JAUNUMI

No 16. oktobra LKA 2. stāva gaitenī apskatāma fotogrāfiju izstāde „Es te biju. Itālija. Eduards Kalniņš (jeb Eduards Kalniņš. Arī fotogrāfs)”

18.10.2018

Eduards Kalniņš (1904–1988) – ainavists, marīnas lielmeistars, Vilhelma Purvīša skolnieks, pirmais Romas fonda stipendiāts, ilggadējs Mākslas akadēmijas pedagogs. Un – arī FOTOGRĀFS. Līdz šim Eduards Kalniņš Latvijas mākslas vēsturē nav minēts fotogrāfu lokā.

Apjomīgais Eduarda Kalniņa fotoarhīvs – vairāk nekā 7600 autorfotogrāfiju 138 aploksnēs, foto negatīvi, diapozitīvi glabājas mākslinieka ģimenes arhīvā. Foto studijās fiksētas Kaugurciema, Itālijas, Atlantijas un Ķīnas ainas.

Mākslinieka mazmeita Latvijas Kultūras akadēmijas studente Kristīne Boronovska pievērsusies meistara arhīva izpētei un kataloģizēšanai, uzdodot jautājumu: „Kādēļ mākslinieks šo savu radošo izpausmi paturējis pie sevis?” Aiz redzamās oficiālās publicitātes fasādes gleznotājam piederējusi personiskā telpa, kas pirmo reizi nonāk atklātībā.

Izstādē eksponētas divpadsmit Eduarda Kalniņa autorfotogrāfijas, kas tapušas 1935. gadā, kad mākslinieks, saņemot Romas stipendiju, gadu pavada Itālijā – Romā, Venēcijā, Florencē, Sicīlijā, Sirakūzās, Kapri, Amalafi, Neopolē, Pozitāno. Ceļojuma laikā, iespējams, studiju nolūkos tapušas aptuveni 600 fotogrāfijas. Ar fotoobjektīva palīdzību mākslinieks vien meklējis iespaidus, ne gatavas gleznieciskās kompozīcijas.

Merīno zirgu un ēzeļu pajūgi un vīnogu svētki, Romas apkārtnes ainavas, Pozitāno, Sicīlijas zvejnieki, laivas un kuģi, kalnu un klinšu reljefā faktūra, gaismēnu kontrasti, gaismas kritums mijiedarbībā ar arhitektūru mudina skatītāju vēlreiz pārskatīt meistara glezniecības mantojumu un mēģināt notvert fotogrāfijās apturētā mirkļa netiešu klātbūtni meistara gleznās.