Veikts pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs
Biedrība “Culturelab” sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju īstenojusi Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītu pētījumu un sagatavojusi analītisku izdevumu “Kultūras auditorija Latvijā: situācija, procesi, tendences”. Līdzīgi pētījumi Latvijā tiek īstenoti kopš 2007. gada, kas ļauj vērtēt, kā laika gaitā mainījušies Latvijas iedzīvotāju ieradumi kultūras pasākumu apmeklēšanā un līdzdalībā dažādās kultūras aktivitātēs. Šī gada pētījumā īpaša uzmanība pievērsta kultūras auditorijai, analizējot kultūras auditorijas izmaiņas pēdējo gadu laikā un to, ar kādiem izaicinājumiem jārēķinās kultūras pasākumu veidotājiem nākotnē.
Pētījumā veikta kultūras jomas statistikas analīze par pēdējo desmit gadu laika periodu, dažādu pētījumu datu analīze, īstenotas intervijas ar kultūras nozares pārstāvjiem, veikta kultūras pasākumu organizētāju kvantitatīva aptauja, kā arī īstenota Latvijas iedzīvotāju aptauja, aptaujājot kopumā 1040 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pētījuma rezultātā iegūta plaša informācija par iedzīvotāju kultūras aktivitātēm un padziļināts vērtējums par auditorijas izmaiņām pēdējo gadu laikā, kultūras organizāciju stratēģijām auditorijas piesaistē, u.c. jautājumiem. Ziņojuma noslēgumā tiek raksturoti galvenie izaicinājumi kultūras auditorijas attīstībā nākotnē, kultūras aktivitāšu piedāvājums un pieejamība, kā arī analizēta reģionālo koncertzāļu sniegto pakalpojumu pieejamība.
Kopumā Latvijas iedzīvotāji ir aktīvi kultūras patērētāji – 2016. gadā tikai 5% iedzīvotāju nebija piedalījušies nekādās kultūras aktivitātēs. Kultūrā neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars pēdējo desmit gadu laikā ir bijis konstanti neliels – 4% 2007. gadā, 7% 2014. gadā. Arī citu Eiropas Savienības (ES) valstu kontekstā Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš ir aktīvs – lielākajā daļā mērīto aspektu Latvijas rādītāji ir virs ES vidējiem. Tai pat laikā nevar teikt, ka Latvijas iedzīvotāji ir regulāri un bieži kultūras pasākumu apmeklētāji. Vidēji viens Latvijas iedzīvotājs gada laikā piedalās 8 kultūras aktivitātēs (tai skaitā ieskaitot televīzijas skatīšanos, kultūras izdevumu lasīšanu u.tml.). Pie tam – tikai 12% iedzīvotāju apgalvo, ka pēdējo trīs gadu laikā kultūras pasākumu apmeklēšanas biežums ir palielinājies. 40% novērtē, ka pasākumus apmeklē tik pat bieži, cik pirms trīs gadiem, bet 42% – ka apmeklējumu biežums ir samazinājies. Tas, savukārt, liecina, ka kopumā iedzīvotāju aktivitāte kultūras patēriņā samazinās.
Pozitīvi vērtējams fakts, ka Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši aktīvi kultūras mobilitātē – 64% pasākumus apmeklē gan savā dzīves vietā, gan arī citur, un tikai 15% ir tādi, kas pasākumus apmeklē tikai savā pilsētā vai pagastā. 57% iedzīvotāju kultūru bauda savā reģionā, 41% – citā reģionā, bet 14% dodas uz citām Baltijas valstīm un vēl 14% – arī ārpus Baltijas. To, ka iedzīvotāju mobilitāte kultūras pasākumu baudīšanā ir pieaugusi, apliecina aptaujas dati – ja 2014. gada pētījumā 43% iedzīvotāju minēja, ka apmeklē pasākumus ārpus savas dzīvesvietas citur savā reģionā, tad šī gada pētījumā šādu atbildi snieguši jau 57% aptaujāto. Vienlaikus pārējo kategoriju dati nav būtiski mainījušies. Pēdējo divu gadu laikā noticis pieaugums tieši mobilitātes pieaugumam reģionos un tas, visdrīzāk, norāda uz reģionālo kultūras infrastruktūras objektu (Rēzekne, Liepāja, Cēsis, Daugavpils) pozitīvo ietekmi kultūras dzīves aktivizēšanā ārpus galvaspilsētas.
Populārākā kultūras aktivitāte 2016. gadā iedzīvotāju vidū bijis pagasta, pilsētas vai novada svētku apmeklējums – to darījuši kopumā 69% Latvijas iedzīvotāju. 60% skatījušies TV raidījumus par kultūru, 57% – lasījuši grāmatas, 56% – apmeklējuši kultūrvēsturiskas vietas, bet 52% – muzejus. Vērtējot pēdējo desmit gadu laika periodā, novērojams, ka iedzīvotāju kultūras aktivitāte vidējā un ilgtermiņā ir sarūkoša. Ir tikai dažas aktivitātes, kurās novērojams iesaistīto iedzīvotāju pieaugums – iedzīvotāji biežāk apmeklē muzejus (+11%), atrakciju un izklaides parkus (+4%), kinoteātrus vai brīvdabas kinoseansus (+3%), kā arī populārās mūzikas koncertus (+2%). Savukārt ievērojams kritums novērojams daudzās citās kultūras aktivitāšu kategorijās – par aptuveni 1/4 samazinājusies kultūras raidījumu TV auditorija, par 1/5 – vietējo zaļumbaļļu apmeklētāju īpatsvars, par 10% – grāmatu lasītāju un zooloģisko dārzu apmeklētāju īpatsvars. Tāpat nedaudz krities teātra, operas un baleta, kā arī bērnu pasākumu apmeklētāju īpatsvars.
Kultūras patēriņā aktīvākas sociāli demogrāfiskās grupas ir – sievietes, 15 līdz 24 gadīgie, augstāko izglītību ieguvušie, publiskajā sektorā strādājošie, tie, kuriem ir augstāki ienākumi (virs 600 EUR uz vienu ģimenes locekli mēnesī), 3 un vairāk cilvēku ģimenes, tie, kuriem ir nepilngadīgi bērni. Savukārt kultūras pasākumu apmeklēšanā mazāk aktīvas sociāli demogrāfiskās grupas ir – vīrieši, 55 līdz 74 gadīgie, nepilsoņi, pamatizglītību ieguvušie, bezdarbnieki, tie, kuriem ir zemi ienākumi (līdz 199 EUR uz vienu ģimenes locekli mēnesī), tie, kuri dzīvo vieni, kā arī tie, kuriem nav nepilngadīgu bērnu.
Laika periodā no 2007. līdz 2016. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies kopumā par 11%, kas absolūtos skaitļos nozīmē gandrīz 240 tūkstošu iedzīvotāju zudumu. Kopējais iedzīvotāju skaits šajā laika periodā ir samazinājies no 2,21 milj. 2007. gadā līdz 1,97 milj. 2016. gadā. Šo izmaiņu rezultātā ir mainījusies arī Latvijas iedzīvotāju sociāli demogrāfiskā struktūra – desmit gadu laikā par 3% pieaudzis par 60 gadiem vecāku iedzīvotāju īpatsvars sabiedrībā kopumā, savukārt par 5% samazinājies 15-29 gadīgo īpatsvars. Eurostat demogrāfiskās prognozes liecina, ka iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās samazināties arī ilgtermiņā, 2080. gadā sasniedzot 1,35 milj., par gandrīz trešdaļu mazāk nekā 2016. gadā. Vidējā un ilgtermiņā mainīsies arī iedzīvotāju vecuma struktūra – par 14 gadiem jaunāku iedzīvotāju īpatsvars saglabāsies 14%-16% robežās, savukārt par 65 gadiem vecāku iedzīvotāju īpatsvars palielināsies līdz 28%. Šīs sociāli demogrāfiskās attīstības tendences attiecīgi arī būtiski ietekmēs kultūras auditoriju kā kvantitatīvi, tā sociālās struktūras aspektā – potenciālās kultūras auditorijas skaitliskums arvien samazināsies un vienlaikus paaugstināsies auditorijas vidējais vecums.
Tādēļ kultūras organizācijām un kultūrpolitikas veidotājiem jau šodien ir jādomā par nākotnes kultūras auditorijas veidošanu un aktivizēšanu, it īpaši aktīvi strādājot ar bērniem un jauniešiem, lai veicinātu jaunas kvalitatīvu kultūras pasākumu auditorijas veidošanos, kas pati no sevis, visticamāk, neradīsies.
Pētījumu izstrādāja biedrības “Culturelab” pētnieki - pētījuma darba grupas vadītājs Gints Klāsons, ekonomists Uldis Spuriņš, Latvijas Kultūras akadēmijas docētājas un pētnieces Anda Laķe un Baiba Tjarve.
Pētījums pilnā apjomā pieejams:https://culturelablv.files.wordpress.com/2017/01/kultc5abras-auditorija-latvijc481-2016.pdf
Infografikas: https://culturelab.com/2017/01/10/publicets-jauns-petijums-par-kulturas-paterinu-latvija/
Informāciju sagatavoja:
Biedrības “Culturelab” projektu vadītāja, pētniece Baiba Tjarve, baibatj@gmail.com, tel. +371 29288580
Pētījuma darba grupas vadītājs, pētnieks Gints Klāsons, gintsklasons@gmail.com; +371 22830200
Biedrība “Culturelab”, www.culturelab.com