Mūžībā devies režisors Mihails Gruzdovs
2023. gada 12. februārī mūžībā devies aktiermeistarības un režijas pedagogs Mihails Gruzdovs (12.12.1953. – 12.02.2023.).
Mihaila Gruzdova attiecības ar Latvijas teātri sākas 1992. gadā, kad viņš savas dzimtās pilsētas Valmieras teātrī iestudē Žana Pola Sartra lugu “Aiz slēgtām durvīm” ar izrādes nosaukumu “Veltījums Tai Dāmai”. Smalku un elegantu kamerstila darbu par eksistenciālām cilvēku likteņu rotaļām ellē, no kuras izejas nav. Kopš šī brīža Gruzdovs kļūst piederīgs Valmieras teātrim, un tāds arī paliek līdz galam.
1996. gadā Mihails Gruzdovs iestudē pirmo lielo izrādi Dailes teātrī – vizuāli un emocionāli satricinošu versiju par Emīla Zolā romānu “Terēze Rakēna”. Arī par elli, bet šoreiz arī par augšāmcelšanos. Izrāde iegūst Gada izrādes balvu “Spēlmaņu naktī”, Gruzdovs kļūst piederīgs Dailes teātrim, un tāds arī paliek līdz galam. Režisors, pedagogs, iedvesmotājs un sapņotājs. No 2005. līdz 2009. gadam viņš ir arī Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs.
2001. gadā Mihails Gruzdovs sāk strādāt Latvijas Kultūras akadēmijā par aktiermeistarības un režijas pedagogu bakalaura un maģistra studiju programmās. Asociētais profesors, spožu diplomdarbu vadītājs, vairāku aktieru un režisoru kursu Meistars. Piederīgs Akadēmijai līdz galam.
Mihails Gruzdovs ir strādājis gandrīz visos Latvijas teātros. Un viņa audzēkņi ir visur. Bet vispār Miša saistās ar jaunību. No pirmajiem darbiem Valmierā 90. gadu sākumā līdz pēdējai izrādei – studentu diplomdarbam "Blanša. Baltais mežs" 2020. gadā Zirgu pastā. Sākumā Gruzdova izrādes bija visās nozīmēs jauns teātris jaunā laikā, par kuru vēl neviens nezināja, kāds tas būs. Beigās Gruzdovs bija vērtību mērs un Skolotājs dzīvē un teātrī jauniešiem, kuri paši vēl nezināja, kas viņi ir.
Gruzdovs pats visu laiku bija jauns - trauslais stāvs viegli slīdošajā gaitā apvienojumā ar dzelžainu mākslinieka un pedagoga mērķtiecību un sadzīvei pāri stāvošiem ideāliem.
Arī pēc 2023. gada 12. februāra, kad Mihaila Gruzdova vairs nav, viņš joprojām tepat ir – aizdedzina svecīti un apsēžas pie režisora galda mēģinājumu zālē vai smaida un parupji joko Zirgu pasta gaiteņos. Vieds un huligānisks vienlaikus. Sarežģīts un reizēm apšaubīts, bet vienmēr ļoti un patiesi cienīts un mīlēts.
Visdziļākā līdzjūtība ģimenei un visam Latvijas teātrim.
Miša, lai viegls ceļš!