Zirgu pastā notiks 4. Starptautiskā Kultūras žurnālistikas vasaras skola
No 9. līdz 12. augustam LKA telpās Zirgu pastā notiks 4. Starptautiskā Kultūras žurnālistikas vasaras skola, ko ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu rīko Latvijas Kultūras akadēmija un Rīgas Stradiņa universitāte. Šogad vasaras skola būs veltīta nacionālā kultūras mantojuma un Latvijas simtgades pasākumu atspoguļojumam medijos. Skolas pasniedzēju vidū - pārstāvji no LKA, RSU un Lietuvas, Somijas un Zviedrijas augstskolām, kā arī LR Kultūras ministrijas darbinieki un mediju praktiķi. Tajā aicināti piedalīties žurnālisti, studenti, kā arī skolu absolventi un citi, kas interesējas par kultūru, medijiem un vēlas pilnveidot savas prasmes kultūras žurnālistikā, rakstīšanā un audio sižetu veidošanā.
Mūsdienu žurnālistiku savukārt nereti apraksta kā pagrimstošu, savu kvalitāti, profesionālās normas un standartus zaudējošu, pateicoties tam, ka mainās tehnoloģiskie līdzekļi un auditorijas prakses. Šajā situācijā profesionālā žurnālistika iegūst papildus svarīgumu, jaunu sabiedrības uzticības kredītu. Kā “demokrātijas sargsuņiem” un objektivitātes un analīzes nodrošinātājiem, žurnālistiem jāspēj sniegt informācijas kvalitāte un ticamība publiskajā telpā, akcentējot žurnālistikas un informācijas normas un kvalitāti, audzinot auditoriju, liekot tai noticēt patiesībai un taisnīgumam, novērtēt mākslu, analīzi un pārdomas. Vislielākajā mērā tas attiecas uz kultūras žurnālistikas lauku, kas pēdējos gados nereti atstāts novārtā, valstiski domājot par mediju vides attīstību. Nacionālo svētku kontekstā tieši kultūras žurnālistikai izvirzās svarīgi uzdevumi, kultūras dzīves atspoguļojumā, analīzē un refleksijā veidojot valsts, sabiedrības un vērtību pārskatu. Lai mediji varētu atbildīgi un atbilstoši izpildīt šos uzdevumus, nepieciešams aktualizēt un atbildēt vairākus svarīgus jautājumus.
Kā kultūras mediji veic savas funkcijas nacionālā kultūras mantojuma kopšanas, saglabāšanas un attīstīšanas laukā? Ar kādiem izaicinājumiem, kas saistīti ar valsts simtgadi, sastopas kultūras mediji un mediju kultūras nodaļas un kā tos pārvarēt? Kādas vērtības varam definēt kultūras un profesionālajā kontekstā? Kā tās traktēt un noturēt praktiskā darbā? Kā, akcentējot nacionālo mantojumu simtgades kontekstā nodrošināt mediju normās dažādības principu un garantēt to, ka ideoloģijas laukā netiek veicināts izslēdzošs nacionālisms? Kādas labās prakses rāda iespējamu risinājumu veidus, pievēršoties valsts jubilejas atspoguļojumam? Kas ir tie žurnālistiskās kultūras paradumi un normas, kas nāk no sociālās vides un ir dziļi sakņotas valsts vai reģiona kultūrā? Kādas kultūras dzīves (un kultūras produktu) īpatnības izpelnās publisko uzmanību un kā var nodrošināt kvalitāti kultūras žurnālistikā? Šī gada kultūras žurnālistikas skola nodarbosies ar minētajiem jautājumiem Latvijas, Baltijas un Somijas valstu simtgades pasākumu perspektīvā. Tā kā Latvijā svētku programma ir veidota kā procesu un pasākumu kopums laika periodam no 2017.gada līdz 2021.gadam, tad jau šobrīd Latvijas mediji veic šo pasākumu komunikāciju, kas ļaus veidot aktīvu sadarbību starp medijiem un vasaras skolas audzēkņiem interesējošajā tematikā.
Šī gada vasaras skolas novitāte ir tā, ka tā tiek veidota sadarbībā ar Latvijas valsts simtgades rīcības komiteju un kultūras medijiem. Tradicionāli būs trīs atsevišķas darba grupas, kurās skolas audzēkņi darbosies praktiski – rakstīšanas grupa pie Ilvas Skultes un Dites Liepas, radio grupa pie Ingvildas Strautmanes un Anetes Enikovas, kā arī satura kvalitātes grupa pie Māritas Jākolas un Ērika Eliasona -, kā arī rīta un vakara publiskās lekcijas un diskusijas par nacionāla mantojuma un simtgades komunikāciju un uztveri, kur aicināta piedalīties plaša interesentu auditorija. Bez tam šogad programmā ir četras tematiskas darbnīcas, kuru centrā konkrēti smaguma punkti – simtgades pasākumu komplekss un tā komunikācijas problēmas (vada KM pārstāve Aija Tūna), medijpratība (vada KM pārstāve Klinta Ločmele), sabiedrība un vērtības (vada RSU profesors Sergejs Kruks) un kultūras mediju darba specifika reģionos (vada RSU asociētā profesore Anda Rožukalne).