2016
Agate Bankava. Un tur pa vidu esmu es // 30.11.2016.
«Teātris ne brīdi man neļauj atslābt, katru dienu ir kādas jaunas prasības un ieteikumi, tāpēc visu laiku esmu nemitīgā, bet veselīgā stresā,» atzīstas laikmetīgās dejas horeogrāfe un dejotāja Agate Bankava. Viņai šovakar liels notikums – pirmizrāde Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē, kur tapusi 50 minūšu gara laikmetīgās dejas izrāde Nature Morte.
Kad 2015. gadā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) skatuves mākslas festivālā Patriarha rudens par laikmetīgās dejas izrādi Rauts jaunā horeogrāfe Agate Bankava ieguva Latvijas Nacionālā teātra specbal-vu - iespēju veidot izrādi 2016./2017. gada sezonā, viņa pusgadu domāja, ar ko gribētu dalīties. «Palēnām izkristalizējās doma, ka vēlos apskatīt cilvēka attiecības ar dabu, ar Visumu, viņa attiecības pašam ar sevi un saviem līdzgaitniekiem,» atklāj jauniestudējuma autore, uzskaitot, kas, viņasprāt, šajās attiecībās ir raksturīgākais: tā ir gan draudzība un mīlestība, tas ir gan prieks, gan uzvara, gan naids. Emociju spektrs ir ļoti plašs, un horeogrāfe domā, ka ikkatrs izrādes skatītājs kaut ko varēs vai asociēt ar sevi, vai ar situāciju, ar ko ir sastapies.
Lasīt vairāk: http://nra.lv/kultura/193141-agate-bankava-un-tur-pa-vidu-esmu-es.htm
Uz Tabakas fabriku gaida arī Kultūras akadēmija // 27.01.2016.
Uz Tabakas fabrikas rekonstrukciju gaida ne tikai Jaunais Rīgas teātris (JRT), bet arī Latvijas Kultūras akadēmija (LKA). Tiesa, LKA pārvākšanās uz Tabakas fabriku paredzēta pēc otrās kārtas jeb radošā kvartāla izveides pabeigšanas.
Kā iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumā „Kultūršoks” jau stāstīts, Tabakas fabrikas projekta autoru un īstenotāju domstarpības liek šaubīties vai JRT uz turieni varēs pārcelties jau šovasar, kad teātra ēku slēgs uz remonta laiku. Tomēr ēkas īpašnieki un rekonstrukcijas pasūtītāji ''Valsts nekustamie īpašumi'' apgalvo, ka viss noritēs pēc plāna.
Tikmēr uz Tabakas fabrikas telpām jau rindā gaida nākamie iemītnieki.
Lasīt tālāk: http://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/uz-tabakas-fabriku-gaida-ari-kulturas-akademija.a166207/
Spēlfilma "Es esmu šeit" ieguvusi galveno balvu kinofestivālā Luksemburgā // 24.11.2016.
Renāra Vimbas spēlfilma "Es esmu šeit" ieguvusi galveno žūrijas balvu Luksemburgā notiekošajā Centrālās un Austrumeiropas kinofestivālā "CinEast". Festivāla konkursā piedalījās 8 spēlfilmas, bet pavisam šāgada programmā tika izrādītas vairāk nekā 60 pilnmetrāžas filmas no 18 Eiropas valstīm.
"CinEast" šogad notika jau devīto reizi, un šis ir līdz šim lielākais Latvijā tapušas filmas panākums šajā festivālā. Bez Renāra Vimbas filmas festivāla programmā bija iekļautas vēl divas Latvijas spēlfilmas - Lailas Pakalniņas "Ausma" un Dāvja Sīmaņa "Pelnu sanatorija".
Lasīt tālāk: http://nra.lv/kultura/189000-spelfilma-es-esmu-seit-ieguvusi-galveno-balvu-kinofestivala-luksemburga.htm
Tarkšķ automātu kārtas un plīst automašīnu stikli - studenti uzņem filmu // 9.05.2016.
Šis ir ļoti darbīgs laiks Latvijas topošajiem kino režisoriem un operatoriem. Viņi, gatavojoties absolvēt Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Audiovizuālās mākslas bakalaura un maģistra studiju programmas, filmē diplomdarbu filmas. Pavisam kopā top 21 īsfilma. Topošā režisora Kārļa Lesiņa spraigās drāmas “Konvertīti” filmēšanas laukumā tarkšķ automātu kārtas un plīst automašīnu stikli.
Jānis Siliņš: 2018. gadā “Patriarha rudens” tēma būs latviešu temperaments // 21.09.2016.
2017. gadā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rīkotajam Skatuves mākslas festivālam „Patriarha rudens” būs tēma „ziemeļu temperaments”, bet uz Latvijas simtgadi 2018. gadā – „latviešu temperaments”, Latvijas Televīzijas raidījumā „Rīta Panorāma” atklāj festivāla „Patriarha rudens” mākslinieciskais vadītājs, profesors Jānis Siliņš.
„Patriarha rudens” norisinās jau septiņus gadus, katru reizi izvēloties citu tematisko atslēgu. Šīgada tēma ir „dienvidu temperaments”.
“Patriarha rudens” skatē piedalīsies divi jaunie un četri topošie teātra režisori // 13.09.2016.
No 26. septembra līdz 3. oktobrim norisināsies ikgadējais, nu jau septītais Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) organizētais Skatuves mākslas festivāls „Patriarha Rudens”. Šogad festivāla skatē ar saviem darbiem piedalās divi jaunie un četri topošie teātra režisori, informē festivāla rīkotāji.
Festivāla atklāšana, turpinot ikgadējo tradīciju, šogad notiek 26. septembrī plkst. 11 Āgenskalna tirgū, pulcinot Latvijas Kultūras akadēmijas vadību un docētājus, festivāla dalībniekus un viesus, kultūras un mākslas nozares pārstāvjus un ikvienu interesentu, lai kopā pēc festivāla atklāšanas dotos uz LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeju, kurā svinīgi tiks pacelts festivāla karogs. Turpat būs iespēja redzēt jauno aktieru starptautisko pieredzes apmaiņu braucienos Nīderlandē un Polijā radītās performances, kā arī tiks baudīta rudens zupa - notikuma neatņemama sastāvdaļa.
Radošā laboratorijā mākslas studenti attīsta prasmes uzņēmējdarbībā // 30.03.2016.
Tēlaino domāšanu veicinošs komplekts bērniem, stikla pūšanas darbnīca pieaugušajiem, stilīgas somas ar nacionālo simboliku, skaisti un ērti plus izmēra apģērbi - tās ir dažas no biznesa idejām, ko kopīgi izstrādājuši Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) un Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) studenti. Tas ir rezultāts speciālam studiju kursam "Radošās uzņēmējdarbības laboratorija", ko februārī kopīgi uzsāka abas mākslas augstskolas un kura mērķis ir sekmēt mākslas studentu prasmes uzņēmējdarbībā. Ceturtdien, 31.martā, notiks publiska ideju prezentācija.
"Mūsu grupiņas ideja ir plus izmēra kleitas. Mēs meklējām veidu, kā darboties reģionāli, un šobrīd gala doma, ko mēs prezentēsim, būs plus izmēra kleitu ražošana Rēzeknē. Kleitas būs vienkāršas siluetos, krāsainas un dažādos plus izmēros, no četrdesmit uz augšu," par savu biznesa ideju, kas tapusi radošās uzņēmējdarbības laboratorijā, stāsta LMA maģistrantūras studente Anete Krišjānova. Pie tās viņa strādājusi grupā ar vēl vienu topošo modes mākslinieci Andu Miščenko, kā arī LKA studentiem, kuri mācās menedžmentu. Bijis ļoti vērtīgi.
Niklāvs Kurpnieks. Par tēvu, par dēlu, bez labirinta // 30.11.2016.
Šovakar Dailes teātrī pirmizrāde – Gerija Ouvena lugu Brutāls un dēls iestudējis režisors Dmitrijs Petrenko. «Man patīk, ka tas ir ļoti mūsdienīgs materiāls, bez sarežģītām tēmām, kuras šķetinot jālien cauri labirintam. Šis ir darbs par tēva un dēla attiecībām,» saka Niklāvs Kurpnieks, Latvijas Kultūras akadēmijas 4. kursa students, kuram šajā iestudējumā ir pirmā lielā loma profesionālā teātrī.
Nesaprašanās starp veco un jauno
«Man ļoti patīk strādāt kopā ar profesionāļiem, tā ir pavisam cita pasaule. Jo mācību process skolā, protams, ir daudz citādāks, pedagogi ne tikai aizrāda, bet arī daudz paskaidro, bet teātrī pašam ir daudz vairāk jādomā un jāstrādā,» saka Niklāvs Kurpnieks. Topošais aktieris atzīst, ka tēma - nesaprašanās starp veco un jauno paaudzi - vienmēr ir bijusi un arī šobrīd ir aktuāla. «Ar manu varoni Liamu dzīve visādas spēles ir izspēlējusi. Lielās līnijās - puisis ir dzīvojis ar mammu līdz padsmit gadu vecumam, tad zaudējis mammu. Viņš dzīvojis savā mierīgā un ērtā pasaulē, ko nu ir pazaudējis. Un tad svarīgs ir jautājums - kā adaptēties. Lielākā daļa, lai iedzīvotos jaunajos apstākļos, dara tā, kā vairums, pielāgojas, bet Liams pieturas pie saviem uzskatiem, un, kad tie nelīmējas kopā ar apkārtējiem, rodas konflikts,» Niklāvs Kurpnieks kodolīgi raksturo savu lomu. Topošais aktieris atzīst, ka dzīvē viņš ir pilnīgi pretējs paša atveidotajam varonim, jo ir «ekspresīvs cilvēks, patīk komunicēt, patīk integrēties dažādās sabiedrībās. Ja es būtu spiests būt ar kādu kopā, es mēģinātu darīt visu, lai attiecības izveidotu, bet viņam neko nevajag».
Lasīt tālāk: http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/193137-niklavs-kurpnieks-par-tevu-par-delu-bez-labirinta.htm
Samira Adgezalova. Uztver dzīvi kā spēli // 24.11.2016.
Jaunā Liepājas teātra aktrise Samira Adgezalova ir skaista, melnīgsnēja sieviete – viņas tētis ir dzimis azerbaidžānis. Diemžēl mammas laulība ar dienvidnieku izjukusi, un Samira nav arī bijusi ciemos Azerbaidžānā. Taču, kā vērtē pati aktrise, viņai ir tuvs viss dienvidnieciskais un gribētos apceļot dienvidu valstis. Samirai gan neesot sapņu lomu – ko dzīve pasniegs, to pieņems. Un jo vairāk pasniegs, jo labāk.
«Lomās es paļaujos uz dzīvi, likteni un Dievu. Kā Tas tur augšā būs lēmis, tā arī būs. Kur es atradīšos pēc mēneša vai gada, tas nav manā ziņā. Es esmu atvērta visiem piedāvājumiem un negribu aprobežoties ar ko vienu. Vēlos darīt maksimāli daudz un dažādas lietas. Ja es nebūtu kļuvusi par aktrisi, tad droši vien mana profesija būtu saistībā ar ceļošanu, varbūt kāds darbs ārzemēs. Mana draudzene Deizija Latvijas Universitātē studē teoloģiju un reliģiju. Nezināju par tādu fakultāti, bet tagad varbūt kaut ko tādu gribētu apgūt. Dievam es ticu un esmu kristīta pareizticīgo baznīcā,» atklāj Samira un piebilst, «bērnībā man bija bail no bārdainiem onkuļiem, kā ieraudzīju vīrieti ar bārdu, tā skaļi raudāju. Spiegšana notika arī kristībās, kad man bija tikai trīs gadi. Popam bija gara bārda.»
Lasīt tālāk: http://nra.lv/maja/188988-samira-adgezalova-uztver-dzivi-ka-speli.htm
Uz Nacionālā teātra skatuves jauneklīgs “Sapnis vasaras naktī” // 20.09.2016.
Latvijas Nacionālā teātra skatuvi 19.septembra vakarā bija pārņēmuši topošie aktieri. Māras Ķimeles kurss jeb Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) bakalaura programmas dramatiskā teātra aktiera un režijas mākslas 4. kursa studenti skatītājiem rādīja diplomdarbu – izrādi “Sapnis vasaras naktī”. Iestudējuši jauneklīgi, bet vērīga profesionāļa - režisora Elmāra Seņkova - uzraudzībā.
Šekspīra “Sapnis vasaras naktī” ir lirisks, sengrieķu mitoloģijā balstīts stāsts. Helēna mīl Demetriju, Hermīne mīl Lizanderu, bet viņas tēvs pretojas tādai izvēlei. Darbībā iejaucas meža gari, kuri arī savā starpā ir sastrīdējušies. Tiek pielietotas maģiskas dziras, kas situāciju sarežģī vēl vairāk.
Toms Treinis. Ar abām kājām režijas laivā // 19.09.2016.
Šovakar Latvijas Nacionālajā teātrī notiek Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Dramatiskā teātra aktiermākslas un režijas 4. kursa studentu diplomdarba izrāde Sapnis vasaras naktī. «Tā ir mūsu pirmā diplomdarba izrāde, šīs sezonas laikā būs nākamās. Var teikt, ka ar to mēs sevi piesakām darba tirgū,» saka šā kursa students un šīs izrādes režisora asistents Toms Treinis.
Spēks, kas ietekmē dzīvi
Izrādes Sapnis vasaras naktī režisors ir Elmārs Seņkovs, kas jau trīs gadus ir arī šā kursa pasniedzējs. «Šis ir mūsu kursa pirmais diplomdarbs, un šajā iestudējumā iesaistīta ļoti liela komanda, un iestudēšanai dots ļoti īss periods, tāpēc Elmāram bija nepieciešams palīgs. Esmu priecīgs, ka viņš šo iespēju piedāvāja man,» atzīst topošais režisors Toms Treinis. «Līdz šim mēs bijām veidojuši kursa darbus, bet ar šo būs citādi, to nāks skatīties režisori, teātru direktori un mākslinieciskie vadītāji, kritiķi, un var teikt, ka mēs pirmo reizi saskarsimies ar profesionālu attieksmi pret sevi. Trīs gadus esam mācījušies, uzklausījuši savus pedagogus, kuri mūs jau pazīst, bet ar šo darbu izpeldam citos ūdeņos. Tagad ir jābliež ar īstu jaudu,» uzskata Toms Treinis.
Lasīt tālāk: http://nra.lv/kultura/185425-toms-treinis-ar-abam-kajam-rezijas-laiva.htm
Jauno teatrāļu diplomizrāde “Sapnis vasaras naktī” skatāma Nacionālajā teātrī // 27.07.2016.
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) bakalaura programmas Dramatiskā teātra aktiera mākslas un Dramatiskā teātra režijas mākslas ceturtā kursa studenti aicina uz diplomizrādi “Sapnis vasaras naktī” Elmāra Seņkova režijā 7. augustā plkst. 19 Latvijas Nacionālajā teātrī.
“Sapnis vasaras naktī” ir viens no populārākajiem un visvairāk iestudētajiem Viljama Šekspīra darbiem, luga ir daudzslāņaina un sarežģīta komēdija ar ironisku skatījumu uz cilvēka dzīves problēmām.
Skatuves runas pedagoģei Ainai Matīsai pasniegs Jēkaba Dubura balvu // 29.03.2016.
30.martā Latvijas Teātra darbinieku savienības un Eduarda Smiļģa Teātra muzeja organizētā ceremonijā Latvijas Kultūras akadēmijas asociētajai profesorei, ilggadējai skatuves runas un aktieru meistarības pedagoģei Ainai Matīsai tiks pasniegta Jēkaba Dubura balva.
Režisore, pedagoģe, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Aina Matīsa ir dzimusi 1938.gada 14.jūnijā Jaunlatgales apriņķa Medņevā. 1964.gadā beidza Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas (LVK) Teātra fakultātes režijas nodaļu. No 1968.gada līdz 1993.gadam bija Rīgas Kinostudijas Tautas kinoaktieru studijas mākslinieciskā vadītāja, aktieru meistarības un skatuves runas pedagoģe. Kopā ar savu dzīvesbiedru režisoru Arnoldu Liniņu vadījusi Jāzepa Vītola LVK Dailes teātra 5.,6.,7.studijas. No 1998.gada līdz šim brīdim ir Latvijas Kultūras akadēmijas skatuves runas pedagoģe, asociētā profesore.
