Režija: Ralfs Liepa
Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks: Hugo Bērziņš
Kustību konsultante: Anna Marija Puķe
Gaismu mākslinieki: Edvīns Klimanovs, Mikus Svikulis
Skaņu režisors: Krists Jēkabsons
Lomās: Sergejs Smikovs, Elza Rūta Jordāne vai Evelīna Priede
Viss sākās Igaunijas Dziesmotās revolūcijas laikā, kad kāds jauns cilvēks kļuva par aculiecinieku baisu monstru – kocenieku un tāsenieču – radīšanai. Šie svešinieki ātri vien pielāgojas un ieplūst igauņu sabiedrībā. Savu turpmāko dzīves daļu viņš velta šo radījumu notveršanai, lai tos atmaskotu.
Cik tiesīgi esam cilvēkus dalīt savējos un svešajos? Kurā brīdī cīņa par ideju kļūst par apsēstību?
Izrāde ir LKA Dramatiskā teātra aktiera mākslas 4. kursa studenta Sergeja Smikova monoizrāde, kuras materiāls sākotnēji gatavots 3. kursa eksāmenam Skatuves runā pedagoģes Rutas Vītiņas vadībā.
Brīdinājums! Izrādē dzirdams akcents.
Izrādes garums: 1 stunda
Tuvākā izrāde – 22. februārī plkst. 19.00 LKA teātra mājā “Zirgu pasts”
“Bendes meitiņa” ir aizkustinošs stāsts ar šausmiņu un humora piesitienu, kas aicina gan bērnus, gan pieaugušos doties emocionālā ceļojumā. Tas atgādina, ka drosme un cerība palīdz atrast gaismu pat biedējošākajā tumsā.
Režisore Nellija Spūle par izrādi saka: “Man gribētos, lai pēc izrādes noskatīšanās cilvēks aiziet mājās un savam bērnam pasaka “es tevi mīlu”. Izrādē caur pasakas valodu pētām, ko dara bērns, kuram pietrūkst šo vārdu. Mums apkārt dzīvo daudz tādu cilvēku kā Bendes meitiņa, taču mēs stāstām tieši par šo meiteni, jo viņa izdarīja teju neiespējamo – saprata savu tēti un sevi. Tas ir ļoti liels spēks.”
Izrāde visai ģimenei, apmeklētāju ieteicamais vecuma ierobežojums – 8+.
Izrādes garums: 1 stunda
Pirmizrāde – 31. janvārī plkst. 19.00 LKA Miera ielā 58a, Mazajā zālē
____________________________________________________________________
Kā 16+2 jaunie horeogrāfi meklē savas apzinātās esamības aizsākumu dejā? Vai tā ir vien daļa no mums? Vai deja ir vien atspoguļojums mums pašiem? Es redzu sevi, tu mani redzi?
Darbi tapuši kā semestra noslēguma darbs kompozīcijā pie prof. Olgas Žitluhinas.
Tuvākā izrāde – 5. februārī plkst. 15.00 LKA teātra mājā "Zirgu pasts"
____________________________________________________________________
Šīs izrādes trumpji ir dzirkstošs humors, groteski tēli un precīzi notverta dzīves absurdā daba. Izrādes centrā – aktierspēle ar izteiktu fiziskumu, augstu temporitmu un piesātinātu emocionalitāti. Izrāde “Sapņotāji” ironiski reflektē par realitāti, nebaidoties aizskart dažādas sabiedrībā aktuālas tēmas un savijot tās aizraujošā teātra piedzīvojumā.
Izrādes režisors Kārlis Krūmiņš stāsta: “Izrādē skatītājiem piedāvāsim stāstu par kādu ģimeni, kurai rodas domstarpības, sadalot mantu. Šajā ģimenē noteikumus diktē māte, kurai ir trīs dēli, divi gudri un trešais... Stāsts ir smieklīgs, grotesks, traģisks, bet, kā jau komēdijai pieklājas, – ar laimīgām beigām. Pats delartiskās komēdijas žanrs parasti tiek asociēts ar aktiera spēli ar masku, retāk tiek domāts par to kā par laikmetīgu teātra formu. Šajā darbā mēs it kā mēģinām izgudrot divriteni no jauna, jaunradot savu šī žanra versiju – maskas, tēlus, scenārijus, spēles noteikumus, utml. – cerot un ticot, ka šādā veidā mums izdosies pietuvoties delartiskās komēdijas žanram tieši laikmetīguma kontekstā.”
Apmeklētāju ieteicamais vecuma ierobežojums – 14+.
Izrādes garums: 1 stunda
Tuvākās izrādes – 16. februārī plkst. 14.00, 17. februārī plkst. 19.00 LKA Miera ielā 58a, Mazajā zālē
____________________________________________________________________
multimediāla izrāde divos cēlienos
Režija: Matīss Kaža
Dramaturģija: Elza Marta Ruža
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Kristina Rezviha
Gaismu mākslinieks: Niks Cipruss
Kustību māksliniece: Ramona Levane
Video mākslinieks: Aleksandrs Grebņevs, LGC
Romāna dramatizējuma autors: Koens Tašelē (Koen Tachelet)
Tulkojums: Matīss Kaža
Producenti: Latvijas Kultūras akadēmija un studija “Trickster Pictures”
Lomās: Ričards Murāns, Dārta Cīrule, Aleksandrs Bricis, Olafs Putrālis, Elza Rūta Jordāne, Santa Breikšs, Elīna Bartkeviča, Egons Dombrovskis, Gerds Lapoška
Tu gribi būt izcils arhitekts – visizcilākais. Tu pārcelies uz visu iespēju pilsētu Ņujorku un ķer pasaules elpu. Tu strādā, tu dedz par savu mākslu un profesiju, tu esi jaunais un talantīgais. Tevi uzaicina piedalīties realitātes šovā, kurā tev sekos līdzi miljoni. Tava privātā un profesionālā dzīve nonāk uz virtuālās skatuves. Vai tu šo iespēju izmantosi, lai radītu jaunas pasaules arhitektūru, savu unikālo, neatkārtojamo vīziju? Vai varbūt alksi iegūt sabiedrības atzinību un darīsi tā, lai saņemtu aplausus un glaimus, un naudu? Kad sērkociņš aizdegts, jau būs par vēlu.
Izrādē smēķē, tiek izmantoti dūmi un izskan necenzēta leksika.
Apmeklētāju ieteicamais vecuma ierobežojums – 14+.
Izrādes garums: 2 stundas 40 minūtes (2 daļās)
Tuvākās izrādes - 1., 2. februārī plkst. 19.00 LKA Miera ielā 58a, Mazajā zālē
____________________________________________________________________
tipisks postdramatisks darbs 3 cēlienos
Režija, telpa: Elmārs Seņkovs
Kostīmu māksliniece: Annemarija Ščegoļeva
Horeogrāfe: Sintija Skrabe
Dramaturģijas konsultante: Justīne Kļava
Režisora asistents: Aleksandrs Bricis
Gaismu mākslinieki: aktieri un Niks Cipruss
Producente: Kristīne Freiberga
Izpildproducente: Elīza Indriksone
Lomās: Kristaps Kristers Ozols, Matīss Kučinskis, Olafs Putrālis, Polina Čerņenoka, Rūdolfs Sprukulis, Tomass Ralfs Ābolkalns, Velta Birze vai Elizabete Milta, Laura Siliņa vai Elīna Bartkeviča, Inese Kučinska
Kopā ar provinces meiteni, vārdā Marija, centīsimies noskaidrot, kas notika pirms vairākiem gadiem, kad nošāvās viņas draugs Kostja. Kāds bija iemesls jaunam cilvēkam – māksliniekam – atteikties no dzīves? Tas būs ceļojums atmiņās, Marijai (Mašai) cenšoties restaurēt notikumu gaitu un atminoties cilvēkus, kuri bija iesaistīti Kostjas dzīvē. Galu galā tas ir stāsts par mums – māksliniekiem –, kuri alkst pēc atzinības un mīlestības, kuriem ir daudzjaunības ambīciju, bet tās slāpē un ietekmē ikdienas notikumi. Tas ir vēlējums mums pašiem nepazust fantāziju un ambīciju haosā un atrast savu ceļu mākslā. Būt brīviem un vitāliem savā jaunības degsmē, to nepazaudēt un nesalūzt pie pirmās neveiksmes. Šī izrāde ir kā laboratorija un pētījums, kas balstīts Antona Čehova lugā “Kaija”. Daudzi teiks, ka tas nav Čehovs, un tā arī ir! Tas ir mūsu mīlestības stāsts citam pret citu, pret mākslu un paradoksālajiem Čehova tēliem.
LKA “Dramatiskā teātra aktiera mākslas” 4. kursa studenti dažādās formās asociatīvi spēlējas ar Čehova lugu. Izrāde tapusi, meklējot atbildes daudziem jautājumiem. Kā ir būt māksliniekam? Ko nozīmē būt brīvam mākslā? Kas ir teātris un jauno formu meklējumi? Kas ir mākslinieka sūtība? Vai atzinība veido mākslinieku, vai ieved rutīnā? Šos jautājumus uzdod jaunie mākslinieki, dzīvojoties Čehova tēlos un reflektējot par savu nākotni un cerībām. Uz visiem jautājumiem nav atbilžu, bet tik sasodīti svarīgi tos uzdot tieši šobrīd, kamēr viss vēl tikai priekšā.
Pie šī materiāla mēs uzsākām strādāt jau 3. kursā un tagad ar šo darbu iesākam savu diplomdarbu sezonu. Kopā ar studentiem izrādē piedalīsies arī profesionālas aktrises – Arkadinas lomā redzēsiet Inesi Kučinsku no Liepājas teātra, savukārt Poļinas lomā – Lauru Siliņu no Latvijas Nacionālā teātra.
Izrādē smēķē, tiek izmantots stroboskops, ir redzamas naturālistiskas ainas.
Paldies par atbalstu Robertam Stafeckim no Ikšķiles kroketa kluba / Biedrības “Latvijas kroketa federācija”. Paldies Rūdolfam Macatam.
Izrādes garums: 3 stundas 50 minūtes (3 daļās)
Tuvākās izrādes - 23. martā plkst. 17.00, 24. martā plkst. 18.30 LKA teātra mājā “Zirgu pasts”
____________________________________________________________________
Nikolajs Erdmans
“Pašnāvnieks” ir viena no ievērojamākajām padomju laikā aizliegtajām lugām un humora pilns daiļdarbs, kurā kopā savijies gan smieklīgais, gan cildenais. Nikolajs Erdmans (1900 – 1970) tā arī nekad neieraudzīja savas 1928. gadā tapušās lugas pirmizrādi – tikai dažas dienas pirms plānotās pirmizrādes Staļina režīms atzina darbu par kaitīgu un tukšu. Erdmans tika arestēts un izcieta Staļina represijas. Konstantīns Staņislavskis savulaik salīdzinājis Erdmanu ar Gogoli, bet lugu “Pašnāvnieks” – ar Gogoļa slaveno darbu “Revidents”. Erdmana lugas centrā ir bezdarbnieks Semjons Semjonovičs ar sievu un sievasmāti. Sadzīviska pārpratuma dēļ sabiedrība uzzina, ka viņš vēlas nošauties. Tas paver ceļu dažādiem Staļina ideoloģijas apspiestiem cilvēkiem izmantot viņa nodomu revolucionāriem un arī savtīgiem nolūkiem. Režisors Toms Treinis komentē: “Iemeslu, lai padarītu sev galu, ir ļoti viegli atrast, bet duelī ar nāvi ir jāizcīna cīņa par katru sekundi, lai atrastu iemeslu dzīvot. Tas ir stāsts par zemi, kur tikai mirušais var pateikt to, ko domā dzīvais.”
Izrādē tiek izmantoti dūmi.
Izrādes garums: 2 stundas 30 minūtes (2 daļās)
Pēdējā izrāde - 28. martā plkst. 19.00 LKA teātra mājā “Zirgu pasts”
____________________________________________________________________
Mariuss fon Maienburgs
Viens no zināmākajiem vācu dramaturgiem Mariuss fon Maienburgs radījis lugu par sociālo kurlumu. Galvenais varonis Bendžamins – zēns no vidusskolas sola –, cīnoties ar savām vājībām, kā savu sociālās aizsardzības ieroci izvēlējies reliģiju, un sāk meklēt atbildes Bībelē. Vai 2000 gadus sena grāmata to var sniegt? Vai arī nepareizā cilvēka rokās tā var kļūt par bīstamu ieroci, ar ko terorizēt apkārtējos? Vai mēs esam gatavi uzņemties atbildību par sekām, ko rada neiedziļināšanās un virspusēja eksistēšana izdomātā sistēmā?
LKA Dramatiskā teātra aktiera mākslas studenti kopā ar režisoru Elmāru Seņkovu ir radījuši divas izrādes, katrā no tām spēlē cits aktieru sastāvs, un līdz ar to – mainās arī tēmas akcenti. Tas pats stāsts katrā no izrādēm vēsta par ko citu. Izrādē “Moceklis”galvenais varonis cīnās par tiesībām tikt sadzirdēts. Nav svarīgi, ar kādiem līdzekļiem, bet svarīgākais ir rezultāts.
Izrādē smēķē, tiek izmantota necenzēta leksika.
Izrāde iekļauta programmā “Latvijas Skolas soma” https://latvijasskolassoma.lv/norise/izrade-maceklis/
Izrādes garums: 3 stundas 20 minūtes (2 daļās)
Tuvākā izrāde - 5. aprīlī plkst. 18.00 LKA teātra mājā “Zirgu pasts”
____________________________________________________________________
Mariuss fon Maienburgs
Viens no zināmākajiem vācu dramaturgiem Mariuss fon Maienburgs radījis lugu par sociālo kurlumu. Galvenais varonis Bendžamins – zēns no vidusskolas sola –, cīnoties ar savām vājībām, kā savu sociālās aizsardzības ieroci izvēlējies reliģiju, un sāk meklēt atbildes Bībelē. Vai 2000 gadus sena grāmata to var sniegt? Vai arī nepareizā cilvēka rokās tā var kļūt par bīstamu ieroci, ar ko terorizēt apkārtējos? Vai mēs esam gatavi uzņemties atbildību par sekām, ko rada neiedziļināšanās un virspusēja eksistēšana izdomātā sistēmā?
LKA Dramatiskā teātra aktiera mākslas studenti kopā ar režisoru Elmāru Seņkovu ir radījuši divas izrādes, katrā no tām spēlē cits aktieru sastāvs, un līdz ar to – mainās arī tēmas akcenti. Tas pats stāsts katrā no izrādēm vēsta par ko citu. Izrādē “Moceklis”galvenais varonis cīnās par tiesībām tikt sadzirdēts. Nav svarīgi, ar kādiem līdzekļiem, bet svarīgākais ir rezultāts.
Izrādē smēķē, tiek izmantota necenzēta leksika.
Izrāde iekļauta programmā “Latvijas Skolas soma” https://latvijasskolassoma.lv/norise/izrade-maceklis/
Izrādes garums: 3 stundas 20 minūtes (2 daļās)
Tuvākā izrāde - maijā LKA teātra mājā “Zirgu pasts”
____________________________________________________________________
Radošā komanda:
Režija: Elmārs Seņkovs
Dramaturgs: Ivo Briedis
Scenogrāfs, kostīmu mākslinieks: Hugo Bērziņš
Horeogrāfe: Sintija Skrabe
Gaismu mākslinieki: Niks Cipruss, Ivars Vācers
Muzikālā noformējuma autors, gaismu mākslinieku asistents: Aleksandrs Bricis
Producente: Kristīne Freiberga
Dramaturga asistente: Loreta Kalniņa
Režisora asistents: Ralfs Liepa
Producentes asistentes: Elza Strazdiņa, Ance Bergmane
Lomās: Tomass Ralfs Ābolkalns, Elīna Bartkeviča, Santa Breikša, Dārta Cīrule, Polina Čerņenoka, Matīss Kučinskis, Elizabete Milta, Kristaps Kristers Ozols, Olafs Putrālis, Sergejs Smikovs, Rūdolfs Sprukulis
Tā būs jaunu cilvēku satikšanās vienā laikā un telpā. Kādā pasaulē viņi dzīvo? Kādas ir viņu grūtības? Vai viņi uztraucas par nevienlīdzību, attiecībām, politiku?
To droši vien saka katra paaudze, bet arī mūsdienu pasaulē ļoti jūtams, ka jauni cilvēki staigā kā pa trauslu ledu un bieži netiek galā ar spiedienu un atbildību. Jaunieši redz pasaulē esošās problēmas – karus, krīzes, pandēmijas, un viņiem liekas, ka ir kaut kas jādara. Bet, tā kā pasaules problēmas viņi vieni nevar atrisināt, tad pastiprināti pievēršas sev un savai iekšējai pasaulei. Vēlmē saprast, kas es esmu, ko es varu vai nevaru, jaunieši kļūst ļoti trausli.
Paaudzes apzīmējums “kristāla bērni” izvēlēts, jo jaunieši ir daudzšķautņaini kā kristāls – viņi var būt trausli, viņi var būt arī ļoti caurspīdīgi, viņi var būt ļoti sazaroti, un viņi ir arī skaisti. Ja kristālā iespīd gaisma, tas var iemirdzēties visās varavīksnes krāsās.
LKA Dramatiskā teātra aktiera mākslas studentu darbs balstīts personīgās pieredzēs un vienaudžu novērojumos. Izrāde tapusi 2024. gada Valmieras vasaras teātra festivāla programmas ietvaros.
Izrādē smēķē, izskan lamuvārdi.