Pētnieki lielā konkurencē gūst iespēju izpētīt Latvijas muzeju izglītojošo darbu
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūta (KMI) pētnieku komanda vēsturiski vislielākajā Latvijas Zinātnes padomes konkursa konkurencē ieguva augsto 97% vērtējumu un saņēma atbalstu trīs gadu ilgai muzeju jomas izpētei projektā “Ceļā uz līdzdalīgu iesaisti muzejos: Latvijas muzejpedagoģijas prakses izpēte (MEET)” – turklāt tas ir vienīgais konkursā atbalstītais projekts, kas analizē 21. gadsimta problemātiku humanitāro un mākslas zinātņu jomā.
“Pētījuma mērķis ir pētīt muzeju un sabiedrības līdzdalības dinamiku, analizējot jauniešu, senioru, cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem, skolotāju un citu kopienu pieredzi muzejos un līdzdalības noteicošos faktorus. Projekta ietvaros sadarbībā ar muzeju nozares nevalstiskām organizācijām un muzeju izglītojošā darba praktiķiem mēs analizēsim arī muzejpedagoģiskās programmas, tai skaitā, kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” piedāvājumu, kā arī izzināsim muzeju izglītojošajā darbā iesaistīto darbinieku izaicinājumus”, skaidro vadošā pētniece Baiba Tjarve.
“Nesen ir mainījusies muzeju definīcija, nosakot, ka muzejiem savā darbībā arvien intensīvāk jāiesaista sabiedrības grupas. Tāpēc līdzās zinātniskiem rezultātiem mums ir ļoti būtiski, ka pētījums rada ieguvumus muzeju nozarē strādājošajiem. Projekta rezultātā latviešu valodā taps pieejama muzeoloģes Ninas Saimonas (Nina Simon) grāmata “Līdzdalības muzejs”, pētījuma rezultāti un pieredzes stāsti ar rekomendācijām no sabiedrības grupām un kopienām par to, kā muzeji un sabiedrība var mērķtiecīgāk un auglīgāk sastrādāties,” piebilst pētījuma idejas autore Elīna Vikmane.
Projekts atbilst aktuālajam muzeoloģijas fokusam, kas uzsver sociālo iesaisti kā būtisku muzeju uzdevumu un ko apliecina Starptautiskās Muzeju padomes ar stāvovācijām nesen pieņemtā jaunā muzeju definīcija, iekļaujot tajā muzeju pienākumu strādāt ar kopienu līdzdalību. Iedvesmojoties no muzeoloģes Ninas Saimonas (Nina Simon) līdzdalīgas iesaistīšanās teorētiskā ietvara, pētniecība tiks veikta caur muzejizglītības prizmu – kā vienu no nozīmīgākajām muzeju funkcijām. Kopā ar Kultūras ministriju un Latvijas Muzeju biedrību pētnieki domās, kā uzlabot datu uzkrāšanu un muzejpedagoģisko programmu ietekmes novērtēšanu. Kā galvenie zinātniskie rezultāti paredzētas zinātniskas publikācijas starptautiskos augstas citējamības žurnālos, dalība starptautiskās konferencēs, jauno pētnieku iesaiste projektā, kā arī akadēmiskās lekcijas un metodoloģiskie semināri, kurās pētnieki rosinās citus zinātniekus un studējošos domāt par mūsdienīgu pētniecības metožu izmantošanu muzeālās jomas un plašāk – kultūras mantojuma jomas – pētniecībā.
Pētījumu īsteno Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētnieku komanda – Baiba Tjarve, Elīna Vikmane, Gints Klāsons, Līga Vinogradova, Anda Laķe, Maija Spuriņa, Liene Ozoliņa, Maija Ņikitina, Laura Brutāne, Lote Katrīna Cērpa.
Latvijas Zinātnes padomes finansētajā Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) konkursā tika saņemts līdz šim augstākais iesniegumu skaits – 600 iesniegumu, bet pieejamais finansējums ļāva atbalstīt tikai 43 visaugstāk novērtētos projektus, no tiem humanitārās zinātnēs – četrus projektus. No tiem LKA īstenotais pētījuma projekts “Ceļā uz līdzdalīgu iesaisti muzejos: Latvijas muzejpedagoģijas prakses izpēte (MEET)” (Nr. lzp-2022/1-0379) ir vienīgais projekts, kas analizē 21. gadsimta problemātiku humanitārajā un mākslas jomā.
Fotogrāfija no muzeja nodarbības “Mazie mākslas pētnieki”. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Fotogrāfe Agnese Tauriņa.