![]() | ![]() |
![]() | LAIKMETĪGA MASKU KOMĒDIJA: SAPŅOTĀJIRežisors: Kārlis Krūmiņš Izrādes garums: 1 stunda Šīs izrādes trumpji ir dzirkstošs humors, groteski tēli un precīzi notverta dzīves absurdā daba. Izrādes centrā – aktierspēle ar izteiktu fiziskumu, augstu temporitmu un piesātinātu emocionalitāti. Izrāde “Sapņotāji” ironiski reflektē par realitāti, nebaidoties aizskart dažādas sabiedrībā aktuālas tēmas un savijot tās aizraujošā teātra piedzīvojumā. |
![]() | BENDES MEITIŅARežisore: Nellija Spūle Izrādes garums: 1 stunda Šai pasaulē dzīvo maza meitene, kuras tētim ir savāds darbs – viņš ir bende. Savāds un biedējošs tas šķiet visiem – gan citiem bērniem, kas tāpēc negrib ar meiteni draudzēties, gan arī tētim pašam. Tētis pavada garas stundas, domājot par savu darbu, tāpēc viņam atliek pavisam maz laika būt ar meitiņu. Tomēr lielākais izaicinājums mazās meitenes dzīvē rodas tad, kad viņa paliek pavisam viena. Vai viņa padodas bailēm un skumjām? Nē! Naktī, kad debesīs uzspīd mēness māmiņas pils, meitene pieņem lēmumu doties aizraujošā ceļojumā, lai atrastu atbildes un atklātu to, ko viņas tētis viņai nekad nespēja pateikt. |
![]() | SANTAKRUSARežisors: Ralfs Liepa Izrādes garums: 1 stunda 30 minūtes Mūsu dzīvi nosaka nemitīgas ilgas. Mēs traucamies. Bet pienāk brīdis, kad sev uzdodam jautājumu – kas ir tā patiesība, tas lielums, kuru tā alkstam atrast? Mums it kā ir skaidrs, bet tomēr... Ir jāizdara izvēles, bet vai tās ir īstās? Pat tad, kad jāizvēlas starp mīlestību un alkām, kuras tik un tā tevi nepametīs. Mīlestība to spēj pieņemt. Mīlestība ir viss. Gan palikšana, gan aiziešana. Santakrusa – svētais krusts. Vieta, kur ierodas tie, kuri no kaut kā bēg vai seko saviem sapņiem un alkām. Tas ir brīdis, kad apstāties. Brīdis ievilkt elpu, lai nonāktu pie sevis. Un sāktu. |
![]() | DEGOŠIERežisors, tulkojuma autors: Matīss Kaža Izrādes garums: 2 stundas 40 minūtes (2 daļās) Tu gribi būt izcils arhitekts – visizcilākais. Tu pārcelies uz visu iespēju pilsētu Ņujorku un ķer pasaules elpu. Tu strādā, tu dedz par savu mākslu un profesiju, tu esi jaunais un talantīgais. Tevi uzaicina piedalīties realitātes šovā, kurā tev sekos līdzi miljoni. Tava privātā un profesionālā dzīve nonāk uz virtuālās skatuves. Vai tu šo iespēju izmantosi, lai radītu jaunas pasaules arhitektūru, savu unikālo, neatkārtojamo vīziju? Vai varbūt alksi iegūt sabiedrības atzinību un darīsi tā, lai saņemtu aplausus un glaimus, un naudu? Kad sērkociņš aizdegts, jau būs par vēlu. |
![]() | NEVIENAM NEZINĀMĀ MARIJARežisors, telpas idejas autors: Elmārs Seņkovs Izrādes garums: 3 stundas 50 minūtes (3 daļās) Kopā ar provinces meiteni, vārdā Marija, centīsimies noskaidrot, kas notika pirms vairākiem gadiem, kad nošāvās viņas draugs Kostja. Kāds bija iemesls jaunam cilvēkam – māksliniekam – atteikties no dzīves? Tas būs ceļojums atmiņās, Marijai (Mašai) cenšoties restaurēt notikumu gaitu un atminoties cilvēkus, kuri bija iesaistīti Kostjas dzīvē. Galu galā tas ir stāsts par mums – māksliniekiem –, kuri alkst pēc atzinības un mīlestības, kuriem ir daudz jaunības ambīciju, bet tās slāpē un ietekmē ikdienas notikumi. Tas ir vēlējums mums pašiem nepazust fantāziju un ambīciju haosā un atrast savu ceļu mākslā. Būt brīviem un vitāliem savā jaunības degsmē, to nepazaudēt un nesalūzt pie pirmās neveiksmes. Šī izrāde ir kā laboratorija un pētījums, kas balstīts Antona Čehova lugā “Kaija”. Daudzi teiks, ka tas nav Čehovs, un tā arī ir! Tas ir mūsu mīlestības stāsts citam pret citu, pret mākslu un paradoksālajiem Čehova tēliem. |
![]() | BŪT PAR ZĀBERURežisors: Varis Piņķis Kāpēc tu nevari turpināt to, ko iesāc? Kāpēc pamet iesākto? Kāpēc tu nevari sevi saņemt rokās? Kā tas ir – saņemt sevi rokās? Šis ir brīdis pirms jauna mākslinieka pirmā solokoncerta, kad viņš ielūkojas savu atmiņu kaleidoskopā, lai atrastu drosmi kāpt uz skatuves. Kad Edijam bija 12 gadu, viņš uzvarēja anekdošu turnīrā. Edijs bija ļoti priecīgs, jo beidzot cilvēki smējās ar viņu, nevis par viņu. Stāstīt anekdotes Edijs drīz beidza, tomēr kopš tās dienas viņš meklē savu ceļu līdz skatuvei. |
![]() | MOCEKLISRežisors: Elmārs Seņkovs Izrādes garums: 3 stundas 20 minūtes (2 daļās) Viens no zināmākajiem vācu dramaturgiem Mariuss fon Maienburgs radījis lugu par sociālo kurlumu. Galvenais varonis Bendžamins – zēns no vidusskolas sola –, cīnoties ar savām vājībām, kā savu sociālās aizsardzības ieroci izvēlējies reliģiju, un sāk meklēt atbildes Bībelē. Vai 2000 gadus sena grāmata to var sniegt? Vai arī nepareizā cilvēka rokās tā var kļūt par bīstamu ieroci, ar ko terorizēt apkārtējos? Vai mēs esam gatavi uzņemties atbildību par sekām, ko rada neiedziļināšanās un virspusēja eksistēšana izdomātā sistēmā? |
![]() | BALTA KLEITARežisore un horeogrāfe: Elīna Gediņa Izrādes garums: tiks precizēts Adele, Aiga, Alise, Linda, Malda. Piecas sievietes. Pieci stāsti. Sievietes, kuras nav pasaules notikumu epicentrā, kuru dzīve neizšķir globālus procesus. Viņu ikdiena rit klusās pilsētu nomalēs un laukos, taču zem šīs mierīgās ārienes slēpjas bagātīga emocionālā pasaule, bezdibenīgs dziļums. BALTA KLEITA ir kustību izrāde, kas tapusi, iedvesmojoties no rakstnieces Ingas Ābeles stāstu krājuma. Tā pievēršas sievietes ikdienas esībai - dzīvei, kas bieži paliek nemanāma. Elīna Gediņa kopā ar piecām LKA aktiermākslas 4. kursa studentēm meklē unikālu kustību valodu un līdzsvaru starp deju un vienkāršu klātbūtni uz skatuves. |
![]() | ROTAĻLAUKUMA TRAUMASRežisors: Mārcis Broks Izrādes garums: 1 stunda 40 minūtes Ir Katrīna, un ir Dāvis. Izrāde seko viņu mēģinājumiem tikt galā ar sevi, apkārtējo pasauli un vienam ar otru trīsdesmit gadu garumā. Abi iepazīstas astoņu gadu vecumā, un kopš tā brīža viņu dzīves ik pa laikam krustojas. No labākajiem draugiem skolas laikā līdz diviem cilvēkiem, kuri satiekas ik pa pieciem gadiem,– Katrīna un Dāvis caur savstarpējām attiecībām meklē savu vietu pasaulē. |
![]() | KOCENIEKI UN TĀSENIECESRežisors: Ralfs Liepa Izrādes garums: 1 stunda Viss sākās Igaunijas Dziesmotās revolūcijas laikā, kad kāds jauns cilvēks kļuva par aculiecinieku baisu monstru – kocenieku un tāsenieču – radīšanai. Šie svešinieki ātri vien pielāgojas un ieplūst igauņu sabiedrībā. Savu turpmāko dzīves daļu viņš velta šo radījumu notveršanai, lai tos atmaskotu. Cik tiesīgi esam cilvēkus dalīt savējos un svešajos? Kurā brīdī cīņa par ideju kļūst par apsēstību? |
![]() | IZLAIDUMA GADSRežisors, scenārija un telpas idejas autors: Mārtiņš Meiers Koncertizrādē piedalīsies visi LKA Dramatiskā teātra aktiera mākslas 4. kursa studenti, un šis kļūs par noslēdzošo iestudējumu viņu kopīgajā četru gadu studiju procesā. Kopsavilkums, kulminācija, un vienlaikus atvadas – pārmaiņu brīdis un pagrieziena punkts. Jauni cilvēki elektrizēto atmosfēru, kas valda šādā pārmaiņu brīdī, uztver asi, liktenīgi un dažbrīd vieglprātīgi. Mūzika ir tā, pie kuras patveras brīžos, kad neskaidrība par nākotni var mulsināt ikdienas darbus. Mūzika ir tā, pie kuras priecājas, ja nākotne kļūst skaidrāka. Izlaiduma gads izaicina draudzības, ideālus, sapņus un izgaismo realitāti tādu, kāda tā ir. Prom no ligzdas. Jauni cilvēki dalīsies ar dziesmām un pieredzēm, kas viņus stiprinājušas vai tieši otrādi – izaicinošos brīžos ļāvušas nenocietināties. Dzirdēsim dziesmas un stāstus, kurus kopā saved tikai vēla nakts un atrautas sirdis. |
![]() | DONA PERLIMPLINA MĪLESTĪBARežisore: Linda Kalniņa Piecdesmitgadīgais Dons Perlimplins ir turīgs, cienījams, taču noslēgts vīrs, kurš lielāko daļu laika pavada savā bibliotēkā. Kādu dienu pretējā nama logā viņa skatiens paliek piekalts daiļās Belisas augumam. Lai iemācītu jauno skaistuli mīlēt ne tikai ar miesu, bet arī sirdi, nenovērtētajam mīlētājam dzimst traks plāns… “Viss apkārt var mainīties, bet cilvēka iekšējās dziņas – mīlestība, kaislība, mūžīgais strīds starp miesu un dvēseli jau nemainās,” saka režisore Linda Kalniņa. Līdzās skurbinošajai Lorkas maģijai un poēzijai jauno režisori piesaista arī skaistuma klātbūtne un humors. 1997. gadā Valmieras teātrī šo lugu iestudēja režisors Mihails Gruzdovs. |
![]() | ES ESMU VĒJŠRežisors: Mārcis Broks Viens un Otrs laivo pa jūru. Viens un Otrs izmet enkuru kādā līcī. Viens un Otrs iedzer. Viens un Otrs paēd. Viens un Otrs laivo tālāk. Viens un Otrs ieiet okeānā. Otrs atnāk mājās. “Es esmu vējš” ir Nobela prēmijas laureāta Juna Ūlava Foses 2007. gadā sarakstīta luga. Autors savās lugās pasaka nepasakāmo. Šīs lugas centrā izvirzās divu cilvēku ceļš, būšana kopā, un tad vairs nebūšana. Sarunas un mirkļi sev. Izrāde vienlaicīgi meklē atmiņas un tagadni, asociācijas un šķietami reālo. Viss notiek, un nekas nenotiek. Un nekam arī nav jānotiek. Viss ir iztēlots, pat tas, kas ir īsts. Viss ir kaut kā izdomāts. Viss kaut kur notiek. |
![]() | VIENTUĻĀKĀ AITA PASAULĒSlēgtā pirmizrāde Režisore: Nellija Spūle 2023. gadā kādā Skotijas ziemeļu piekrastes alā tika atrasta teju trīs gadus pilnīgā vientulībā dzīvojusi aita. Šis gadījums kļuva par sabiedrības rūpīgi uzraudzītu notikumu, jo pēkšņi no jautājuma par to, vai kāds vispār aitu glābs, tas bija pārvērties par jautājumu: kurš pirmais? Kurš pirmais piegādās labas ziņas laikā, kad šķiet, ka tādas bez maz vairs neeksistē? |
![]() | KONEMĀRAS GALVASKAUSSSlēgtā pirmizrāde Režisors: Edvīns Klimanovs Mazā Īrijas ciematā uzvirmo seni noslēpumi. Ikgadējā kapu ekshumācija Mikam Daudam – drūmam kapracim, kurš nes pagātnes smagumu – kļūst par ierastu rutīnu. Taču šogad zemē aprakts vairāk nekā tikai kauli – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Ko slēpj pagātne? Kurš nomira dabiskā nāvē, bet kurš – pārāk agri? “Konemāras galvaskauss” ir melnā komēdija ar detektīva elementiem un spēcīgu īru humoru. Izrāde apvieno farsu, melno humoru un dramatisku dziļumu, kas raksturīgs Mārtina Makdonas darbiem. Uz Īrijas ainavu fona atklājas stāsts par vainu, atmiņu un mēģinājumiem atlaist pagātni – ar sasistiem galvaskausiem, izšautiem korķiem un absurdām nopratināšanām. Tā ir izrāde, kur nāve iet roku rokā ar smiekliem, bet patiesība ir aprakta mazliet dziļāk, nekā šķiet. |
![]() | SLĪDOŠĀ LŪČEĀrpus skates programmas Režisors: Rodrigo Struka Šī izrāde ir par cilvēku emocionālās un racionālās pasaules nesaderību. Par to, kā ar apziņu cilvēks tiecas pēc komforta, bet zemapziņā vēlas trakot un meklēt jaunus piedzīvojumus. Vienmēr kāda no pasaulēm uzvar vai zaudē, un to mūžīgā cīņa vijas spirālē, jo komforts ir pārejošs. Un tad sākas jauni meklējumi. Taču piedzīvojumi nogurdina, jo tie ir domāti tikai, lai kaut ko iemācītos, bet komfortā neviens nemācās – kādēļ mācīties, ja viss jau ir? |
![]() | SMILŠU CILVĒKSĀrpus skates programmas Režisors: Ralfs Liepa Viss sākas bērnībā – šajā gadījumā ar mātes nostāstu par Smilšu cilvēku, kurš nepaklausīgiem bērniem ber acīs smiltis un pat izrauj tās. Šis tēls Natanaelu turpina vajāt arī turpmāk, sastopot cilvēkus un nespējot atšķirt īsto no neīstā. Informācijas pārbagātības un digitālajā laikmetā jauna cilvēka apjukums, maldoties starp reālo un nereālo, ir ieguvis jaunu aktualitāti. |