Lielas skatītāju intereses dēļ tiks atkārtota laikmetīgās dejas izrāde “Rezonanse. Trīs”
2019. gada 10. aprīlī plkst. 19:00 Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā “Zirgu pasts” pēc lielās skatītāju intereses otro reizi tiks izrādītas horeogrāfu Ivara Broniča, Ramonas Galkinas un Ilzes Ziriņas laikmetīgās dejas izrādes “Rezonanse. Trīs”, kas tapušas, iedvesmojoties no Anša Rūtentāla kustību izrādēm. Notikumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Iecere laikmetīgās dejas horeogrāfiem, kas paši nav bijuši tiešā saskarē ar Rūtentālu, interpretēt Anša mantojumu, turklāt strādājot ar LKA Laikmetīgās dejas mākslas bakalaura studiju programmas 1. kursa studentiem, radās, lai pārliecinātos, vai un kā Anša Rūtentāla 20. gadsimta 80. un 90. gados iestudētās kustību izrādes rezonē šodien. Tās nebūs izrāžu rekonstrukcijas, bet patstāvīgas horeogrāfijas, kas radušās dialogā ar trim Anša Rūtentāla kompozīcijām – “Ilūzijas” (1994), “Epifānija” (1980) un “Pārdomas” (1984).
LKA docente horeogrāfe Ramona Galkina veido izrādi ar nosaukumu “(Ž)Alūzijas”, atsaucoties uz savulaik slaveno Rūtentāla spoguļu gabalu “Ilūzijas” (1994) ar britu komponista Gevina Braiarsa mūziku. Viņa teic, ka metaforiski skatās uz šo izrādi kā caur puspievērtām žalūzijām, apzinoties, cik klātesošs, taču vienlaikus arī nemanāms un neuzbāzīgs ir Anša devums. Pielietojot valodas un literatūras kontekstā zināmo alūzijas jēdzienu kā metodi ķermeņa un kustību valodas sfērā, Ramona kopā ar jaunajiem dejotājiem strādā ar asociācijām, tulko viens otra kustības un meklē atspulgus un atspīdumus.
Hoerogrāfe Ilze Zīriņa veido dejas izrādi “Vai Pjero miris?” kā rezonansi Anša Rūtentāla kustību kompozīcijai “Epifānija”, kura savukārt tapusi, iedvesmojoties no britu mākslinieka Obrija Bērdsleja darba “Pjero nāve”. Uzdodot jautājumu “Kas ir Pjero katrā no mums?”, horeogrāfe palīdz jaunajiem dejotājiem ieskatīties savā patībā, ļaujot trauslajam kļūt par spēku, neglītajam – par skaistumu, bet nesaprastajam – par vērtību.
Anša Rūtentāla izrāde “Pārdomas” iedvesmojusi horeogrāfu Ivaru Broniču pētīt ne tikai pašu izrādi, kuras videoieraksts ir saglabājies, bet arī tās tapšanas procesu caur atmiņām, pierakstiem, intervijām. Toreiz izrādē spēcīgi savienojās amerikāņu mūziķes Meriditas Monkas kompozīcija “Dolmen Music” un spāņu dzejnieka Federiko Garsijas Lorkas lugas “Bernardas Albas māja” motīvi. Šodien jaunie un topošie mākslinieki dejas valodā runās par sevis kā indivīda interpretāciju un attiecībām katram ar savu pelēko masu – izrādē “ahaw”.
"Zirgu pastā" šobrīd apskatāma fotogrāfa Laimoņa Stīpnieka, kurš savulaik teju visas Anša Rūtentāla izrādes ir noskatījies caur fotoobjektīvu, iemūžinot arī procesus ap tām, kā arī aktieru un Anša portretus, darbu izstāde. Izstādē apskatāmi divi Anša Rūtentāla portreti un divas fotogrāfijas no izrādēm “Pārdomas” un “Ilūzijas”. Plašāka Laimoņa Stīpnieka fotoizstāde “Rituāls ar 12 RŪTīm” “Zirgu pastā” tiks atklāta maija beigās, kad Anša Rūtentala Kustību Teātris sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju aicinās uz Anša Rūtentāla jubilejas notikumu nākamo posmu, kurā būs ietvertas izrādes, izstāde un video vakari.
Šā gada 28. maijā režisoram un kustību pedagogam Ansim Rūtentālam būtu 70 gadi. Viņš priekšlaikus aizgāja 2000. gadā, atstājot īpašu izpratni par kustību valodu un mūzikas vizuālo interpretāciju savos domubiedros, kolēģos un studentos, daudzi no kuriem tādā vai citādā veidā turpina Anša tradīciju.