Pamatojoties uz Latvijas Kultūras akadēmijas 18.03.2024. Senāta sēdes Nr. 3 lēmumu Nr. 1, 2024.gada 15. aprīlī plkst. 16:00 LKA Ludzas ielā 24, 5. auditorijā, Rīgā, tiek sasaukta Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes sapulce.
Darba kārtībā:
Latvijas Kultūras akadēmijas Padomes izvirzītā rektora amata kandidāta prof. Dr.art. Dāvja Sīmaņa CV un redzējums par LKA stratēģiskajiem mērķiem 2024.-2029. gadam:
Dāvja Sīmaņa redzējums par LKA Stratēģiskajiem mērķiem 2024-2029 (227,7 KB)
LKA Satversmes sapulces priekšsēdētāja
profesore Dr.art. Zane Šiliņa
19.02.2024
2024. gada 5. februārī noslēdzās Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rektora amata konkursa atlases otrā kārta, kurā tika vērtēts viens pretendents. Kā rektora amata kandidātu vēlēšanām LKA Satversmes sapulcē LKA Padome nolēmusi virzīt profesoru Dāvi Sīmani.
“Par Dāvja Sīmaņa kandidatūras piemērotību LKA rektora amatam LKA padomei ir vienprātīga un stingra pārliecība. D.Sīmanis intervijas laikā demonstrēja gan savu erudīciju kultūras, izglītības un zinātnes jautājumos, gan degsmi, tālredzīgu un radošu domāšanu attiecībā uz augstskolas nākotnes veidošanu dinamiski mainīgajā vidē. LKA padome uzskata, ka D.Sīmanim ir nepieciešamās līdera kompetences un pieredze, lai uzņemtos stratēģisku un administratīvu augstskolas vadība. Viņa pieredze un profesionālās saites, kas veidojušās darbojoties starptautiskā vidē mākslas jomā un kultūrizglītībā, ir nozīmīga priekšrocība augstskolas turpmākajā internacionalizācijas procesā, iekļaujoties Eiropas un pasaules izglītības telpā.
Dāvja Sīmaņa personīgās kvalitātes un profesionālās dzīves gājums ierindo viņu starp Latvijas kultūras izcilībām, ko apliecina arī šobrīd Berlīnes kinofestivālā izpārdotās biļetes uz viņa režisēto filmu “Marijas klusums”. LKA padome cer, ka Dāvja Sīmaņa vadībā, veicot nepieciešamās pārmaiņas, tajā skaitā augstskolas pāreju uz TabFab kvartālu, Latvijas Kultūras akadēmija turpinās savu izaugsmi un kļūs par starptautiski atzītu, izcilu mākslas un kultūra universitāti, kas sagatavo augsti kvalificētus cilvēkresursus kultūras, mākslas un radošajam sektoram un stiprina Latvijas kultūras un mākslas izglītības izturētspēju un ilgtspēju izglītības sistēmas transformācijas apstākļos,” pauž LKA Padomes priekšsēdētāja Dace Melbārde.
Dāvis Sīmanis ir viens no starptautiski pazīstamākajiem latviešu kinorežisoriem, kurš uzņēmis virkni dokumentālo un mākslas filmu. Viņa darbi piedalījušies daudzos prestižos starptautiskos kino festivālos visā pasaulē, tostarp Berlīnes, Venēcijas, Roterdamas un citos festivālos, kā arī saņēmuši dažādus apbalvojumus. Viņa veidoto filmu starpā ir “Marijas klusums”, "Tēvs Nakts" (tikusi arī izvirzīta ASV Kinoakadēmijas Oskara balvai ārzemju filmu kategorijā), "Gads pirms kara", "Mūris", "Pelnu sanatorija", "Pēdējā tempļa hronikas", u.c.. Saņēmis vairākus “Lielā Kristapa” apbalvojumus, starp tiem arī 2018. gadā par filmu "Tēvs Nakts" (nominācija "Labākais spēlfilmas režisors") un par labāko gada filmu "Gads pirms kara" 2021.gadā. Kopš 2015. gada LKA mākslas zinātņu doktors, kino teorijas, montāžas un režijas profesors. Nodarbojas ar kino pētniecību LKA Kultūras un mākslu institūta ietvaros, pētnieciskās intereses saistās ar kino vēsturi un teoriju. Kopš 2015. gada Valsts Filmu padomes loceklis. Ilgstoši darbojies eksperta statusā dažādās Latvijas kultūras institūcijās. Šobrīd ir Valsts kultūrkapitāla fonda filmu nozares komisijas eksperts un komisijas priekšsēdētājs.
“Latvijas Kultūras akadēmijai turpmākajos piecos gados jātop par mākslu un kultūras universitāti, kas vienmēr ir soli priekšā visaktuālāko māksliniecisko, akadēmisko un zinātnisko tendenču pārstāvēšanā Latvijas kultūrā, kas, pateicoties integrētai un daudzpusīgai izglītībai, nodrošina kultūras nozari ar visspēcīgākajiem un visuniversālākajiem profesionāļiem. LKA pārliecinoši jāiekļaujas starptautiskajā kultūras izglītības sistēmā, piedāvājot unikālas un konkurētspējīgas starpdisciplināras studijas, kā arī jānodrošina visaugstvērtīgākā kultūras pētniecība un vienlaikus dziļi jāintegrē zinātne ar praktiskajām mākslu studijām. Tā būs visaptveroša radoša “laboratorija” un neatņemams pamats laikmetīgas jaunrades pastāvēšanai Latvijas kino mākslā, teātra mākslā un laikmetīgajā dejā.
Respektējot LKA līdzšinējās darbības kontinuitāti un atbalstot augstskolas stratēģiju, par LKA četriem galvenajiem pamatkonceptiem, kurus stingri aizstāvēšu, kļūs holistiskums, izcilība, līdzdalība un internacionalizācija,” redzējumu par LKA stratēģiskajiem mērķiem turpmākajos piecos gados iezīmē Dāvis Sīmanis.
Līdz rektora vēlēšanām LKA Satversmes sapulcē aprīlī LKA akadēmiskajam un vispārējam personālam un studējošajiem būs iespēja tikties ar rektora amata kandidātu un iepazīties ar viņa redzējumu par akadēmijas turpmākās izaugsmes iespējām un nepieciešamajām darbībām LKA attīstības stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanā.
Dāvja Sīmaņa redzējums par LKA Stratēģiskajiem mērķiem 2024-2029 (227,7 KB)
19.01.2024
17.01.2024
Pieteikšanās konkursam uz Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rektora amatu noslēdzās 15.janvārī, un ir saņemts viens pieteikums. Latvijas Kultūras akadēmijas padome 19.janvārī, atbilstoši LKA rektora vēlēšanu nolikumam, izvērtēs iesniegto pieteikumu un lems par tālāko rīcību. Konkursa atlases procedūra noritēs vairākās kārtās saskaņā ar LKA padomes apstiprināto Nolikumu (pieejams: https://ej.uz/LKA-nolikums).
04.12.2023
2023. gada 4. decembrī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” izsludināts atklāts starptautisks konkurss uz Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rektora/-es amata vietu uz noteiktu laiku – 5 gadiem no amatā stāšanās dienas.