Žurnālā “Letonica” publicēts Aināra Kamoliņa un Andreja Baloža raksts “Energovara Latvijā: HES kā elektriskā sirds”
Žurnāla “Letonica” 59. numurā publicēts Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieku Aināra Kamoliņa un Andreja Baloža zinātniskais raksts “Energovara Latvijā: HES kā elektriskā sirds”, kas izstrādāts LKA doktoranta A. Kamoliņa promocijas darba “Elektrības metaforas un analoģijas Latvijas domvidē” tēmas ietvaros.
Rakstā analizēti priekšstati par elektroenerģiju Latvijas starpkaru perioda publicistikā un literatūrā. Autoru uzmanības centrā ir enerģijas, varas, kultūras un sabiedrības savstarpējās attiecības. Pētījums rāda, ka elektrība starpkaru Latvijā tika uztverta kā modernizācijas, nacionālās attīstības un saimnieciskās izaugsmes simbols.
Viens no raksta centrālajiem tematiem ir Ķeguma HES projekts, kas starpkaru periodā raisīja ievērojamu sabiedrības interesi un tika saistīts ar enerģētisko neatkarību, ekonomisko izaugsmi un kultūras modernizāciju. Rakstā analizēti vairāki literāri un publicistiski teksti, kuros elektrība un hidroelektrostacijas kļūst par nozīmīgiem skaidrojošiem tēliem.
Balstoties Dominika Bojera, Žila Delēza, Fēliksa Gvatari un jauno materiālistu idejās, autori pievēršas enerģijas infrastruktūrām līdz 1939. gadam, kas kalpoja kā nozīmīgs sociālās un politiskās varas, kā arī ideoloģijas instruments Latvijā. Autori kritiski izvērtē arī centralizētas energosistēmas ideju. Asamblāžas teorijas perspektīvā enerģijas infrastruktūra parādās kā sarežģīts attiecību tīkls, kurā savstarpēji mijiedarbojas cilvēki, tehnoloģijas, dabas procesi un institūcijas. Šāda pieeja ļauj pārdomāt tradicionālus priekšstatus par enerģiju kā tehnisku resursu un pievērst uzmanību tās lomai sociālo attiecību veidošanā.
Raksts ir pieejams brīvpieejā žurnāla Letonica 59. numurā: https://lulfmi.lv/letonica/letonica-zurnali/letonica-nr-59-2025
Publikācija tapusi Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas finansētā projekta “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros.