No 22. jūlija līdz 3. augustam Maija Spuriņa apguva Python un mašīnmācības pielietojumu attēlu analīzē digitālo humanitāro zinātņu vasaras skolā Leipcigas universitātē
No 22. jūlija līdz 3. augustam Maija Spuriņa piedalījās Digitālo humanitāro zinātņu Eiropas vasaras universitātes programmā “Kultūra un tehnoloģijas” (European Summer University in Digital Humanities "Culture & Technology"), ko jau desmito gadu pēc kārtas organizē Leipcigas Universitāte. No divpadsmit piedāvātajām darbnīcām, kuras ietvēra 18 nodarbības jeb 36 kontaktstundās nelielās (5–10 cilvēku) grupās, Maija Spuriņa iesaistījās darbnīcā “Attēli un attēlu mašīnas. Interpretatīvās mašīnmācības pielietojuma DHZ teorija un prakse” (“Images of Image Machines. Theory and Practice of Interpretable Machine Learning for the Digitial Humanities”). Papildus darbnīcām viņa klausījās lekcijas par DHZ attīstītību dažādās pasaules malās, tostarp Krievijā, Brazīlijā, Kamerūnā, Vācijā un Eiropā kopumā, “viesojās” trīs darbnīcās (par datu bāžu modelēšanu, XML un humanitāro zinātņu datiem ) un iepazinās ar kolēģu projektiem dažādās DHZ jomās.
Vasaras skolā Maija Spuriņa ne tikai papildināja savas iemaņas darbā ar Python programmēšanas valodu, kuru jau pirms došanās uz Leipcigu bija apguvusi, izmantojot Masačūsetas Tehnoloģiju institūta (MIT) tiešsaistes kursu platformā Edx, bet arī guva padziļinātu izpratni par mašīnmācības algoritmiem kopumā, to darbības principiem, pielietojumu, iespējām un ierobežojumiem un, pats būtiskākais, to attīstības un izmantošanas sociālajām sekām.
DHZ ir joma, kurā satiekas humanitārās zinātnes ar datorzinātnēm. Skatot DHZ attīstību kopumā, var nošķirt divus būtiskus jautājumus. Pirmkārt, ko datortehnoloģijas un datorzinātnes var sniegt humanitārajām un sociālajām zinātnēm. Un otrkārt, ko humanitārās un sociālās zinātnes var sniegt datorzinātnēm un tehnoloģiju attīstībai. Līdz šim DHZ attīstībā noteicošais ir bijis pirmais jautājums. DHZ apmācības programmas, vasaras skolas, konferences ir galvenokārt fokusējušās uz humanitāro un sociālo zinātnieku apmācību kvantitatīvo datu apstrādē un digitālo rīku izmantošanā un piemērošanā humanitāro zinātņu vajadzībām. Tomēr pēdējos gados IT un DHZ konferencēs un saietos arvien biežāk izskan atziņa, ka IT rīku attīstībā ir svarīgi ievērst uzmanību sociāliem un kulturāliem aspektiem. Pēdējos gados cerību un ticību, ka digitālā datu analīze sniegs objektīvāku skatu uz sociālo realitāti, ir mazinājuši pētījumi par sociālajiem aizspriedumiem (social bias), kas dažādu iemeslu pēc atspoguļojas iegūtajos rezultātos. Sociālo un humanitāro zinātņu skatījums ir svarīgs, lai kritiski novērtētu IT attīstītos rīkus un algoritmus un mazinātu tajos apslēptos sociālos aizspriedumus.
(Pēcdoktorantes dalība vasaras universitātē tika ERAF pēcdoktorantūras atbalsta programmas ietvaros, projekta nr. 1.1.1.2/VIAA/2/18/252)