Kultūras akadēmijas atbalstītajā projektā “Augšzemes pilskalnu papildinājums” vairāki nozīmīgi atklājumi
Ilūkstes novada Pilskalnes pagasts ne velti nes šādu vārdu, jo pagasta teritorijā bija zināmi septiņi pilskalni. Tas ir pilskalniem visbagātākais pagasts visā Augšzemē un viens no pilskalniem bagātākajiem pagastiem arī visā Latvijā. Vēstures kuriozitāte ir tā, ka vēl 1920-to gadu sākumā Pilskalnes pagasta teritorijā nebija zināms neviens pilskalns, lai gan pagasta nosaukums vedināja domāt par tādu esamību.
2018. gada pavasaris ir unikāls Latvijas pilskalnu jaunatklāšanas jaunāko laiku vēsturē, jo 30. aprīlī tika atklāti divi pilskalni Latgales vidienē – Andrupenē un Feimaņos, 6. maijā vēl viens pilskalns Aglonas pagastā. Pilskalnu jaunatklājumus sekmēja lazerskennēšanas rezultātā iegūtās zemes virsmas reljefa modeļi, kas, arī atrodoties pie datora, ļāva ieraudzīt kādus pilskalniem raksturīgus reljefa mākslīgos pārveidojumus – grāvjus, vaļņus, terases. Pilskalnus atgādinošus reljefa pārveidojumus Pilskalnes pagastā jau 2017. gada rudenī nejauši ieraudzīja arheologs Raimonds Rozenvalds, tomēr, kamēr vieta nav apsekota un redzēta dabā, izteikt kādus apgalvojumus par iepriekš nezināmu pilskalnu jaunatklāšanu nebūtu pareizi.
Abas Pilskalnes pagasta iespējamo pilskalnu vietas, realizējot LKA atbalstīto projektu “Augšzemes pilskalnu papildinājums” (projekta vadītājs prof. Juris Urtāns) programmā “Zinātniskās darbības attīstība Latvijas Kultūras akadēmijā”, tika pārbaudītas 2018. gada 27. maijā un tiešām tika atklāti divi jauni, iepriekš nezināmi pilskalni; Pilskalnes pagasta vārds ieguva vēl dziļāku pamatojumu. Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā ir rets un tāpēc jo nozīmīgs notikums. Aptaujātie vietējie iedzīvotāji par šiem pilskalniem neko daudz nevarēja pastāstīt. Pilskalni nosaukti pēc tuvākajiem orientieriem. Vai pilskalniem agrāk ir bijis kāds īpašs nosaukums, pagaidām nav zināms.
Driģeņu pilskalns taisnā līnijā atrodas ap 450 m uz DA no Driģenēm. Tas ierīkots tagad lapu kokiem un krūmiem aizaugušā šaurā kalna kauprē. Vienā pusē kauprei ir Driģeņu un Melnais ezers, otrā pusē – bebru uzpludināts dūksnājs. ZR galā kaupre ir nodalīta ar mākslīgi veidotu valni, grāvi, valni un grāvi, pretējā galā ir bijuši līdzīgi nocietinājumi: grāvis, valnis, grāvis, valnis un grāvis. Vaļņu augstums un grāvju dziļums ap 1 – 1,5 m. Šādi nodalītais pilskalna plakums ir 10 – 15 m plats un 65 m garš. Šķiet, ka jaunatklātais Driģeņu pilskalns pieskaitāms tā saucamajiem patvēruma pilskalniem, kas ir bijuši samērā labi nocietināti, tomēr tiem trūkst kultūrslāņa. Šādu pilskalnu ierīkošanu pētnieki attiecina uz m.ē. I g.t. pirmo pusi. Atzīmējams, ka taisnā līnijā ap 900 m uz ZR no Driģeņu pilskalna atrodas labi zināmais Sidrabiņu pilskalns.
Liepkalnu pilskalns atrodas ap 200 m uz DA no Liepkalnu mājām. Tas nav tradicionāls pilskalns, bet liels un grandiozs, tagad kokiem, krūmiem un brikšņiem pāraudzis no zemes veidots nocietinājums. Vienā pusē nocietinājumu norobežo ap 10 – 15 m dziļā Dziļā grava un te nekādi mākslīgi nocietinājumi nav bijuši vajadzīgi. No pārējās apkārtnes nocietinājums norobežots ar 3 – 4 – 5 m dziļu un ap 5 m platu grāvi. Zemes no grāvja ir mestas abās tā pusēs. Grāvis izbeidzas stāvajā gravas nogāzē. Šķiet, ka nocietinājuma būvētāji nav īpaši rēķinājušies ar reljefu un grāvi rakuši sevis nodomātajā virzienā, caurrokot reljefa pacēlumus vai veidojot terases. Uz ZR no nocietinājuma ir grava, pa kuru notecējuši ūdeņi no dūkstainas pļavas nocietinājuma priekšpusē. Grava ir bijusi aizdambēta ar ap 3 m augstu un pārdesmit metrus garu dambi. Uzpludinājums droši vien radīja grūti pārejamu dūksti nocietinājuma priekšā. Ieejas vietā grāvji un vaļņi ap 5 m platumā ir aizpildīti. Tieši pretim ieejas vietai ir Zaļumkalniņš, kurā senos laikos notikušas zaļumballes. Grāvja un vaļņu ietvertā neizlīdzinātā teritorija ir ap ¾ ha liela, bet visa senvieta aizņem ap 1,4 ha lielu platību. Tas Latvijas apstākļiem ir grandiozs nocietinājums, kura izveidošanā ieguldīts liels darbs.
Šķiet, ka Liepkalnu pilskalns (ja to vispār var uzlūkot par pilskalnu) varētu attiekties jau uz pēcpilskalnu laikmetu pirms uguns šaujamo ieroču plašākas ieviešanās respektīvi 13 gs. beigām – 15.gs. sākumu. Šāda nocietinājuma izbūve, iespējams, ir saistīta ar Livonijas ordeņa militārajām aktivitātēm – uzbrukumu, aizsardzību - pret Lietuvas dižkunigatiju, kuras senās robežas ir tepat tuvumā. Meklējot līdzības Liepkalnu pilskalnam, var norādīt uz Smiltenes Cērtenes pilskalnu, kurš tāpat ir nocietināts ar grandiozu grāvi un dambi ūdens uzpludinājumam, Vilces Sila kalnu un tā ar grāvjiem un vaļņiem norobežotajām “priekšpilīm” vai Jaunalūksnes Garasīmu pilskalnu, kurš nocietināts ar lielu visu pilskalnu ietverošu kalna nogāzē raktu nocietinājuma grāvi.
Jūnija beigās un jūlija sākumā Latvijas Kultūras akadēmijas studentes Inga Holsta un Agita Želtkovska plāno atkal būt Pilskalnes pagastā un taujāt, ko vietējie iedzīvotāji zina par šiem diviem jaunatklātajiem un arī citiem Pilskalnes pagasta pilskalniem.