Jaunatklāto pilskalnu birums Latgalē
2018.gads bija izcils gads pilskalnu jaunatklāšanā – galvenokārt izmantojot publiski pieejamos aerolazerskannēšnas datus, tika atklāti deviņi jauni, iepriekš nezināmi pilskalni. Lielākā daļa no jaunatklātajiem pilskalniem tika jaunatklāti Latgalē.
2019.gads nāca ar vēl pārsteidzošākiem atklājumiem, kas lielā mērā ir saitīti ar Latvijas Kultūras akadēmijas pētniecības projektu “Latgales pilskalnu papildinājums”. Jau 2018./2019.gada ziemā, pētot aerolazerskannēšanas materiālus, tika ieraudzīta virkne vietu, kurās varēja būt iepriekš nezināmi pilskalni. Sākot ar 2019.gada agru pavasari, šīs vietas sistemātiski tika un tiek pārbaudītas - pārbaudes nebūt nav noslēgušās. Lai arī ne vienmēr tiek apstiprināts pilskalns, tik un tā rezultāts ir izcils: 2019.gadā līdz šim atklāti 25 iepriekš nezināmi pilskalni, galvenokārt Latvijas austrumu daļā (Latgale - 22, Kurzeme – 1, Vidzeme – 2 jaunatklājumi). Tāds jaunatklāto pilskalnu birums Latgalē nav piedzīvots kopš 1920.gadu pilskalnu apzināšanas ekspedīcijām.
Jaunatklātie Latgales pilskalni ir visai dažādi. Ir vairāki lieli cietokšņveida pilskalni, kam noteikti bija nozīme Latvijas senvēsturē. Piemēram, Baltinavas Svātaunes Zvonu kolns, kas ir divu nocietinājumu apvienojums vienotā un sarežģītā sistēmā, varētu tikt sasaistīts ar rakstītajos avotos minētās Abelenes zemes centrālo pilskalnu. Divos gadījumos atklāti divi labi nocietināti pilskalni, kas situēti netālu viens no otra uz vienas kalna kaupres (Asūnes Ļutauci I, II un Ciblas Trukšāni I, II). Atklāti vairāki kauprē vai atsevišķā kalnā izveidoti atsevišķi pilskalni, kas no abām pusēm nodalīti ar grāvjiem un vaļņiem; tie sānu nogāzēs pārveidojas par terasēm (Skaistas Ļaksi, Kaunatas Piliki I, Pelēču Livmani u.c.). Kā agrākos laikos, tā arī mūsdienās daļa jaunatklāto pilskalnu bijuši attālās vietās, nereti uz kādreizējo pagastu, tagadējo novadu robežām (Zaļesjes Zagorski, Dagdas Bojāri). Projekta ietvaros tika aptaujāti arī vietējie iedzīvotāji. Noskaidrojās, ka parasti par jaunatklātajiem pilskalniem nav saglabājusies tautas tradīcija, kalnam nav sava nosaukuma, vietējie cilvēki, cik jau nu viņu atlicis, nezina, ka kalns ir pilskalns.
Jaunatklāto pilskalnu datējums pagaidām nosakāms visai aptuveni, jo lielāko tiesu tie ir bez jaušama kultūrslāņa. Dažos gadījumos pēc atsevišķām atrastajām keramikas lauskām var jaunatklāto pilskalnu aptuveni datēt (Kalniešu Jurāni, Konstantinovas Slabadas Augstais kalns). Visi jaunatklātie pilskalni apauguši mežu un krūmiem, vairākos no tiem ar neseno mežizstrādi ir postīti senie nocietinājumi, vēl citi pilskalni, kas tagad tāpat aizauguši, ir arti un to mākslīgie pārveidojumi ir daļēji nolīdzināti. Stoļerovas Višu pilskalnā jau vēlākos laikos iekārtota kapsēta. Ir arī tādi pilskalni, kas ir saglabājušies un priecē ar savu seno nocietinājumu varenumu vai netraucētību (Pasienes Garaņi, Mākoņkalna Virauda, Kaunatas Piliki II, Mākoņkalna Barauha, Silajāņu Rumpi, Aulejas Vanagi).
Ja iepriekš Latgalē bija zināmi pāri par simts pilskalnu, tad divu pēdējo gadu jaunatklājumi Latgales zināmo pilskalnu skaitu palielina par apmēram ceturto daļu, un tas liks pārvērtēt iepriekšējās atziņas par Latgales pilskalniem, iespējams, arī Latgales senāko vēsturi.
Juris Urtāns