«Tas ir stāsts par ātrumu, par trakumu, par izaicinājumu un brīvības meklēšanu,» saka jaunā horeogrāfe Anete Tambaka. Šovakar pulksten 18 VEF kvartāla kamerzālē gaidāma pirmizrāde viņas veidotajai un arī pašas izpildītajai laikmetīgās dejas izrādei AIZdedze.

"Dzinējs piešķiļas krūškurvī. Ieēdušies dubļu traipi uz zābakiem kā kaunpilna nopūta par dzīves baudīšanu. Uzkāpju uz moča. Izpūtējs izšauj: Sorrīīī. Vai bremzes domātas mīkstajiem?» savas izrādes pieteikumā raksta Anete Tambaka. Viņa saka: laikmetīgās dejas izrāde AIZdedze ir par ikdienas šķēršļiem un galapunktiem, kur, meklējot bremzes, viņa motociklistes veidolā spiež gāzi vēl spēcīgāk.

Lasīt tālāk: http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/212144-sovakar-pirmizrade-laikmetigas-dejas-izradei-aizdedze.htm

"Profesija Lieliska Ar Košu Taku" jeb PLAKT - šādi sevi piesaka Latvijas Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas horeogrāfi. Viņi izveidojuši sociālo tīklu kampaņu, kurā dalās ar absolventu profiliem un video, lai parādītu, ka horeogrāfi nav nepamanāmi.

"Tas, ko es gribēju parādīt - ka tas ir Latvijai, mēs esam latvieši, un mēs gribam būt pamanāmi un redzami," stāsta aizrautīgā horeogrāfe un Latvijas Kultūras akadēmijas profesore – Olga Žitluhina. 

Lasīt tālāk: http://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/laikmetigas-dejas-horeografi-ienem-internetu.a236596/

Citējot Valmieras drāmas teātra māksliniecisko vadītāju Indru Rogu, noslēgušies, ekstrēmi eksāmeni, kuros izraudzīti 15 jaunieši, kas Latvijas Kultūras akadēmijā tiks gatavoti īpaši Valmieras teātra trupai.

Apritējuši 14 gadi, kopš absolvējis pēdējais speciāli Valmierai gatavotais aktieru kurss, tāpēc trupas asinsritē nepieciešami jauni spēki. Šodien jau izraudzītie jaunieši paraksta studiju līgumus ar akadēmiju, bet vakar pieredzēja grūtāko no četrām konkursa kārtām. Tās aculiecinieki bija un ar topošajiem aktieriem aprunājās arī mūsu filmēšanas grupa.

Skatīt vairāk: http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/14.07.2017-lka-uznemts-valmieras-teatra-jaunais-aktieru-kurss.id102025/

Jaunajā Rīgas teātrī ir sākušās lielas pārmaiņas. Paralēli mājas rekonstrukcijai notiks arī aktieru trupas rekonstrukcija. Kādreiz bija skaista ideja novecot kopā ar savu publiku tai pašā aktieru sastāvā kā līdz šim. Tas būtu iespējams, ja mēs būtu mazs, jauks teātrītis. Taču pēc remonta Lāčplēša ielā 25 mums būs 3 skatuves, kur paralēli katru vakaru jāspēlē izrādes. Mums būs vajadzīga jauna trupa, ar jaunu komplektācijas konceptu, sabalansēta pa vecumiem un citiem kritērijiem, norāda JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.

"Līdz šim Jaunā Rīgas teātra aktieru trupa bija vienaudžu kolektīvs. Turpmāk tas vairs nebūs iespējams. 1997. gadā, kad šī kompānija radās, tas bija jauniešu teātris. Gadi iet, un tagad tas ir pusmūža vecuma aktieru teātris. Līdz ar to ir mainījušies arī iekšējās konkurences noteikumi. Viena daļa aktieru pāries ārštatā. Protams, viņi turpinās spēlēt ejošās repertuāra izrādes."

Lasīt vairāk: http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/213549-hermanis-partaisis-jrt-trupu-vecos-sutis-arstata-vieta-nems-gados-jaunus.htm

Kopš 1995. gada Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA) ir absolvējuši gandrīz 200 aktiermākslas studenti. Šovasar tiem cer pievienoties vēl 18 jaunie spēlmaņi un pieci režisori, kuri šobrīd gatavojas diplomdarba izrāžu skatei un skatītājiem piedāvā noskatīties diplomdarba izrādes. Šonedēļ vienā no tām 10 topošie aktieri lika uzbangot “Trakajām asinīm” Mārtiņa Eihes režijā.

Kādreizējais kursa vadītājas Māras Ķimeles audzēknis režisors Mārtiņš Eihe topošajiem aktieriem ar vācu autoru lugu “Trakās asinis” sagādājis sarežģītu uzdevumu – izrādē arī tēli iestudē lugu, turklāt spēlmaņi ļoti personīgi uz skatuves spēlē arī paši sevi.

Lasīt tālāk: http://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/sovasar-diplomus-sanems-18-jaunie-aktieri.a227401/

Vakar Liepājas Universitātes senāta sēdē apstiprināja bakalaura studiju programmas licenzēšanu jauna Liepājas teātra aktieru kursa izveidei, kā ietvaros četru gadu laikā par aptuveni 67 tūkstošiem eiro plānots izglītot 12 topošo aktieru.

Portāls "liepājniekiem.lv" vēsta, ka šī mēneša laikā programma tiks iesniegta izvērtēšanai Izglītības un zinātnes ministrijā, kura izskatīs piedāvājumu un pieņems lēmumu par tā realizēšanu. Tāpēc skaidrības par to, kad studētgribētāji varēs pieteikties jaunajam kursam vēl nav. Tikmēr Latvijas Kultūras akadēmija, ar kuru Liepājas Universitāte, pašvaldība un teātris vairākkārt apsprieda iespējamo sadarbību jauno aktieru sagatavošanai, paziņojusi, ka tomēr to nedarīs.

Publicēts: http://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/206702-lka-tomer-nesadarbosies-ar-liepajas-teatri-jauna-aktieru-kursa-izveide.htm

Liepājas Universitātes (LiepU) un Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) sarunām par jauno Liepājas teātra aktieru gatavošanu punkts vēl nav pielikts, lai gan lēmumi Liepājā jau pieņemti, ziņo Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" veidotāji.

Ivars Krasts, Iveta Pole, Edgars Samītis, Artūrs Krūzkops. Visu šo aktieru fotogrāfijām būtu jārotā Liepājas teātra siena, taču viņi tur nestrādā, jo mācījušies Rīgā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Liepājas teātra direktors uzskata, ka jaunā teātra kursa apmācībai noteikti jānotiek Liepājā un nekur citur.

Lasīt tālāk: http://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/strida-par-aktieru-gatavosanu-liepajas-teatrim-lemumi-pienemti-bet-sarunas-turpinas.a224325/

Bažās par to, ka jau tagad Liepājas teātrī nav tāda vecuma aktieru, kas varētu spēlēt, piemēram, Romeo un Džuljetas mīlas stāstu, rudenī Liepājas Universitātē (LiePU) Liepājas teātra vajadzībām sāks sagatavot jaunu aktieru kursu. Teātrī uzskata, ka tas ir pēdējais brīdis ielēkt aizejošā vilcienā, jo pēc pieciem gadiem teātrī vispār nebūšot aktieru, kas jaunāki par 30 gadiem. Pašvaldība idejas īstenošanai nolēmusi piešķirt 67 000 eiro. Taču Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) šī brīža apstākļos šādu soli vērtē kā dzīres mēra laikā un uzskata, ka nepamatoti nav iesaistīta risinājuma meklēšanā.

Liepājas teātris ir vecākais profesionālais teātris Latvijā, tas izveidots 1907. gadā. Un līdz šim Liepājas teātra aktieri skolojušies Rīgā, Liepājas studijā un arī Klaipēdas universitātē.

Lasīt tālāk: http://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/kulturas-akademija-kritize-ieceri-apmacit-aktierus-liepaja.a220746/

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē 4. aprīlī plkst. 18 notiks Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) studentu spēlfilmu skate “Saprast vai pārprast”. Skatītājiem būs iespēja redzēt filmas “Tango” (2016, rež. Dace Pūce), “Lācars” (2015, rež. Kristiāns Riekstiņš), “Paldies, vecais” (2016, rež. Pēteris Rozītis) un “Medību diena” (2016, rež. Ivo Skanstiņš).

Pirms filmām apmeklētājiem būs iespēja tikties ar filmu veidotājiem, kā arī uzzināt, kādas ir LNB Audiovizuālās lasītavas iespējas.

Lasīt tālāk: http://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/gaismas-pili-izrada-kulturas-akademijas-studentu-spelfilmas.a231028/ 

Beidzamajā laikā latviešu jaunās aktrises Elīnas Vaskas (22) vārds skaļi izskanējis Berlīnes kinofestivāla ietvaros, kad viņa tika izvēlēta prestižajā «Shooting Stars» («Filmu zvaigznes») programmā kā viena no desmit daudzsološākajām jaunajām Eiropas zvaigznēm. Turklāt Elīna nu iekļauta Eiropas jauno aktieru izlasē. Viņa gan atzīst, ka tāpēc nav sajutusies superslavena, jo šādā kategorijā baidās par sevi domāt.

«Atgriežoties no Berlīnes kinofestivāla, viss norit savu gaitu. Šobrīd saņemu piedāvājumus uz provēm. Tādēļ sūtu starptautisku kino projektu režisoriem tepat Latvijā nofilmētas proves. Ziniet, es vispār neesmu māņticīga, bet laikam nav pareizi stāstīt par projektiem un filmām, kuras līdz galam nav īstenojušās. Kamēr es pati sevi neesmu redzējusi uz ekrāna, es vairos runāt,» izvairīgi par nākotnes perspektīvām izsakās pašmāju kino zvaigzne Elīna Vaska.

Lasīt tālāk: http://nra.lv/kultura/204481-vakara-zinas-elinai-vaskai-eiropas-zvaigznes-slava-skiet-ka-liela-ariskiba.htm

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē 4. aprīlī plkst. 18 notiks Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) studentu spēlfilmu skate “Saprast vai pārprast”. Skatītājiem būs iespēja redzēt filmas “Tango” (2016, rež. Dace Pūce), “Lācars” (2015, rež. Kristiāns Riekstiņš), “Paldies, vecais” (2016, rež. Pēteris Rozītis) un “Medību diena” (2016, rež. Ivo Skanstiņš).

Pirms filmām apmeklētājiem būs iespēja tikties ar filmu veidotājiem, kā arī uzzināt, kādas ir LNB Audiovizuālās lasītavas iespējas.

Filmu vienojošais elements ir galveno tēlu realitātes izjūta, kas reizēm disonē un ir pretrunā ar objektīvo realitāti, faktiem un to interpretāciju. Katram no filmu galvenajiem tēliem ir savs vadmotīvs, lai pieņemtu lēmumus un rīkotos pēc savas sirdsapziņas, savas “patiesības”. Katra no filmām skatītājam ļauj saskatīt trauslo robežu starp objektīvo un subjektīvo realitātes un faktu interpretāciju un pārdomāt, no kā ir atkarīgs tas, vai mēs saprotam vai pārprotam.

Filma “Tango” ir par mātes un dēla attiecībām, kad pārlieku liela mīlestība, kura pāraugusi egoistiskā apsēstībā, var novest pie traģiskām sekām.  Kā saka pati Dace Pūce: “Mana tēma ir cilvēks, kurš manipulē ar otru cilvēku, cilvēks, kurš mēģina vadīt otra cilvēka dzīvi, tas ir tas nepieļaujamais. Es gribu parādīt, cik tas ir bezjēdzīgi stulbi.”

“Lācars” stāsta par jaunu žurnālisti, Zani, kuru uzmeklē vīrietis, Matīss, kurš uztic Zanei savu, samērā neticamo stāstu, un lūdz palīdzību, lai atrastu savu sievu. Zanei ir jāsaprot, vai Matīss stāsta patiesību, vai tikai viņu grib izmantot, ir nevesels un pat bīstams.

“Medību diena” risina traģisku notikumu ķēdi, kuras sākumā dēls un meita mežā atrod tēva līķi ar šautu brūci. Bērni nolemj noskaidrot patiesību un sodīt vainīgos.

Savukārt filma “Paldies, vecais” ir stāsts par jaunu puisi Artūru, kurš gatavojas doties tālā ceļā, lai palīdzētu mīļotajai meitenei, bet tiek ierauts pilnīgi negaidītā situācijā sava bijušā drauga Daiņa mājās, kam Artūrs iepriekš tika aizdevis naudu.

Ieeja skatē bez maksas.

Lasīt tālāk: http://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/gaismas-pili-izrada-kulturas-akademijas-studentu-spelfilmas.a231028/

Beidzamajā laikā latviešu jaunās aktrises Elīnas Vaskas (22) vārds skaļi izskanējis Berlīnes kinofestivāla ietvaros, kad viņa tika izvēlēta prestižajā «Shooting Stars» («Filmu zvaigznes») programmā kā viena no desmit daudzsološākajām jaunajām Eiropas zvaigznēm. Turklāt Elīna nu iekļauta Eiropas jauno aktieru izlasē. Viņa gan atzīst, ka tāpēc nav sajutusies superslavena, jo šādā kategorijā baidās par sevi domāt.

«Atgriežoties no Berlīnes kinofestivāla, viss norit savu gaitu. Šobrīd saņemu piedāvājumus uz provēm. Tādēļ sūtu starptautisku kino projektu režisoriem tepat Latvijā nofilmētas proves. Ziniet, es vispār neesmu māņticīga, bet laikam nav pareizi stāstīt par projektiem un filmām, kuras līdz galam nav īstenojušās. Kamēr es pati sevi neesmu redzējusi uz ekrāna, es vairos runāt,» izvairīgi par nākotnes perspektīvām izsakās pašmāju kino zvaigzne Elīna Vaska.

Vaicājot, kā Elīna sadzīvo ar daudzsološās jaunās Eiropas zvaigznes slavu, viņa paskaidro, ka tā ir liela ārišķība. «Tas jau neko nepasaka, kas ar mani turpmāk notiks. Es Berlīnes kinofestivālu uztveru citādāk. Tā man ir iespēja satikt aktieru atlases režisorus un ne tik daudz spozmes un sarkanā paklāja pasākumu, kas ir vairāk kā izklaide. Tikšanās un sarunas ar nozares speciālistiem jau nenotiek svinīgajās pieņemšanās vai uz sarkanā paklāja. Es tiešām nebūt nejūtos ārkārtīgi slavena. Iespējams, ka pati tam tik ļoti nepievēršu uzmanību. Man par šādiem jautājumiem, kas saistīti ar slavu, pat ir neērti domāt, es to pati nepamanu,» savu nostāju pauž Elīna.

Aktrise šobrīd nodarbināta Dailes teātra un «Dirty Deal Teatro» izrādēs, un līdztekus tam viņai ir arī skolas lietas Latvijas Kultūras akadēmijā, kur Elīna studē kino un teātra vēsturi. Turklāt Elīna arī izskata jaunas studiju iespējas, kas, iespējams, būs saistītas ar aktiermeistarību: «Meklēju to, kas mani interesē. Vai tās būs studijas, vai kursi, bet es jūtu nepieciešamību pēc zināšanām, citādāk es tādā diletantes līmenī palikšu. Zināšanas nevienam nenāk par sliktu!»

Jāpiezīmē, ka par Elīnu Vasku skaļāk sāka runāt 2016. gadā, kad režisora Renāra Vimbas veidotā debijas spēlfilma «Es esmu šeit», kurā jaunā aktrise atveido galveno lomu, 66. Berlīnes starptautiskā filmu festivāla konkursa programmā «Generation» saņēma kategorijas «14 plus» galveno balvu «Kristāla lāci» - tikai otro Latvijas kino vēsturē. Jaunā aktrise piedalījusies arī epizodiskā lomā BBC veidotajā daudzsēriju filmā «War and Peace» («Karš un miers»).

Lasīt tālāk: http://nra.lv/kultura/204481-vakara-zinas-elinai-vaskai-eiropas-zvaigznes-slava-skiet-ka-liela-ariskiba.htm

Jaunais Rīgas teātris šo sezonu ne tikai sāk jaunās telpās, bet arī atbrīvoja no štata sešus līdzšinējos aktierus. Teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis to vietā pieņēmis tikai vienu – Tomu Veličko. Žurnāls “Kas Jauns” raksta, kas viņš ir.

Pirms jaunās teātra sezonas Hermanis preses konferencē atklāja, kāpēc viņa izvēle kritusi tieši uz puisi no Vaidavas, vēl neseno Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktiera mākslas studentu Tomu Veličko.
„Toms ir acīmredzami talantīgs, bez jebkādas pieredzes, taču kādā no teātrī topošajām izrādēm viņam jau ir iedota galvenā loma. Tas ir arī tādēļ, lai viņš sāk strādāt ar lielu un pamatīgu aktiera darbu,” paskaidro Hermanis. Taujāts, vai viņš kā teātra mākslinieciskais vadītājs spēj paredzēt, vai no jauna, ne tik pieredzējuša aktiera var izveidot īstu skatuves zvaigzni, Hermanis pārliecinošā balsī atbild: „Mēdz būt gadījumi, kad aktieris atveras tikai pēc desmit gadiem. Starp citu, Kārlis Sebris atvērās krietni vien vēlāk. Tas ir arī atkarīgs no režisora – viens režisors māk atvērt aktieri, citam ir garlaicīgi, un viņi neiedvesmo viens otru.”

Hermanis arī uzsver, ka viena no būtiskākajām izcila aktiera priekšrocībām, lai viņš kļūtu par zvaigzni, ir harisma: „Harisma, neapšaubāmi, ir vissvarīgākā. 300 skatītāju uzmanību var noturēt cilvēks, kuram daba devusi kaut kādas šamaniskas spējas jeb harismu. Tas ir skaidrs.”

Savukārt pats Toms Veličko, kas līdz šim spēlējis gan Latvijas Nacionālajā teātrī, gan Valmieras Drāmas teātrī, kā arī Ģertrūdes ielas teātrī, bet JRT jaunajā sezonā viņam atvēlēta galvenā loma Kafkas darbā “Process”, žurnālam “Kas Jauns” atzīst, ka šobrīd lielai uzmanībai un intervijām vēl nav gatavs: „Gribu vairāk sevi pierādīt darbos. Varbūt vēlāk, kad teātrī būšu kaut ko nospēlējis...”

Publicēts: http://jauns.lv/raksts/izklaide/253626-no-jrt-atlaisto-sesu-aktieru-vieta-pienemts-viens-vienigs-toms-velicko

28. jūlijā Valmieras drāmas teātris savu 95. sezonu sāka ar fotografēšanos, jauno kolēģu sveikšanu un sezonas atklāšanas talku, kurā viss kolektīvs iesaistījās teātra aizskatuves tīrīšanā un sakārtošanā.

Šajā sezonā trupai pievienosies pieci jaunie aktieri: Elīna Dambe, Klinta Leja, Kārlis Arnolds Avots, Pauls Iklāvs un Uldis Sniķers, no kuriem daži jau kopš pagājušās sezonas spēlē Valmieras teātra izrādēs.

Savukārt no 4. līdz 6. augustam dažādās vietās pilsētvidē notiks jau otrais Valmieras vasaras teātra festivāls, kas šogad veltīts ģimenēm un bērniem. Festivāla ietvaros būs gan izrādes bērniem un jauniešiem,  gan pagalmu spēles, atklāšanas koncerts, brīvdabas kino vakari un gastronomiskie piedzīvojumi ar “Gardu muti”. Paralēlajā programmā - pirmatskaņojums Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parkā - versija par R. Blaumaņa noveli “Purva bridējs. Ciltskoks.”, ko veidojis komponists Kristaps Pētersons.

Ikgadējās Valmieras teātra viesizrādes Rīgā noritēs no 16. līdz 22. augustam, skatītājiem piedāvājot divus dažādos gadsimtos tapušus stāstus par cilvēku vientulību un satikšanās mēģinājumiem – “Džeina Eira” (rež. R.Suhanovs) un “Emmijas laime” (rež. M.Ķimele).

18. augustā Valmieras teātra Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos dokumentālā izrāde “Lūcis”, kas iekļauta Latvijas valsts simtgades programmā.

Iestudējuma režisore Elīna Cērpa pirms dokumentālās izrādes tapšanas veikusi apjomīgu pētījumu par aktiera un režisora Pētera Lūča darbu un laiku Valmieras teātrī. Lūča lomā – Imants Strads.

Izrāde “Lūcis” arī 24. augustā, 15. un 23.septembrī.

Vairāk par sezonas jaunumiem teātris informēs preses konferencē, kas notiks 7. augustā plkst.14:00 Rīgā, Valmiermuižas vēstniecībā (Valdemāra pasāžā A.Briāna ielā 9a).

Publicēts: http://vdt.lv/lv/jaunumi/valmieras-teatris-sak-95-sezonu

Citējot Valmieras drāmas teātra māksliniecisko vadītāju Indru Rogu, noslēgušies, ekstrēmi eksāmeni, kuros izraudzīti 15 jaunieši, kas Latvijas Kultūras akadēmijā tiks gatavoti īpaši Valmieras teātra trupai.

Apritējuši 14 gadi, kopš absolvējis pēdējais speciāli Valmierai gatavotais aktieru kurss, tāpēc trupas asinsritē nepieciešami jauni spēki. Šodien jau izraudzītie jaunieši paraksta studiju līgumus ar akadēmiju, bet vakar pieredzēja grūtāko no četrām konkursa kārtām. Tās aculiecinieki bija un ar topošajiem aktieriem aprunājās arī mūsu filmēšanas grupa.

Publicēts: http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/14.07.2017-lka-uznemts-valmieras-teatra-jaunais-aktieru-kurss.id102025/

Jaunajā Rīgas teātrī ir sākušās lielas pārmaiņas. Paralēli mājas rekonstrukcijai notiks arī aktieru trupas rekonstrukcija. Kādreiz bija skaista ideja novecot kopā ar savu publiku tai pašā aktieru sastāvā kā līdz šim. Tas būtu iespējams, ja mēs būtu mazs, jauks teātrītis. Taču pēc remonta Lāčplēša ielā 25 mums būs 3 skatuves, kur paralēli katru vakaru jāspēlē izrādes. Mums būs vajadzīga jauna trupa, ar jaunu komplektācijas konceptu, sabalansēta pa vecumiem un citiem kritērijiem, norāda JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.

"Līdz šim Jaunā Rīgas teātra aktieru trupa bija vienaudžu kolektīvs. Turpmāk tas vairs nebūs iespējams. 1997. gadā, kad šī kompānija radās, tas bija jauniešu teātris. Gadi iet, un tagad tas ir pusmūža vecuma aktieru teātris. Līdz ar to ir mainījušies arī iekšējās konkurences noteikumi. Viena daļa aktieru pāries ārštatā. Protams, viņi turpinās spēlēt ejošās repertuāra izrādes."

Alvis Hermanis arī norāda, ka tuvākajos gados vēlas vairāk izrādēs iesaistīt aktierus un aktrises, kuri nav teātra pastāvīgajā trupā. "Jo īpaši tajās vecuma grupās, kur mums pašiem tādu nav."

2018. gada vasarā Latvijas Kultūras akadēmija uzņems jauno JRT aktieru kursu, kura sastāvā būs 15 cilvēku, un kuri tiks speciāli gatavoti tieši šī teātra vajadzībām.

"Mērķis ir skaidrs. Tabakas Fabrikā pavadīto "trimdas" laiku (tie būs vairāki gadi) izmantot, lai atgrieztos citā kvalitātē. Savu teātra "reliģiju" mēs saglabāsim veco. Bet piešķirsim tai jaunu enerģiju," raksta teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.

Publicēts: http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/213549-hermanis-partaisis-jrt-trupu-vecos-sutis-arstata-vieta-nems-gados-jaunus.htm.

Valmieras teātris ar pēdējām "Meistars un Margarita" izrādēm vēl jūnijā dodas viesizrādēs uz Dailes teātri, bet, gatavojoties jaunajai sezonai, savā komandā aicinājis vairākus jaunos aktierus, kuri šogad beigs Latvijas Kultūras akadēmiju, un režisori Indru Rogu, kas kļuvusi par teātra māksliniecisko vadītāju.

Aktrisei un režisorei Indrai Rogai, kuras kontā Daugavpils un Nacionālajā teātrī daudz lomu, kā arī brīnišķīgi režijas darbi, Valmieras teātris ir īpašs, jo te viņa piedzīvoja savu "otro elpu", kad 2012. gadā te tapa viņas versija par M. Bulgakova lugu "Zojkina kvartira". Izrāde, kas ar milzīgiem panākumiem un iedvesmu tika nospēlēta lielajā zālē vairāk kā sešdesmit reizes. Pēc tam te dažādās sezonās tapuši citi slaveni pasaules klasikas darbi - B. Pasternaka "Doktors Živago", M. Bulgakova "Meistars un Margarita" un A. Ostrovska "Muiža kaņepēs". Šīs izrādes jau vairākas sezonas veidojušas Valmieras teātra lielās zāles pamatrepertuāru, un piesaistījušas teātrim daudzus tūkstošus skatītāju.

"Indras nokļūšana Valmierā uz ilgāku laiku, man liekas, ir likumsakarīga. Gan tāpēc, ka viņas rokās ir atdzīvojusies Valmieras teātra lielā skatuve un sagādāti reizēm neizpildāmi uzdevumi visai tehniskai un aktieru trupai, gan tāpēc, ka viņa, būdama ideāliste un mācīdama jaunos aktierus, parūpēsies par aktieru trupu, tās atjaunotni aktieru individuālo izaugsmi un lomu uzdevumiem. Mums ir paveicies ar Indru un viņai arī ar mums, tāpēc ceru, ka, blakus sadzīvojot daudzajiem viesrežisoriem un Valmieras teātra vecmeistariem, teātris un tā iemītnieki iegūs vēl lielāku pārliecību saviem spēkiem un iedvesmu", pārliecināta Valmieras teātra direktore Evita Sniedze, kas stāsta, ka ilgi domājusi, ko un kad uzrunāt nākt komandā, meklējot teātrim jaunus attīstības ceļus.

Jau jūlijā būs iestājeksāmeni aktieru nodaļā Latvijas Kultūras akadēmijā, kur tiks uzņemti studenti, kas tiks gatavoti īpaši Valmieras teātrim. Kursa vadītāja būs Indra Roga.

Publicēts: http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/212330-par-valmieras-teatra-maksliniecisko-vaditaju-kluvusi-indra-roga.htm

Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē tapušais Toma Treiņa diplomdarbs režijā – Gunāra Priedes lugas “Zilā” iestudējums – ir smalkjūtīgi veidota izrāde. Tas ir mūsdienīgs 1972. gadā uzrakstītās lugas traktējums, kas runā ar skatītāju dialogu rosinošā intonācijā, aktualizējot Priedes darba pārlaicīgo saturu.

Atceroties nesenākos dramaturga lugu iestudējumus Latvijas teātros, jāsecina, ka Priedes dramaturģijai raksturīgais augstais sadzīviskās konkrētības līmenis, kas piesaista savam laikmetam, izrādes mākslinieciskajai kvalitātei ir bijis diezgan izšķirošs. Mārtiņš Eihe Valmieras teātra iestudējumā “Smaržo sēnes” ļoti veiksmīgi tekstu ievietoja dokumentālā kontekstā, kas komentēja lugu plašākā laikmeta vispārinājumā. Savukārt Ģirts Ēcis Jaunajā Rīgas teātrī, iestudējot “Saniknoto slieku”, uz attēloto darbības laiku skatījās caur groteskas prizmu, radot neveiklu komēdiju. “Zilās” gadījumā padomju laika reālijas uzmanīgi “atārdītas” nost. Luga īsināta un mazliet pārveidota, padarot tās skanējumu mūsdienīgu. Volgapārtapusi par Volvo, Lindas draugs Vidvuds nodēvēts par dizaineru, kas izriet no tekstā dotās informācijas – “vada lietišķās mākslas cehu un pats arī kaut ko taisa no koka”. Lai arī lugas darbības vietai – Gruzijas kūrortpilsētai Gagrai pie Melnās jūras un Kaukāza kalniem – Priedes laikā bija mazliet cita nozīme, šodien bijušās PSRS republikas, tostarp Gruzija, tūrisma industrijā ir modē, un laikmetu disonanse nerodas.

Rakstot “Zilo” septiņdesmito gadu sākumā, Gunārs Priede caur simbolisko zilās govs tēlu un tautasdziesmām norāda uz mūsu saknēm, latviešu folkloru kā nācijas ētisko kodolu. Okupētās Latvijas kontekstā tam ir īpaša nozīme, bet šodien? Izrādās, tā ir tāda pati, jo neatkarīgā Latvija kapitālisma un globalizācijas ciešajos skāvienos jau atkal zaudē savu patību, identitāti. Par to liek domāt Toma Treiņa izrāde. Pirms divdesmit vienu gadu vecā Jura izraisītās traģiskās autoavārijas, kurā gājuši bojā trīs cilvēki – tēvs, vecmamma un biedrene Švāne –, ceļmalā redzētā zilā govs ir atskaites punkts.

Zilā jeb Mēness govs, būdama reta, bet reāla būtne, ir simbolisks tēls, kas ciešā saistībā ar Dainām iezīmē tumsā gaismas ceļu, pa kuru iespējama garīga atdzimšana. Meklējiet rakstos jeb tautas garīgajā mantojumā. Līdzīgi kā Morisa Māterlinka lugā “Zilais putns” simboliskā putna meklējumi ir savdabīgs iniciācijas ceļš cauri tādiem metafiziskiem lielumiem kā mīlestība un nāve, arī Priedes “Zilā” rāda garīgas pārdzimšanas procesu.

Juris ir varonis un nevaronis reizē, kas mazliet atgādina Māra Bērziņa “Svina garšas” Matīsu. Smagi cietis avārijā, pēc ilgstošas rehabilitācijas daļēji atguvis spēju staigāt. Dramaturgs remarkā precizē: “Viņš neklibo, tā nav arī paralītiķa gaita, viņš tikai iet ļoti lēnām.” Juris, fiziski būdams ierobežots, ir vērotājs, kurā rezonē pamazām atklājusies patiesība. Viņš sevī mokās ar vainas apziņu, ko nesekmīgi pūlas gaisināt māte Rasma, kura savu dzīvi pēc avārijas ziedojusi dēla atlabšanai. Atskāršot savas vainas apmērus, viņš aiziet no dzīves, taču top stiprs savā vājumā. Proti, notikušā apjēgšanas procesā ar viņu ir notikušas tik lielas garīgas pārmaiņas, ka viņš vairs nespēj turpināt dzīvot dotajos apstākļos. Vērtību pārvērtēšana ir notikusi. Kā secina Vidvuds, runājot par paaudžu atšķirībām, Juris pieder trešajai, kas izputina to, ko sarūpējušas divas iepriekšējās paaudzes: “Pirmajai klājas grūti, tā rūdās cīņā, kļūst stipra, pārvar šķēršļus un uzvar. Otrā paaudze, kam ir jau kur atsperties un kas turklāt savā bērnībā un jaunībā bijusi pirmās līdzcīnītāja, iet tālāk un kāpj augstāk, bet trešā ierodas pie visa gatava...”

Ņemot vērā lugas tapšanas laiku, var pieņemt, ka Rasmas jaunības laiks sakritis ar pēckara jaunās dzīves realitāti 20. gadsimta 50. gados. Par to Priede tieši neraksta, bet karš un viss, kas no tā izriet, šai paaudzei nav tikai rindas vēstures grāmatā. No tāda skatpunkta raugoties, Rasmas tiekšanās pēc labklājības, materiālas vērtības liekot augstāk par garīgajām (“Latvju dainu” sējumi gan mājās ir, taču stāv plauktā neatvērti), ir labāk saprotama. Iekārtojot dzīvi, dēlam vienkārši neatliek laika. Tas Rasmu neattaisno, taču ļauj izprast. Izrādē neskan Rasmas teksts par sievietes lomu, kas ir skolas laikā viņai dotā Švānes ceļamaize dzīvei: tā ir dot dzīvību jaunai paaudzei, nevis censties izkonkurēt vīrieti pie traktora stūres vai akmeņlauztuvēs. To var tikai stiprākās un talantīgākās, un arī tām sievietēm jāskatās, vai karjera nekaitēs bērnam. Svītrojot šo Rasmas tekstu, gan viņas vaina netiek mīkstināta, jo tāpat skaidrs, ka, veidojot karjeru, bērnu ir atstājusi novārtā. Daiga Gaismiņa savu varoni neattaisno un nenosoda, viņas Rasma ir sievišķīga un sīksta – kā tuksneša zieds. Raksturi lugā atklājas attieksmē pret pagātnes notikumiem; izgaismojot arvien jaunas nianses, var veidot dinamisku psiholoģisko attiecību līkni. Te ir, ko spēlēt. Daiga Gaismiņa rada tēlu attīstībā – rūpēs par dēlu apdzisušu un Vidvuda vīrišķības atmodinātu sievieti, nelabojami paštaisnu un lepnu sievu un māti; viņa aizlūst, saprotot savu liktenīgo kļūdu (pēc Lindas atrašanas savā gultā bez notikušā noskaidrošanas pametot ģimeni), viņa sadugst un izdzīvo sevī viesuļvētru, taču paliek neredzīga attiecībā pret dēlu.

Juris Hiršs Vidvuda lomā ir izrādes perpetum mobile – enerģija kūsāt kūsā, sava šarma apziņa vaigus dara sārtus un kājas ceļ augstu (spēriens pa vingrošanas riņķiem ir elegants). Uz neitrāli pelēkā fona (scenogrāfs Kristaps Kramiņš) viņš rosās kā papagailis Gerdas Šadurskas sarūpētajā košajā tēlā. Aktieris nevairās no komiskās nokrāsas, kas izrādei nāk par labu, nolīdzsvarojot traģisko pusi. Šim Vidvudam Daigas Gaismiņas Rasma dikti patīk, un viņš spēlē tādu lomu, kādu vajag, lai pieskaņotos viņas dvēseles stāvoklim.

Rasma un Vidvuds ir nemainīgais iestudējuma lielums, bet izrādes ir atšķirīgas, jo ir divi sastāvi jauniešu lomām. Labāka saspēle četrotnei veidojas, kad Juri spēlē Kaspars Aniņš un Lindu – Ilva Centere. Abu radītajiem tēliem piemīt ārējās un iekšējās darbības konkrētība un dinamika. Kaspara Aniņa Juris ir iekšupvērsts, taču viscaur aktīvs vērotājs, jūtīgs jauns cilvēks, kurš, ieskatījies acīs nāvei, piedzīvo dramatisku personības lūzumu. Viņa garīgā pieaugšana notiek kopā ar fizisko atlabšanu – finālā var diezgan stabili pāriet pāri pagalmam (spēles laukumam) –, kas vēl vairāk saasina tēla traģismu. Kaspara Aniņa Juris patiešām izrādes laikā nobriest kā personība. Tiesa, viņš ir tik ļoti koncentrējies uz savas vainas izprašanu, ka attiecībā pret Lindu pietrūkst tā, kādēļ saucis viņu pie sevis. Par mīlestības klātbūtni ļauj nojaust Ilva Centere – viņas Linda ir silta, viegli gaisīga, bet apņēmības pilna cīnīties par taisnību un to, ko vēlas, – par Juri.

Kārlis Reijers vēl par daudz koncentrējas uz Jura fizisko nespēku, kādēļ pietrūkst darbības konkrētības un tēls veidojas visai aptuvens. Sanitas Pušpures Linda ir patiesi kareivīgs skuķis, salīdzinot ar Ilvas Centeres Lindu – aktīvāka, brāzmaināka. Cits temperaments. Šī pāra attiecību līnijā ir vēl vairāk pārrāvumu, kas laupa ticību runātajam vārdam.

Gunārs Priede lugas tēlu sistēmu veidojis pretmetos, atklājot atšķirības vienas paaudzes ietvaros, kas izrādē labi redzams.  Juris – tipisks zudušās paaudzes pārstāvis, kamēr Linda – par sevi pārliecināta un mērķtiecīga. Rasma – noteiktas kārtības cilvēks, Vidvuds – brīvais putns pēc būtības ar vairāku laulību pieredzi spārnos.

Svarīga detaļa izrādes tēlainajā slānī ir gaismu mākslinieka Oskara Pauliņa uz pelēkās sienas izgaismotais četrstūris kā glezna. Tajā iekomponējas gan izrādes dzīvais plāns, gan tā veidotais “ēnu teātris”. Veiksmīgi apspēlējot Jaunās zāles kāpnes, aktieru ēnas sabiezina mizanscēnas, veidojot metaforisku slāni, kurā dzīves un tās ēnas attiecības var skatīt dažādos rakursos.

Mārtiņa Zariņa mūzika veido īpašu noskaņu, brīžiem akcentējot darbības dramatismu. Noskaņu gleznas – tā es redzēju abas izrādes, kas veido noteiktu šī laikmeta izjūtu, ar ko var pacelties uz viena viļņa. Toma Treiņa diplomdarbs režijā izgaismojas zilajā cerību krāsā, gaidot nākamos iestudējumus.

Publicēts: http://www.kroders.lv/verte/975

«Šaubas par profesijas izvēli nekad nav bijušas. Gluži otrādi – vienmēr esmu jutusi, ka esmu īstajā vietā,» saka Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) dramatiskā teātra 4. aktieru/režisoru kursa studente Aminata Grieta Diarra.

Šovakar pulksten 18.30 kopā ar saviem kursabiedriem viņa būs uz Valmieras Drāmas teātra (VDT) skatuves, kur gaidāma pirmizrāde jauno aktieru pēdējai diplomdarba izrādei - Naomi Iizukas lugai Labie bērni Reiņa Suhanova režijā. Vēl viena izrāde - rītvakar.

Luga Labie bērni pēta atgadījumu, kas noticis ar vidusskolnieci Hloju sestdienas vakara ballītē. Pati Hloja neko neatceras, bet skolā visi sačukstas. Sociālajos tīklos sāk parādīties komentāri, vēlāk bildes un video. Izrādās, Hloja ir cietusi nodarījumā, ko veikuši viņas vienaudži. Notikums ir nofilmēts, safotografēts un negaidīti tiek publiskots. Lomās: Elīna Avotiņa, Anna Nele Āboliņa, Alise Danovska, Aminata Grieta Diarra, Madara Bore, Klinta Leja Reinholde, Toms Veličko, Andris Gindra, Pauls Iklāvs, Emīls Krūmiņš un Oskars Vīksne. Līdz 16 gadiem neiesaka.

«Tas ir stāsts par to, kā jaunieši dzīvo sociālajos tīklos, un par to, kā no vienas nevainīgas bildes var tikt izpūsta liela traģēdija,» saka Medisonas lomas atveidotāja Aminata Grieta Diarra, uzsverot, ka režisors devis viņiem uzdevumu runāt par savu vienaudžu un savām problēmām pašiem tuvā valodā un formā, kas ir ikdienišķa un sastopama tepat apkārt.

Bet pavisam viņu ir 23 - 18 aktieru un pieci režisori -, kuri šogad pabeigs LKA dramatiskā teātra 4. aktieru/režisoru kursu. Un, pirms 22. jūnijā viņi saņems augstskolas diplomus, no 1. līdz 9. jūnijam ikviens interesents tiek aicināts uz jauno aktieru un režisoru diplomdarbu izrāžu skati: Sapnis vasaras naktī - Latvijas Nacionālajā teātrī, Ričards III. Aklā zarna - Zirgu pastā, Trakās asinis - Dailes teātrī, Vaņa - Zirgu pastā, Zvēru stāsti - Zirgu pastā, Labie bērni - VDT.

«Mums katram ir vairākas diplomdarba lomas, no kurām katrs var izvēlēties vienu, ko aizstāvēt. Es esmu izvēlējusies Mārtiņa Eihes iestudēto izrādi Trakās asinis, ko spēlējām Dailes teātra Mazajā zālē,» stāsta Aminata Grieta Diarra, paskaidrojot savu izvēli: tāpēc, ka tā ir ļoti mūsdienīga un aktuāla tēma - par bēgļiem, par terorismu, par to, kas šodien notiek Eiropā un savā ziņā skar arī Latviju.

«Vērtīgākais, ko esmu ieguvusi, studējot aktieros, ir pašizaugsme, iespēja pilnveidot sevi kā cilvēku. Protams, tie ir arī jauni draugi un domubiedri, kā arī iespēja strādāt ar fantastiskiem un pieredzes bagātiem pedagogiem,» saka Aminata Grieta Diarra, kuru TV3 skatītāji, iespējams, atceras arī no seriāla Viņas melo labāk! pagājušās sezonas, kur eksotiskā izskata jaunā aktrise iejutās Marijas (Anete Krasovska) draudzenes Edītes lomā.

«Mums ir paveicies ar kursa vadītājiem Māru Ķimeli un Elmāru Seņkovu, jo viņi mums deva lielu brīvību - iespēju gūt pieredzi ne tikai skolā, bet arī uz teātra skatuves,» saka Aminata Grieta Diarra, kuras radošajā CV jau ir lomas izrādēs Divi kapteiņi un Bannija Manro nāve Dailes teātrī un Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties Ģertrūdes ielas teātrī. Savukārt augustā viņai sāksies darbs pie režisora Aleksandra Morfova, kurš Dailes teātrī iestudēs T. Vinterberga/M. Rukova traģikomēdiju Svinības. Pirmizrāde plānota 20. septembrī.

Starp citu, šajā vasarā LKA aicina studētgribētājus bakalaura apakšprogrammās Dramatiskā teātra aktiera māksla un Dramatiskā teātra režijas māksla. Aktieru kurss tiks uzņemts sadarbībā ar VDT, un to vadīs režisore un VDT mākslinieciskā vadītāja Indra Roga. Režisoru kursu vadīs profesore Māra Ķimele. Dokumentu pieņemšana studijām LKA notiks no 3. līdz 8. jūlijam, bet iestājeksāmeni četrās kārtās - no 10. līdz 13. jūlijam.

Publicēts: http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/211251-pirmizrade-aminata-grieta-diarra-par-savu-vienaudzu-problemam.htm?utm_source=dlvr.it&utm_medium=facebook

Otrdien, 30. maijā plkst. 18.30 Apaļajā zālē notiks Latvijas Kultūras akadēmijas 4. kursa dramatiskā teātra aktiera un režijas mākslas kursa diplomdarba izrāde “Labie bērni” (rež. Reinis Suhanovs). 

Luga pēta atgadījumu, kas noticis ar vidusskolnieci Hloju sestdienas vakara ballītē. Pati Hloja neko neatceras, bet skolā visi sačukstas. Sociālajos tīklos sāk parādīties komentāri, vēlāk bildes un video. Izrādās, ka Hloja ir cietusi nodarījumā, ko veikuši viņas vienaudži. Notikums ir filmēts, fotografēts un negaidīti tiek publiskots.

Režisors Reinis Suhanovs: “Jaunajiem aktieriem tas būs interesants uzdevums – runāt par savu vienaudžu un savām problēmām valodā un formā, kas ir ikdienišķa un tepat apkārt.”

Lomās: Elīna Avotiņa, Anna Nele Āboliņa, Madara Bore, Alise Danovska, Aminata Diarra, Andris Gindra, Pauls Iklāvs, Emīls Krūmiņš, Klinta Leja, Toms Veličko, Oskars Vīksne.

Izrāde “Labie bērni” arī 31. maijā.

Publicēts: http://vdt.lv/en/jaunumi/30maija-pirmizrade-lka-studentu-diplomdarba-iestudejumam-labie-berni

12. aprīlī plkst. 19 Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā “Zirgu pasts” notiks dramatiskā teātra aktiera mākslas ar specializāciju leļļu teātra aktieris kursa darba “Lorka. Slāpes” pirmizrāde flamenko dejas meistara un režisora Andreu Karandelas režijā.

Flamenko dejas izrāde, kas ir balstīta Federiko Garsijas Lorkas trīs darbos (divās tarģēdijās (“Asins kāzas”, “Bernardas Albas māja”) un farsā (“Dona Perlimplina mīlestība”)) ir pirmā izrāde, ko aktieru kurss izrādīs plašākai publikai, atrādot iegūtās zināšanas dažādos skatuves mākslas aspektos – dejā, kustībā, aktiermeistarībā -, sadarbojoties ar starptautiski atpazīstamu spāņu flamenko, klasiskās dejas un teātra mākslas pasniedzēju Andreu Karandelu un ģitāristu un etnomuzikologu Ivaru Hermani.

Režisors Andreu Karandels ar flamenko meistarklasi Latvijas Kultūras akadēmijā viesojies jau vairākkārt, tostarp 2016.gada skatuves mākslas festivāla “Patriarha rudens” ietvaros, kad ar 2.kursa aktieriem nedēļas laikā intensīvi apguva flamenko dejas pamatus, tādā veidā rodot ideju par dejas izrādi.

Andreu Karandels ir spāņu flamenko, klasiskās dejas un teātra mākslas pasniedzējs. Ieguvis grādu vācu filoloģijā Barselonas Universitātē un teātra mākslā Barselonas Teātra institūtā. Paralēli mācījies flamenko dejošanu un klasisko deju pie dažādiem pasniedzējiem. Apguvis arī psihofiziskās koordinācijas terapiju. Kopš 1984. gada strādā kā dejotājs un horeogrāfs dažādās kompānijās, bet kopš 2002.gada ir teātra mākslas pasniedzējs Barselonas Teātra institūtā. Ir sniedzis flamenko un teātra meistarklases Korejā, Japānā, Brazīlijā, Vācijā un vairākus gadus pēc kārtas arī Latvijā, Latvijas Kultūras akadēmijā. Ir vairāku lugu autors, kā arī sarakstījis biogrāfiju par dejotāju Emmu Malerasu. Kā režisors iestudējis arī operu La Bufa ar Alberta Mestresa libretu un Žordi Russinjola mūziku un vairākus citus darbus (tai skaitā jau iepriekš Federiko Garsijas Lorkas lugu “Asins kāzas” Seulā, Dienvidkorejā).

Stāstot par darbu kopā ar otrā kursa studentiem, režisors atzīst: “Pats svarīgākais ir aktieris, aktiera kapacitāte piepildīt telpu ar balsi, kustību un deju. Izrādi vadīs “dzīvās” un “mirušās” pulsācijas spriedze. Studenti ir tik apķērīgi, radoši, izpalīdzīgi! Nu, nedaudz arī haotiski. Viņiem ir laba ritma izjūta un mūsu kopdarbā mijiedarbojamies momentāni! Viņi jau ir ļoti labi aktieri.”

Lomās -  Rūdolfs Apse, Kārlis Arnolds Avots, Elīna Bojarkina, Matīss Budovskis, Sandija Dovgāne, Una Eglīte, Mārtiņš Gailis, Agris Krapivņickis, Matīss Millers, Alīda Pērkone, Jēkabs Reinis, Elizabete Skrastiņa, Māris Skrodis, Māra Uzuliņa, Rihards Zelezņevs.

Publicēts: http://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/toposie-lellinieki-iestudejusi-flamenko-deju-izradi-lorka.-slapes.a232050/

Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) šovasar uzņems jaunu dramatiskā teātra aktieru kursu, un tajā sadarbībā ar Valmieras Drāmas teātri sagatavos jaunos skatuves māksliniekus tieši šim teātrim. Tomēr teātra direktore Evita Ašeradena norāda, ka LKA sagatavotais kurss negarantē, ka jaunie aktieri izvēlēsies palikt Valmierā.

Aktrise Inese Ramute savulaik Latvijas Valsts konservatoriju absolvējusi kā aktrise Valmieras Drāmas teātrim un mācījusies pirmajā īpaši šim teātrim izveidotajā kursā. Gandrīz visi absolventi togad arī savas darba gaitas uzsāka šeit.

“Jaunībā ļoti labi, jo dramaturģija ir būvēta lielākoties tā, ka ir daudz jauni cilvēki. Kā mums pieredze rāda, mēs katrs esam palikuši kādi trīs, četri no katra kursa, tā, ka tā ir tikai teorija, praksē tā nekad nenotiek,” stāsta Valmieras Drāmas teātra aktrise Inese Ramute.

“Tikko kā tu pabeidz skolu, ir svarīgi spēlēt un, ja nav tās iespējas, tad iegūtās iemaņas vienkārši atrofējas,” uzskata Valmieras Drāmas teātra aktrise Inese Pudža.

Jauno aktieru trūkumu Valmieras Drāmas teātrī apliecina arī tas, ka izrādēs jau šobrīd tiek piesaistīti LKA studenti.

Valmieras teātra direktore teic, ka kursam, kas būs piesaistīts šim teātrim, būs lielas iespējas ietekmēt studiju plānu un jaunie aktieri pastāvīgi praktizēsies uz Valmieras teātra skatuves. Kursu vadīs režisore Indra Roga.

Ašeradena arī atzīst – līdz šim ne vienmēr izdevies piesaistīt tos aktierus, kuri nolūkoti, un izvēlē, ko jaunais aktieris izdara, bieži izšķirošs ir fakts, ka Valmierā ir mazākas iespējas kļūt atpazīstamam nekā Rīgā.

“Rīgas teātriem vispār nav nekādas starpības, vai tas ir Dailes kurss vai Nacionālā kurss. Vienkārši tos cilvēkus četru gadu laikā teātra režisori skatās un tad viņi nolūko, kas ir vairāk piemērots. Protams, tiem teātriem, kas atrodas perifērijā,  ir daudz lielākas problēmas,” uzskata  Ašeradena.

Nereti arī tā, ka aktieris pēc nostrādāta gada Valmierā saņem piedāvājumu strādāt Rīgā, ko tad arī izmanto. Teātra direktore spriež, ka vismaz pusei aktieru šādi piedāvājumi tiek izteikti un arī īpaši sagatavotais kurss nav garants, ka jaunie aktieri paliks Valmierā, jo daudzus jau līdz šim atturējis dzīvojamā fonda trūkums, ko šobrīd plāno risināt līdz ar jauno daudzīvokļu namu būvniecību, kas jau uzsākta.

Publicēts: http://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/evita-aseradena-lka-sagatavotais-kurss-negarante-ka-jaunie-aktieri-paliks-valmiera.a231016/

Kopš 1995. gada Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA) ir absolvējuši gandrīz 200 aktiermākslas studenti. Šovasar tiem cer pievienoties vēl 18 jaunie spēlmaņi un pieci režisori, kuri šobrīd gatavojas diplomdarba izrāžu skatei un skatītājiem piedāvā noskatīties diplomdarba izrādes. Šonedēļ vienā no tām 10 topošie aktieri lika uzbangot “Trakajām asinīm” Mārtiņa Eihes režijā.

Kādreizējais kursa vadītājas Māras Ķimeles audzēknis režisors Mārtiņš Eihe topošajiem aktieriem ar vācu autoru lugu “Trakās asinis” sagādājis sarežģītu uzdevumu – izrādē arī tēli iestudē lugu, turklāt spēlmaņi ļoti personīgi uz skatuves spēlē arī paši sevi.

„Man patika. Es domāju, ka sniegums un līmenis ir ļoti labs, jo, patiesību sakot, ir tā – par tādu īstu, nopietnu aktieri tu kļūsti vēl pēc kādiem 10 gadiem. Ar četriem gadiem ir par maz – tad tas ir drusku iepazīties ar noteikumiem, un izskatās, ka ar noteikumiem cilvēki ir iepazinušies," vērtē aktieris Vilis Daudziņš.

Ļoti strādīgi, mīl teātri un uz skatuves nav nokļuvuši nejauši – tā kopā ar režisoru Elmāru Seņkovu vadīto aktieru kursu Latvijas Kultūras akadēmijā raksturo Māra Ķimele. Tomēr esot pāragri spriest, kurš būs nākamā skatuves zvaigzne.

"Jaunieši jau vienmēr ir vajadzīgi teātrī, problēma ir tā, ka vietu ir maz un štati netiek paplašināti, līdz ar to, lai kādu pieņemtu, kāds ir jāatlaiž, un tas vienmēr ir ārkārtīgi nežēlīgi," skaidro aktieru kursa vadītāja Māra Ķimele.

Sīvo konkurenci apzinās arī topošie aktieri, kuri par nākotnes plāniem, kamēr nav diploms kabatā, izsakās noslēpumaini.

"Mēs apmēram nojaušam, cik kurš teātris varētu ņemt, protams, mēs nezinām, mēs nojaušam, bet plāns ir tikt teātrī," saka LKA 4.kursa studente Elīna Avotiņa. "Jau kuro gadu mēs beidzam kā brīvie aktieri, un tikai daļa labākajā gadījumā dabū darbu teātrī."

Elīna uzskata, ka galvenais ir nepazust no aprites un iestudēt kaut vai monoizrādes. Tāds plāns ir arī Paulam, kurš savā drīzumā plānotajā monoizrādē būs arī režisors un mūzikas autors.

„Katram no mums, cik es esmu runājis ar saviem kursabiedriem, ir kāds mazs sapnītis, kāds mazs projekts," atklāj LKA 4.kursa students Pauls Iklāvs.

Jaunie aktieri neizslēdz iespēju strādāt arī kādā no teātriem ārpus Rīgas.

Nākamā topošo aktieru diplomdarba izrāde būs aprīlī, un šobrīd pie iestudējuma strādā režisori Mihails Gruzdovs un Reinis Suhanovs. Aktierus vērtē jau tagad, bet rezultātus uzzinās vasarā.

Publicēts: http://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/sovasar-diplomus-sanems-18-jaunie-aktieri.a227401/

Lasot tautasdziesmas, cilvēks var trenēt dvēseli - ir pārliecināta aktrise Elvīra Baldiņa. Viņa pati ar tautasdziesmu kopā gājusi cauri visai savai dzīvei, spēcinājusi ar to gan sevi, gan arī ļoti daudzus citus cilvēkus.

Ilggadējai Jaunatnes teātra aktrisei Elvīrai Baldiņai šobrīd ir 97 gadi, bet viņa ir apbrīnojama dzīves spara pilna un šonedēļ Kultūras akadēmijā tikās ar topošajiem aktieriem, lai sarunātos par tautasdziesmām un savām skatuves gaitām.

Baldiņa ierodas pie topošo aktieru kursa un teju uzreiz visus pārņem savas īpašās personības varā. Viņa ir negaidīti tieša un aizrautīga, kā pati saka – dažbrīd arī neganta un jiftīga, un pats galvenais - ar savām, ļoti oriģinālām domām par aktiera profesiju, latvietību, Dievu un dzīvi vispār.

Ļoti interesanti ir klausīties viņas stāstos, kā viņa no Cesvaines meitenes kļuva par aktrisi, kādiem paņēmieniem tika vaļā no malēniešu dialekta, uzzināt to, ka joprojām ļoti stingrais rokasspiediens viņai ir no govju slaukšanas un ka viņu un vēl citus aktierus Arturs Dimiters padomju laikā dēvēja par sarkanajiem mācītājiem, jo viņi patiešām ļoti bieži stājās mācītāju vietā un uzrunāja cilvēkus gan bērnības svētkos, gan citās prieku un bēdu reizēs.

Tā kā Elvīras Baldiņas pūrā bija teju vai neizsmeļams tautasdziesmu krājums, viņa bija īpaši pieprasīta, un cilvēki novērtēja, ar kādu patiesu mīlestību viņas tās runā un vienmēr pārsteidzoši precīzi piemēro situācijai.

To Elvīra Baldiņa prot vēl šodien, un arī sarunā ar studentiem daudz citē tautasdziesmas, uzsverot, ka tas trenē cilvēka dvēseli, kas aktiera profesijā ir īpaši svarīgi.

Pēc tikšanās jaunie aktieri atzīst, pat negaidījuši, ka būs tik interesanti un vērtīgi.

„Tas, ka viņa ir aktrise – to uzreiz var redzēt. Ja viņa, cerams, simtgadi sagaidīs, tas viņai nepazudīs, jo viņai tas vienkārši asinīs, viņa tāda artistiska, sprigana un fifīga!” saka Una Eglīte. “Jā, un humora sajūta vienkārši izcila, pati par sevi pasmejas, par mums visiem.

“Viena no lietām, kas man likās apbrīnojama, bija viņas ļoti labā atmiņa, sākot ar cilvēku vārdiem, un ka viņa spēj stāstīt visu, kas notika pirms 60 gadiem, it kā tas būtu noticis šodien,” stāsta Matīss Budovskis.

“Ļoti patika teikums, ko pierakstīju kladē, ļoti vienkāršs, cilvēcisks teikums – dzīvojiet veselīgi, nedzeriet, nepīpējiet, ēdiet speķi!” piebilst Una.

Arī Elvīra Baldiņa atzīst, ka viņai šī tikšanās ar jaunajiem amata brāļiem bijuši īsti svētki.

„Nu iedomājaties, kad vēl grib klausīties manī, kas dod apziņu, ka tu vēl deri un dzīvo… tas jau jebkuram būtu ļoti patīkami!” saka Elvīra Baldiņa.

Baldiņa bija Jaunatnes teātra aktrise, sākot no 1945.gada līdz pat teātra slēgšanai. No visa lielā lomu klāsta kā mīļākās aktrise izceļ divu zēnu lomas – Gavrošu izrādē „Nožēlojamie”, bet jo īpaši Maksima Gorkija bērnībā atveidojumu, jo tas ļoti sasaucies ar pašas bērnībā piedzīvoto un pārdzīvoto.

Aktieris vispār ir pati labākā profesija – ir pārliecināta Elvīra Baldiņa, tikai - lai būtu labs aktieris, ir jātrenē dvēsele, un te nav labāka palīga par tautasdziesmām.

„Tā dvēsele jau ir tas radošums, kad es, piemēram, pasaku tā:

Es pārgāju ziedu pļavu
Rasotā rītiņā.
Apbirst manas pastaliņas
Dimantiņa lāsītēm.

Patiesībā jau ir pat nepatīkami, ka apautas kājas saslapst agrā rītā… Bet tā jau ir tā dvēsele, ka tu izej no ķezas ar jaukumu… nevis – vai, dieniņ, ko nu darīs, jāiet mājās, slapjš… Tā cilvēks ar savu fantāziju sev palīdz iziet no ķezām, bēdām.

Labāk eju dziedādama
Nekā gauži raudādama.
Neba visa zeme zūd,
Man kad bēda bēdājama,”

par tautasdziesmām stāsta aktrise.

Tautasdziesmas viņa dēvē par visskaistāko dzeju, kurā pateikts viss par cilvēka dzīvi, vajadzīga tikai spēja to saklausīt un sajust.

Šogad vasaras nogalē - 11.augustā - aktrise svinēs savu 98.dzimšanas dienu. 

Publicēts: http://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/ilggadeja-jaunatnes-teatra-aktrise-elvira-baldina-ar-humoru-un-tautasdziesmam-apbur-toposos-aktierus.a226656/

Liepājas Universitātes (LiepU) un Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) sarunām par jauno Liepājas teātra aktieru gatavošanu punkts vēl nav pielikts, lai gan lēmumi Liepājā jau pieņemti, ziņo Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" veidotāji.

Ivars Krasts, Iveta Pole, Edgars Samītis, Artūrs Krūzkops. Visu šo aktieru fotogrāfijām būtu jārotā Liepājas teātra siena, taču viņi tur nestrādā, jo mācījušies Rīgā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Liepājas teātra direktors uzskata, ka jaunā teātra kursa apmācībai noteikti jānotiek Liepājā un nekur citur.

"Te vajadzētu būt Grasbergam, Bulim, Misānei, Zeļģei. Pēdējais kurss, kas tika gatavots Latvijas Kultūras akadēmijā, kurš bija paredzēts Liepājas teātrim un no kura ir tikai viens šeit, tas ir Armands Kaušelis. Tas ir tas robs arī trupā šobrīd no 30 līdz 40 gadiem," saka Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins.

25 štata aktieru trupas kodolu veido 2006.gadā Klaipēdas Universitātes kursā uzņemtie aktieri un 70. gados tā sauktajā Liepājas kursā studējušie aktieri. Liepājas teātrī šobrīd neiestudē izteiktas jauniešu izrādes un arī slaveno “Romeo un Džuljetu” nevarētu iestudēt, jo šīm lomām Liepājas trupa ir par nobriedušu. Domu par jauno aktieru skološanu Rīgā Laukšteins kategoriski izslēdz.

"Jaunie aktieri ir jāsagatavo ģeogrāfiski Liepājā vai citur Liepājas tuvumā, bet ne mūsu valsts galvaspilsētā – ģeogrāfiski. Juridiski okay. Man nav nekādu iebildumu pret speciālistiem, kas varētu no Latvijas Kultūras akadēmijas dalīties savā pieredzē, bet kuri būtu šeit Liepājā. Punkts," strikti saka Herberts Laukšteins.

Aktieru apmācība Liepājas teātra vajadzībām ieplānota Liepājas Universitātē. Jaunā studiju programma vēl nav sākusi licencēšanas procesu, taču Liepājas pašvaldība 12 jaunu aktieru sagatavošanai pagājušā mēnesī veiktajos budžeta grozījumos iezīmējusi 67 176 eiro. LKA vadība ir pārsteigta par pēkšņo liepājnieku paziņojumu. Kopš 1993.gada LKA bija vienīgā augstskola Latvijā, kur varēja iegūt aktiera diplomu.

"Mums tā kvalitāte un sadarbība Latvijas un Eiropas ietvaros ir 25 gadus vērta. Būtiski, ka tas ir arī mūsu zīmols galu galā. Tāpēc mēs neesam apmierināti ar to, ka kādas pašvaldības vadītājs paziņo, ka viņi tagad sagatavos aktierus arī citiem Latvijas teātriem," norāda LKA rektore Rūta Muktupāvela.

"Nu, principā jau lēmumi ir pieņemti un, ja kāds domā, ka ar kāda spiediena izdarīšanu uz liepājniekiem mēs kaut ko mainīsim, tad saprotiet, tas būs tieši otrādi," brīdina Liepājas pašvaldības vadītājs Uldis Sesks.

Kultūras akadēmiju pārraugošā Kultūras ministrija (KM) šoreiz raidījumam "Kultūršoks" savu viedokli izvēlas paust rakstiski un tajā teikts:

"Augstskolu programmu veidošana ir katras augstākās izglītības iestādes kompetence, tomēr Kultūras ministrija nesaskata vajadzību veidot jaunu izglītības programmu, kas dublētu jau funkcionējošu, kvalitatīvu un laika pārbaudi izturējušu programmu."

Tāpat KM norāda, ka šāds solis ir pretrunā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) centieniem mazināt studiju dublēšanos. Tomēr IZM ir pretējās domās.

Izglītības un zinātnes ministrijā aktieru studiju programmas veidošanu Liepājā neuzlūko kā pretrunu ar šobrīd notiekošo studiju programmu konsolidēšanu.

"Programmai ir jāatbilst augstskolas profilam un ievirzei. Un tā kā šī programma atbilst Liepājas Universitātes profilam, jo humanitārās zinātnes un mākslas jau ir viens no Liepājas Universitātes pamatiem, tad ir saprotams un atbalstāms, ka šāda programma tiek attīstīta," saka IZM Augstākās izglītības zinātnes un inovāciju departamenta pārstāve Laura Treimane.

IZM neizslēdz iespēju, ka no nākamā gada Liepājas Universitātei aktieru studiju programmas vajadzībām varētu pretendēt uz valsts finansējumu. Turklāt idejas līmenī runā arī par iespēju veidot vienu kopīgu studiju programmu aktieru sagatavošanai ārpus Rīgas teātriem.

Te viennozīmīgi var būt runa par Daugavpils teātri un visām tām pilsētām, kurās teātru trupām konsekventi trūkst jaunu spēku un ir nepieciešams domāt par reģionāliem risinājumiem.

Tikmēr no Rīgas 250 kilometrus un no Liepājas vairāk nekā 400 kilometrus attālajā Daugavpilī uz šādu ieceri raugās skeptiski.

"Ja tā ir kaut kāda institūcija, kas pati ir mobila, kas pati pārvietojas un apmāca tur, kur vajag, tas būtu labi. Noteikti sākumā jāizvērtē, kad un kur vajag apmācīt, jo ne Liepājas, ne Daugavpils teātris nevar katru gadu pieņemt jaunus aktierus," spriež Daugavpils teātra vadītājs Oļegs Šapošņikovs.

Daugavpils teātris kadru trūkumu atrasinājis saviem spēkiem, pirms trīs gadiem Daugavpilī izveidojot jaunu profesijas standartu. Apmācības, kur pēc diviem gadiem audzēknis iegūst vidējo speciālo izglītību teātra aktiera profesijā. Tā Daugavpils teātris no astoņiem uzņemtajiem ticis pie trijiem gados jauniem štata aktieriem un četriem ārštata skatuves māksliniekiem. Daugavpils teātra vadītājs Oļegs Šapošņikovs pārliecinājies, ka starpaugstskolu sadarbību izveidot ir gandrīz neiespējami.

"Diemžēl mums neizdevās plašāku sadarbību izveidot, jo Kultūras akadēmijas pasniedzēji bija ļoti aizņemti. Viņi strādā pat vairāk nekā pilnu slodzi," skaidro Šapošņikovs.

Tikmēr ne mazāk grūti apvienot programmas un resursus ir arī LiepU un LKA starpā. Šķēršļus rada abu augstskolu vēlme saglabāt zināmu neatkarību vienai no otras, taču, veidojot jaunu kopīgu programmu un to licencējot, LKA savā ikdienas darbā būtu jāiesaista Liepājas mācībspēki, ko tā nevēlas.

"Mēs mēģinājām veidot divu augstskolu vienošanos, kur izsniegtu divu augstskolu diplomus, ko pieļauj likumdošana. Tomēr LiepU uzskata, ka obligāti jālicencē tā programma. Nu, no mūsu puses veidojas tāds absurds, jo mūsu programma jau ir akreditēta līdz 2019.gadam, un licencēt jau esošā programmu būtu gan cilvēkresursu, gan finanšu izšķiešana. Mēs to nedarīsim," saka Latvijas Kultūras akadēmijas rektore.

"LKA piedāvājums nevarēja apmierināt mūsu mērķus un vēlmes, jo tādā gadījumā mēs šeit Liepājā realizētu Kultūras akadēmijas programmu, un būtu skaidrs, ka tāda situācija nevarētu būt apmierinoša," norāda Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes dekāne Zanda Gūtmane.

Līdz šim sarunas starp LKA un LiepU nav bijušas sekmīgas. Daudz tuvāk sadarbībai LiepU ir arī ar ģeogrāfiski tuvāko Klaipēdas Universitāti.

„Klaipēdas universitāte ir gatava ar mums sadarboties un tātad, visticamāk, mēs mēģināsim rīkoties tā, lai mēs izpildītu to, ko no mums prasa IZM, lai atbilstu kritērijiem un standartam, un mēģināsim izveidot starpvalstisku studiju programmu,” turpina Zanda Gūtmane.

Dienvidu kaimiņzemē aktieru sagatavošana reģionu teātrim ārpus galvaspilsētas ir jau ierasta prakse. Pirmais aktieru kurss Klaipēdā uzņemts 1977.gadā.

"Lietuvā ir tāda pati situācija. Visi jaunie aktieri raujas uz galvaspilsētu. Lietuvā bez Viļņas ir teātri arī Kauņā, Panevēžā, Klaipēdā un Šauļos. Lai arī reģionu teātri tiktu pie aktieriem, aktiermākslu iespējams studēt arī Kauņā un Klaipēdā. Mums jau ir abpusēji ļoti laba pieredze, tāpēc teātra katedra Klaipēdas Universitātē ir ļoti ieinteresēta un atvērta sadarbībai ar Liepāju," stāsta Klaipēdas Universitātes mākslas akadēmijas Teātra katedras vadītāja Danute Vaigauskaite.

Kultūras akadēmijā atzīst, ka bez Liepājas kursa uzņemšanas darba netrūks. Šobrīd akadēmijā top jauns Leļļu teātra aktieru kurss un spēku papildinājumu prasa arī Nacionālais teātris, Valmieras Drāmas teātris un Jaunais Rīgas teātris. Arī liepājnieki droši teic, ka bez LKA iztiks. Jaunos aktierus izskolos teātra vadītājs Herberts Laukšteins, režisors Dmitrijs Petrenko un aktieris Leons Leščinskis.

Tomēr abu augstskolu sarunām punkts vēl tomēr nav pielikts.

Publicēts: http://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/strida-par-aktieru-gatavosanu-liepajas-teatrim-lemumi-pienemti-bet-sarunas-turpinas.a224325/

Bažās par to, ka jau tagad Liepājas teātrī nav tāda vecuma aktieru, kas varētu spēlēt, piemēram, Romeo un Džuljetas mīlas stāstu, rudenī Liepājas Universitātē (LiePU) Liepājas teātra vajadzībām sāks sagatavot jaunu aktieru kursu. Teātrī uzskata, ka tas ir pēdējais brīdis ielēkt aizejošā vilcienā, jo pēc pieciem gadiem teātrī vispār nebūšot aktieru, kas jaunāki par 30 gadiem. Pašvaldība idejas īstenošanai nolēmusi piešķirt 67 000 eiro. Taču Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) šī brīža apstākļos šādu soli vērtē kā dzīres mēra laikā un uzskata, ka nepamatoti nav iesaistīta risinājuma meklēšanā.

Liepājas teātris ir vecākais profesionālais teātris Latvijā, tas izveidots 1907. gadā. Un līdz šim Liepājas teātra aktieri skolojušies Rīgā, Liepājas studijā un arī Klaipēdas universitātē.

Absolventi no tā dēvētā Klaipēdas kursa, ko speciāli Liepājas teātra vajadzībām 2006. gadā sāka gatavot Lietuvā, šobrīd veido lielāko daļu no 25 cilvēku lielās teātra trupas. Ar šo kursu teātris piedzīvoja arī pēdējo lielāko spēku papildinājumu. Toreiz ar Klaipēdas diplomiem kabatā trupai pievienojās arī aktieri Ilze Jura un Pēteris Lapiņš. Viņi uzskata, ka jaunu asiņu teātrim šobrīd trūkst.

"Tomēr veidojas ģimenes, ir viens bērniņš, divi bērniņi, un kāds varbūt atkal vēlēsies, un tad ir tā, ka pietrūkst papildspēku un kāds aktieris tiek ļoti pārslogots, un ir vajadzīgi vienkārši vēl cilvēki," saka Liepājas teātra aktrise Ilze Jura.

Arī Liepājas teātra aktieris Pēteris Lapiņš uzskata, ka ilgi vairs gaidīt nedrīkst - jauniem aktieriem jāienāk teātrī.

"Šobrīd ir tā – mēs te esam, pagājuši septiņi gadi. Mēs sevi jau tā kā esam parādījuši," saka aktieris.

Liepājas teātra aktrise Anda Albuže bija viena no tām, kura profesiju pagājušā gadsimta 70.gados apguva Liepājas teātra 1.studijā. Viņa stāsta, ka arī toreiz teātrim esot bijis grūti dabūt aktierus, tāpēc mācīja uz vietas, un aktrise atbalsta arī tagadējo ideju jaunos kolēģus sagatavot Liepājas Universitātē, sakot, ka sen bija laiks.

"Šis ir labākais risinājums tādam provinces teātrim. Tiešām, tiešām. Jo ir maz entuziastu, kuri būtu ar mieru doties uz vienu no tālākajām Latvijas pilsētām," saka Anda Albuže.

Konkurence ar piedāvājumiem Rīgas teātros un fakts, ka jau šobrīd vairākās vecuma grupās Liepājas teātrim akūti iztrūkst vai nākotnē vispār nebūs aktieru – tie esot galvenie iemesli, kāpēc nolemts aktierus sākt sagatavot uz vietas Liepājas Universitātē.

"Tā ir vēsturiski pierādījies, ka Rīgā apmācīti jauni cilvēki speciāli Liepājas teātrim, un Liepājas teātrim uz šo brīdi ir, jā, divi cilvēki tādi. Viens ir pāri 50 [gadiem], otrs – pāri 30," skaidro Liepājas teātra valdes loceklis Herberts Laukšteins.

Teātrī gan noliedz, ka pašvaldības labvēlība atvērt maku un uz četriem gadiem piešķirt vairāk nekā 67 000 eiro aktieru kursa sagatavošanai būtu saistāma ar gaidāmajām vēlēšanām. Tāda iecere esot bijusi jau sen, turklāt Liepājas teātris esot pašvaldības pārziņā. Šobrīd nolemts, ka daļu kursa pasniegs Liepājas Universitātes pasniedzēji, bet profesionālos kursus, piemēram, režisors Dmitrijs Petrenko un aktieris Leons Leščinskis.

"Es esmu izstaigājis Liepājas Universitātes telpas, ko man ir rādījuši, un tur ir konstatētas problēmas, es nevaru teikt, ka tur nav problēmu. Nav piemērotas auditorijas, lai mācītos profesiju pilnā apmērā, ir nepieciešama telpa ar rekvizītiem, kostīmiem, attiecīgu skaņas izolāciju," turpina Laukšteins.

Līdz šim vienīgā augstskola Latvijā, kurā aktiera profesiju varēja apgūt bakalaura līmenī, bija Latvijas Kultūras akadēmija, kur reizi divos trijos gados diplomus iegūst apmēram 20 jaunie aktieri.

LKA rektore ir neizpratnē, kāpēc nepieciešama vēl viena studiju programma, kurā tiek sagatavoti jaunie aktieri, un uzskata, ka pēc tam pārmetumus par kvalitāti un jauno profesionāļu pārprodukciju izjutīs uz savas ādas. Turklāt aizdomas uz notiekošo Liepājā pastiprinot vēlēšanu tuvums.

"Piemēram, pašlaik mēs jau esam vienojušies ar Valmieras teātri – mēs sagatavosim speciāli trupu Valmieras teātrim, uzņemsim šogad. Un tagad pēkšņi izlien tas, ka arī Liepāja vēlētos kaut ko tamlīdzīgu, bet viņi mūs pat neinformēja un ar mums nekādā kontaktā nebija, izņemot vienu mūsu personāla pārstāvi, kas konsultējis viņus, un par to es uzzināju tikai no medijiem," stāsta LKA rektore Rūta Muktupāvela.

Kultūras akadēmijas rektore jau sazinājusies ar Liepājas Universitāti par iespējamo sadarbību, tomēr izbrīna nekonsekvence sistēmā.

"Ja pašvaldība var atļauties, tā ir cita ziņa, bet, manuprāt, tas ir bīstams precedents, jo – vai tas nozīmē to, ka varam samaksāt un darīt jebko jebkurā augstskolā," uzsver Muktupāvela.

Tikmēr šovasar plānots uzņemt 12 topošos aktierus, kas jau rudenī uzsāks mācības Liepājas Universitātē, un iecerēts, ka jaunie skatuves mākslinieki esošajai Liepājas teātra trupai pievienosies 2021. gadā. Un vēl pēc pieciem septiņiem gadiem varētu atkārtot šādu teātra kursa uzņemšanu.

Publicēts: http://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/kulturas-akademija-kritize-ieceri-apmacit-aktierus-liepaja.a220746/

Aleksandra Puškina Mazo traģēdiju iestudējums ar jauniem spēkiem.

Šajā sezonā Valmieras teātra trupai pievienojušies pieci jaunie aktieri, no kuriem divi būs redzami viesrežisora Sergeja Ščipicina veidotajā iestudējumā Mazās traģēdijas pēc krievu rakstnieka Aleksandra Puškina darba motīviem, kura pirmizrāde notiks 22. septembrī plkst. 18.30 Apaļajā zālē.

"Katrs režisors, pie kura strādāju, sniedz jaunu pieredzi," par sadarbību ar Sergeju Ščipicinu stāsta jaunais aktieris, Albēra lomas atveidotājs Kārlis Avots un atzīmē, ka pusotra mēneša laikā sarunās ar viesrežisoru ir uzlabojis savas krievu valodas zināšanas, kas viņa profesijā ļoti nepieciešamas.

Jaunais aktieris teic, ka šajā īsajā laikā jau paspējis ļoti labi iejuties gan Valmieras Drāmas teātra kolektīvā, gan arī pašā pilsētā. "Mana mamma nāk no Valmieras, līdz ar to vasaras mēs mēdzām pavadīt šajā pusē. Man te ir daži draugi un paziņas, ar kuriem varu kopā pasportot," viņš paskaidro.

Kārlis Avots atklāj, kas sports vienmēr bijis neatņemama viņa dzīves sastāvdaļa. Jaunā aktiera mamma ir sporta skolotāja. Viņš ir spēlējis basketbolu, volejbolu, tad nonācis līdz regbijam – spēlējis Latvijas U-20 izlasē Eiropas čempionātā, kas 2015. gadā norisinājās Čehijas pilsētā Brno.

Dzīves zigzagi

Teātra gaitas Kārlis Avots sācis Elejas vidusskolā pie savas ķīmijas skolotājas, režisores Annas Švītiņas. "No bērna kājas esmu ņēmis piemēru no brāļa, kurš savu ikdienu papildināja ar teātri. Es gan to nepapildināju, bet piepildīju," atceras jaunais aktieris, kura brālis šobrīd strādā Ādolfa Alunāna vārdā nosauktajā Jelgavas teātrī. 

Metru deviņdesmit septiņus centimetrus garajam Kārlim Avotam bijuši visi dotumi, lai kļūtu par veiksmīgu profesionālo sportistu, taču viņš nosvēris par labu teātrim – pēc Elejas vidusskolas absolvēšanas stājies Latvijas Kultūras akadēmijas aktieros, bet nav pārvarējis otro kārtu. 

Neskatoties uz šo neveiksmi, viņš nav metis plinti krūmos un atradis citu iespēju, divus gadus studējot dramatiskā teātra aktiera mākslu specializācijā – leļļu teātra aktieris. Pēc vairākiem dzīves piespēlētiem līkločiem Latvijas Kultūras akadēmiju Kārlis pabeigs kopā ar Valmieras Drāmas teātra aktieru kursu.

Nost ar paslēpēm

Šajā izrādē piedalīsies arī Elīna Dambe, kurai šī nav pirmā pieredze Valmieras teātrī – jau studiju laikā viņa ir darbojusies Reiņa Suhanova izrādē Pazudušais dēls pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas motīviem un Regnāra Vaivara iestudējumā Klusa nakts, dzēra naktspēc Ivana Viripajeva darba motīviem.

"Viņi uzņēmās pasniedzēju lomu," par toreizējo sadarbību ar Reini Suhanovu un Regnāru Vaivaru saka Elīna Dambe, taču šoreiz jaunā aktrise ir saskārusies ar ļoti individuālu savas lomas jeb Mērijas veidošanas procesu un nevairās vaicāt padomu pieredzējušākajiem kolēģiem.

"Protams, ir lietas, kas nesanāk uzreiz. Teātrim vajag pieredzi. Tā nāk tikai ar spēlēšanu. Tāpat kā jebkurā profesijā, vajag strādāt, strādāt, strādāt, lai sasniegto vēlamo rezultātu," sarunā ar laikrakstu Diena atzīst Elīna Dambe un piebilst, ka nu vairs nepaslēpsies aiz vārda "studente".

Iedvesma no Pačīno

Elīna Dambe dzimusi un augusi Alūksnē. Viņa atminas, ka interese par teātri radusies četrpadsmit piecpadsmit gadu vecumā, kad kopā ar labāko draudzeni, toreiz vēl topošās aktrises Antas Aizupes māsu braukušas skatīties Latvijas Kultūras akadēmijā veidotās studentu izrādes.

Tāpat kā Kārlis Avots, līdz aktiera profesijai Elīna Dambe nav nonākusi uzreiz. No sākuma viņa tēmējusi uz Rīgas Stradiņa universitātes uztura speciālistiem, bet nav tikusi – vienu gadu nomācījusies Latvijas Kultūras koledžā, pastrādājusi par viesmīli un tikai pēc tam iestājusies aktieros.

Elīna Dambe uzskata, ka paralēli spēlēšanai teātrī jāskatās pēc iespējas vairāk izrāžu un filmu. Pirms kāda laika jaunā aktrise kopā ar savu draugu pievērsusies leģendārā amerikāņu aktiera Ala Pačīno daiļradei. Pēdējā no filmām, kuru viņi noskatījušies, ir Seja ar rētu (Scarface, 1983).

Viņa pati ļoti gribētu piedalīties dažādu filmu uzņemšanā. Jaunās aktrises darbu sarakstā jau ir lomas Martas Hercas īsfilmā Mans kauss plūst pāri malām un Montas Gāganes īsfilmā Meldra, kā arī filmēšanās pieredze Renāra Vimbas Berlinālē godalgotajā pilnmetrāžas spēlfilmā Es esmu šeit.

Aktuālajai informācijai var sekot līdzi interneta vietnē www.vdt.lv.

Publicēts: https://www.diena.lv/raksts/kd/teatris/pa-likumotiem-celiem-14180927

Salīdzinājumā ar citām valstīm, Latvijas iedzīvotāji ir daudz aktīvāki kultūras baudītāji nekā vidēji Eiropā, tomēr ik gadu palēnām kultūras patēriņš turpina kristies – tā secināts jaunākajā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un "Culturelab" veiktajā pētījumā. Tā autori skumji atzīst, ka vēl aizvien kultūrai Latvijas iedzīvotāji tērē divreiz mazāk naudas nekā tabakai un alkoholam. Tomēr ir arī laba ziņa – tikai 5% Latvijas iedzīvotāju gada laikā nav piedalījušies nevienā kultūras aktivitātē.

Gandrīz pussimts eiro (48,54 eiro) – tā ir summa, ko vidēji ik gadu viens Latvijas iedzīvotājs tērē kultūrai. Visvairāk – laikrakstiem un žurnāliem, nedaudz mazāk koncertu, teātru un kinobiļetēm, bet apmēram septiņus eiro gadā mūsu valsts iedzīvotāji izlieto, iegādājoties daiļliteratūru. Lai līdzīgu summu gadā iedzīvotāji tērējuši arī iepriekšējos gados, pētnieki secina, ka kultūras patēriņš turpina lēnām sarukt.

"Mēs varam norādīt uz kādiem trijiem galvenajiem iemesliem, kāpēc tas ir bijis, un šie iemesli ir galvenokārt ir saistīti ar ne kultūras piedāvājuma lietām, pirmkārt, ar sociāldemogrāfikās struktūras izmaiņām," uzsver LKA socioloģe Anda Laķe, ar to domājot, iedzīvotāju skaita izmaiņas un novecošanos, taču vēl pie iemesliem, kāpēc patēriņš sarūk, tiek minēta kultūras iestāžu spiestā vajadzība pelnīt un cenu celšana. Tomēr, neskatoties uz to, Latvijā kultūras patēriņš ir augstāks par vidējo Eiropas Savienībā.

"Ir atsevišķas kultūras patēriņa formas, piemēram, muzeja apmeklējums, kas ir viens no augstākajiem vispār Eiropas Savienībā kopumā, tur zviedri ir mums tikai priekšā," stāsta Anda Laķe.

Turklāt gājiens uz muzeju vismaz pēdējā gada laikā esot kļuvis arvien populārāks. Te pētnieki piebilst, ka Latvija vispār var lepoties ar izsenām kultūras patērēšanas tradīcijām.

Pētnieki arī secinājuši, ka vidēji viens iedzīvotājs Latvijā gada laikā iesaistās astoņās kultūras aktivitātēs, un šajā statistikā tiek ieskaitīta arī kultūras raidījumu skatīšanās un kultūras izdevumu lasīšana.

Galvaspilsētas ielās uzrunātie sevi pieskaita pie visai neregulāriem kultūras baudītājiem.

Pētījumā atsevišķi zem mikroskopa likts arī kultūras patēriņš reģionos, un galvenais secinājums – pieaugusi mobilitāte un cilvēki labprāt dodas baudīt kultūru arī uz citām pilsētām.

"Pilsētas svētki ir Latvijas top kultūras pasākums, kuru ir apmeklējuši visvairāk Latvijas iedzīvotāji," norāda Anda Laķe. "Būtiskākā tendence, kas raksturo reģiona iedzīvotāju kultūras patēriņu, ir tas, ka iedzīvotāji daudz vairāk izvēlas patērēt arī ārpus savas dzīvesvietas, šeit ļoti labi parādās tas, ka ir uzbūvētas koncertzāles, kurās cilvēki izvēlas apmeklēt pasākumus."

Noslēgumā pētnieki secina, ka šobrīd daudzi centieni palielināt kultūras pasākumu auditoriju balstās uz maksātspējīgo rēķina, taču to nevarot darīt mūžīgi, tāpēc vairāk jādomā par senioriem un nākotnē būtu vairāk jāizšķiras par dažādu atlaižu piemērošanu.

Publicēts: http://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/petijums-kulturai-terejam-divreiz-mazak-neka-alkoholam.a221967/