Latvijas Kultūras akadēmijā apskatāma izstāde “Jaunie pilskalni punktu un pārdomu mākoņos”
No 2022. gada 24. maija Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) 2. stāva galerijā ir apskatāma izstāde “Jaunie pilskalni punktu un pārdomu mākoņos”, kurā apskatāmi desmit Latvijas pilskalni (deviņi no tiem jaunatklāti), kuru telpiskos reljefa modeļus no punktu mākoņiem veidojis arheologs Jānis Meinerts. Pilskalnu attēlus papildina īsas piezīmes, kuras pierakstījis arheologs Juris Urtāns – “mazzinātniskās refleksijas” ieskicē pārdomas, atmiņas, sajūtas un pieredzi, pirmoreiz uzkāpjot jaunatklātajos pilskalnos.
Latviju var uzskatīt par pilskalnu zemi. Valsts aizsargā 482 arheoloģiskās vietas, kuru nosaukumā ir vārds “pilskalns” , tomēr šis skaitlis bijis, ir un būs mainīgs: pilskalni ir tikuši iznīcināti, tie tiek atklāti no jauna. Pēdējos četros gados, pateicoties publiski pieejamiem aerolāzerskenēšanas (LIDAR – Light Detection And Ranging) datiem, ir notikusi sprādzienveidīga pilskalnu jaunatklāšana. Atklāts apmēram tikpat daudz jaunu pilskalnu, cik iepriekšējos 70 gados.
Pilskalnu jaunatklāšana tik lielā skaitā 21. gadsimtā ir unikāla situācija, un tā ir tieši saistīta ar LIDAR datu publisku pieejamību un entuziastu ieguldījumu. Tā kā LIDAR dati ir publiski pieejami ne tikai kā kartes, bet arī kā punktu mākoņi LAS formātā, ir radušās iepriekš nebijušas iespējas, kā vizualizēt jaunatklāto pilskalnu reljefu un stāstīt par tiem sabiedrībai.
Jaunatklāto pilskalnu plašāki apraksti un citas 3D vizualizācijas atrodamas Jura Urtāna sagatavotajā grāmatā “Jaunatklātie pilskalni Latvijā. 1998.–2021.”, kas izdota Latvijas Kultūras akadēmijā 2022. gada pavasarī.
Izstāde tapusi projekta "Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide" (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008) ietvaros. Projekts tiek īstenots Valsts pētījumu programmā "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai ", ko finansē Latvijas Zinātnes padome.