Mākslīgā intelekta ietekme uz kultūras un radošajām nozarēm: iespējas, izaicinājumi un atbildīgas attīstības virzieni
Mākslīgā intelekta ietekme uz kultūras satura veidošanu, autortiesībām, auditorijas pieredzi un kultūrpolitikas virzieniem šobrīd kļuvusi par vienu no būtiskākajām diskusiju tēmām kultūras un radošo industriju vidē, izgaismojot gan jaunas iespējas, gan nopietnus riskus. 6.novembrī Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas organizētajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Mākslīgais (MI) intelekts kā kultūras satura daudzveidības avots un apdraudējums. Mākslinieka, auditorijas un politikas perspektīva” (Artificial Intelligence as a Source and Threat to the Diversity of Cultural Content: Perspectives of Artists, Audiences, and Policymakers) pētnieki, kultūras institūciju pārstāvji un politikas veidotāji diskutēja par mākslīgā intelekta straujo ienākšanu kultūras un radošo industriju nozarēs.
Diskusijās iezīmējās vienots secinājums – MI sniedz iespējas radošās darbības, kultūras mantojuma digitalizācijas un sabiedrības līdzdalības paplašināšanai, taču vienlaikus tas būtiski izaicina tradicionālos priekšstatus par autorību, radošumu, kultūras daudzveidības saglabāšanu un ētiku digitālajā laikmetā. Šajā kontekstā aizvien izšķirošāka kļūst digitālā satura lietotāja kritiskā domāšana un radošās iztēles klātbūtne kultūrā, kas palīdz saglabāt līdzsvaru starp tehnoloģisko inovāciju un cilvēka radīto vērtību.
Konferences atklāšanas sesijā piedalījās Nacionālā Mākslīgā intelekta centra vadītāja Natālija Čerņecka, uzsverot nepieciešamību sabalansēt inovāciju, ētikas un sabiedrības interešu dimensijas, veidojot atbildīgu un cilvēkcentrētu MI ekosistēmu Latvijā, īpaši kultūras jomā: "MI nav burvju triks, tā ir tehnoloģija, rīku kopums. Mums, cilvēkiem, ir jāizlemj, kā un kādiem mērķiem izmantot MI. Lai to izdarītu, mums ir nepieciešama spēja spriest, izvērtēt un izvēlēties. Šīs īpašības, kas attīstās, iesaistoties kultūras un radošās aktivitātēs, kļūst ļoti svarīgas MI laikmetā".
Konferences atklāšanas sesiju noslēdza kultūras ministre Agnese Lāce, akcentējot, ka kultūras nozarei ir būtiska loma vērtīborientētā un sabiedrības līdzdalību veicinošā digitālajā pārveidē, un uzsverot nepieciešamību nodrošināt līdzsvaru starp radošo brīvību, tehnoloģiju piedāvātajām iespējām un kultūrpolitikas atbildību.
Konferencē tika aktualizēta UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu nozīme MI attīstības un algoritmiskās kontroles laikmetā, kad tiek apdraudēta ne vien radošo personu nodarbinātība, bet arī oriģināla kultūras satura radīšana. LKA profesore Rūta Muktupāvela uzsvēra, ka kultūras daudzveidība digitālajā vidē var pastāvēt tikai tad, ja tiek aizsargātas cilvēktiesības un radošā brīvība, bet tehnoloģijas ieviestas tā, lai tās stiprinātu, nevis aizstātu cilvēka radošumu. Savukārt franču mākslas un tehnoloģiju pētniece un uzņēmēja Marion Carré brīdināja par “kustīgā celiņa paradoksu” – risku, ka, ļaujoties MI ērtībai un ātrumam, cilvēks zaudē spēju domāt patstāvīgi un dziļi. Šādā situācijā pieprasījums pēc radošuma klātbūtnes kultūrā un digitālā satura lietotāju kritiskās domāšanas prasmēm kļūst izšķirošs, lai MI kalpotu cilvēka radošuma paplašināšanai.
Konferencē tika uzsvērts, ka MI rīki mākslinieciskajā procesā arvien biežāk kļūst par līdzautoru, nevis aizstājēju. Aigara Ceplīša (RISEBA) piedāvātā perspektīva par mākslinieku kā “nozīmes kuratoru” atklāja jaunu skatījumu uz autorības transformāciju, MI rīkiem kļūstot par mediju, kas paātrina radošo eksperimentu norisi, vienlaikus saglabājot nepieciešamību pēc cilvēka iztēles, naratīva konstrukcijas un estētiskā sprieduma. Tāpat tika akcentēts, ka MI var ievērojami paplašināt piekļuvi kultūras mantojumam. Zane Grosa, raksturojot Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pieredzi, uzsvēra, ka LNB izmanto MI balstītus risinājumus audio un video ierakstu transkripcijai, anotēšanai un satura strukturēšanai, kas apliecina tehnoloģiju potenciālu padarīt kultūras resursus meklējamākus un sabiedrībai pieejamākus.
Vienlaikus eksperti norādīja uz būtiskiem riskiem, kas saistīti ar MI izmantošanu kultūras procesos. Zanes Šimes (Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitāte) paustās atziņas aktualizēja cilvēka radošā potenciāla neaizvietojamību – īpaši attiecībā uz pieredzi, kultūras kontekstu un kritisko refleksiju, ko algoritmi nespēj replicēt. Konferencē vairākkārt izskanēja brīdinājumi par kultūras daudzveidības homogenizācijas risku, ņemot vērā, ka lielākā daļa MI modeļu tiek apmācīti uz Rietumu (WEIRD) datu kopām. Tas nozīmē, ka globālajā digitālajā vidē var tikt pastiprinātas dominējošās kultūras prakses, bet mazākumtautību, lokālo un marginālo kopienu pieredzes var tikt atstātas perifērijā.
Vairāki referenti konferencē pievērsās ētiskajiem un tiesiskajiem jautājumiem, kas saistās ar MI. Elīnas Vikmanes (LKA) analīze par MI radītiem vēsturisku personību avatariem muzeju praksē atklāja dilemmas, kas saistītas ar reprezentāciju, posthumāno autorību, radošās brīvības un cieņpilnas attieksmes robežām pret kultūras mantojumu digitālajā formā. Savukārt Līgas Vinogradovas (LKA) pētījums par bērnu un jauniešu pieredzi mijiedarbībā ar MI atklāja, ka jaunā paaudze MI rīkus galvenokārt izmanto praktiskiem ikdienas uzdevumiem, nevis radošiem mērķiem kultūras un mākslas jomā, kas rada risku mazināt iztēles un kritiskās domāšanas attīstību.
Konferences diskusiju kopsavilkums atklāja vienotu redzējumu: lai MI tiktu integrēts kultūras ekosistēmā sabalansēti un sociāli atbildīgi, ir nepieciešama sadarbība starp māksliniekiem, pētniekiem, tehnoloģiju izstrādātājiem, politikas plānotājiem un atmiņas institūcijām. Būtiski ir attīstīt digitālo pratību un kritisko izpratni par tehnoloģijām sabiedrībā, kā arī nodrošināt, lai MI risinājumi tiktu veidoti un apmācīti, iekļaujot arī Latvijas kultūras saturu un valodu. Investīcijas starpdisciplinārā pētniecībā, ētiskas vadlīnijas un pārdomāts normatīvais ietvars būs nozīmīgi priekšnosacījumi, lai MI kļūtu par resursu kultūras daudzveidības un mākslinieciskās iztēles attīstībai, nevis tās sašaurināšanai.
Konferences ieraksts skatāms LKA Youtube kanālā: https://ej.uz/aiconference
Foto: Kaspars Teilāns
Informāciju sagatavoja,
Aija Lūse,
LKA Kultūras un mākslu institūta zinātnes komunikācijas speciāliste
aija.luse@lka.edu.lv, 29107218