Mūžībā devusies Latvijas Kultūras akadēmijas aktiermeistarības pedagoģe Anna Eižvertiņa
Mūžībā devusies Latvijas Kultūras akadēmijas aktiermeistarības pedagoģe, neatkarīgā teātra "Skatuve" dibinātāja Anna Eižvertiņa (1945 – 2024). A.Eižvertiņa ir Latvijas Kultūras akadēmijas aktiermeistarības docētāja kopš akadēmijas dibināšanas (1991). Izsakām līdzjūtību ģimenei, draugiem un kolēģiem.
Atvadīšanās no Annas Eižvertiņas notiks otrdien, 26.novembrī, plkst. 10.00 Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā (Klostera ielā 2, Vecrīgā). No 11.00 līdz 12.00 paredzētā Svētā Mise.
Mīļā Anna!
Šobrīd, meklējot vārdus, kārtējo reizi izdzēšot jau uzrakstītās frāzes, mēģinu formulēt, ko Tu man nozīmēji. Par Tevi – režisori, pedagoģi, “Skatuves” saimnieci un dvēseli zinās teikt citi. Tava pedagoģiskā profesionalitāte, mīlestība uz teātri un rūpes par saviem audzēkņiem, tāpat kā sirsnīgi spurainā rakstura negaidītās, paradoksālās izpausmes nu jau pārvērtušās stāstos, ko satikšanos un “pasēdēšanu” reizēs cits citam stāsta Tavi draugi un audzēkņi. Arī es varētu dalīties par to, ka dejojām kādā “Skatuves” ballītē, kad tur spēlēja vēl nevienam nezināmā grupa no Jelgavas “Prāta Vētra”, kā turpat svinējām Ziemsvētkus un Tu biji “Laimes akas” gariņš, kas apdāvināja savus viesus, kā, analizējot studentu aktierdarbus pēc kārtējiem ilgajiem eksāmeniem, sēdējām Tavā kabūzītī, un Tu vienmēr rūpējies, lai visi būtu paēduši, kā braucām uz Rēzekni, lai vadītu kursus teātra “Joriks” aktieriem, kā ceļojām uz Krakovas teātra augstskolu, un Tu diskutēji ar turienes profesoriem par aktiermākslu, kā autobusā kopā ar toreizējo kursiņu braucām uz Tallinu, lai piedalītos festivālā, un Tu ar ietrenētu kustību ievēri adatā diegu, uzliki uzpirkstīti un profesionālā veiklībā apšuvi jaunajām, māsas dāvināto balto bikšu starām pasoti, kā sēdējām jūras krastā pie vecās mājas Skultē, kuru Tu tik ļoti mīlēji un kuru Tev nācās pamest... Pēc tam bija Annas diena Tavā jaunajā, viesmīlīgajā namiņā Mērsraga pļavā – ar puķēm, Tevis gatavotu plovu vai “sutenīti”, kādu konjaciņu, ar draugiem, radiem, audzēkņiem un sarunām, sarunām, sarunām...
Neesmu mācījusies nevienā no Tevis audzinātajiem aktieru kursiem. Tomēr domāju, ka mani Tu pieņēmi tāpat kā visus savus daudzos “bērnus” – topošos aktierus – un turēji rūpi ne tikai par manu darbu, bet par mani pašu. Mēs kopīgi svinējām mūsmāju svētkus un gājām uz Tavējiem. Reizēm Tu man uzticēji kādu no savas dzīves stāstiem. Apjautājoties par kolēģiem un studentiem Latvijas Kultūras akadēmijā, neslēpi, cik ļoti Tevi sāpināja pašas prombūtne, un pārdzīvoji, ka veselība arvien vairāk pieviļ.
Man liekas, visus Tavus spēkus paņēma sapnis par teātri. Tava “Skatuve”. Trīsdesmit gadus mūžam vēsās, bet tik mājīgās telpas toreizējā Maskavas ielā bija Tavas mājas, Tavs darbs un Tava dzīve. “Skatuve” bija puse no Tevis pašas. Un, kad šis sapnis beidzās, Tavs ķermenis bēdās sabruka.
Bet Tu jau nebūtu Anna Eižvertiņa, ja tā vienkārši padotos liktenim – aktiermākslas studija “Skatuve” turpināja darbu īrētās telpās, un krietna daļa Tavas studijas audzēkņu šobrīd ir absolvējuši Latvijas Kultūras akadēmiju un strādā kādā no Latvijas teātriem.
Un vēl – Tu biji tik drosmīga, ka atklāji savus profesionālos noslēpumus visiem, kuri grib izprast aktiermākslas pedagoģiju. Tu savas zināšanas ierakstīji grāmatās. Vēl nesen mēs runājām par to, ka Tava otrā grāmata “Ceļš uz profesionālās aktiera meistarības pamatiem” jau atrodas izdevniecībā, un Tu ļoti vēlies, lai to paspētu izdot līdz Tavu astoņdesmit gadu jubilejai janvāra beigās.
Mīļā Anna. Man Tu biji Draugs.
Pagaidām Tavu telefona numuru paturēšu vārdu sarakstā. Nespēju izdzēst.
Lai Tev tur Augšā viegli!
Jūtam līdzi Taviem tuviniekiem un visiem, kuri Tevi mīlēja.
Nacionālās skatuves mākslas skolas kolēģu vārdā,
Rita Lūriņa
Foto: Valters Poļakovs