilnmetrāžas filmas ”Uz spēles Latvija” (2014), “Ledlauzis Krišjānis Valdemārs” (2012), „Klucis. Nepareizais latvietis” (2008), „Dina” (2005), Lieta “Kombināts””(2002), kultūrvēsturiskās filmas „Rīga skatās bildes” (2001), „Augšdaugava” (1995), „Pieskāriens” (1994”), „Tēvzemei un brīvībai” (1991), “Vecrīga uz iekšu, Vecrīga uz āru”( 1990.), pilnmetrāžas aktierfilmas „Leģenda par Jāni Tīdemani” (1997), Sižeta pagrieziens”( 1988), „Durvis, kas tev atvērtas” ( 1984), „Mana ģimene” (1982), „Vasara bija tikai vienu dienu” (1979), „Un rasas lāses rītausmā” (1977). Īsfilmas; „Maestro”(1990), „Kā mēs aizgājām no mājām” (1986), „Nomale” (1985).
Pētera Krilova radošais veikums vairākkārt novērtēts Latvijas Nacionālajā kino festivālā “Lielais Kristaps” – 1995. gadā filma “Starp debesīm un zemi – Augšdaugava” novērtēta kā labākā dokumentālā filma. 2014. gadā kategorijā “Labākā dokumentālā filma, pilnmetrāžas” novērtēta viņa filma “Uz spēles Latvija”.
Teātra izrāžu režija: “Melot (?)!” (2017), “Mollija saka jā”( 2014); “Pēterburgas stāsti”(2013); Rudens Pēterburgā(2013); “Lūgšana resnajai tantei “ (2011); “Kaimiņš” (2007); “Kaukāziešu krīta aplis” (2007), “Sarunas kaimiņistabās”(2006), “Aristokrāti” (2005), “ Āsperna vēstules” (2004), “Pazudušais dēls” (2004), “Dzelzszāle” (2003), „Pīļu medības” (2003), „Džuljeta un...” (2003), „Meistars Aleksandrs” (2002), “Es,Feierbahs” (2002), „Skrūves pagrieziens” (2001) “Heinrihs IV” (2000), “ Verters “ (1999), “Dusmu augļi” (1998), „Eņģeļu māte Joanna” (1997), „Brāļi Karamazovi” (1997), „Duelis” (1995), “Stāsts par kavalieri de Griiē un Manonu Lesko” (1994),“Velni “ (1993), „Vājprātīgā stāsts, pilns niknuma un trokšņa” (1991). Vairākkārtējs “Spēlmaņu nakts” balvas laureāts – 1993. gadā “Spēlmaņu nakts” balva “Gada režisors” par izrādi “Velni” Daugavpils teātris). 2011. gadā saņēmis balvu nominācijā “Gada izrāde” par izrādi “Lūgšana resnajai tantei”.
Operas režijas: “Lučia di Lammermūra “ (1997), Bohēma” (1995).