JAUNUMI

Noskaidrotas Latvijas Kultūras kanona konkursa finālistu komandas

21.11.2017

Latvijas vispārizglītojošo skolu 10.–12. klašu un mākslas un mūzikas skolu vecāko kursu skolēni konkursa pirmajā kārtā pētīja Latvijas kultūras mantojumu, piedāvāja radošus un mūsdienīgus kultūras vērtību komunikācijas risinājumus.

Valsts svētku nedēļā (13.11.–17.11.) Latvijas reģionos norisinājās Latvijas Kultūras kanona konkursa 2017–2018 "Latvijas Kultūras kanons Latvijas simtgadei" pirmā kārta. Konkursanti žūrijai prezentēja vienu sevis izvēlētu Latvijas Kultūras kanonā iekļautu vērtību, kas, viņuprāt, Latvijas simtgadē būtu sevišķi jāpopularizē. Skolēniem bija arī jāpiedāvā šīs kultūras vērtības komunikācijas risinājumi Latvijas Kultūras kanona atjaunotajā mājaslapā.

Konkursa 1. kārtā varēja novērot, ka daudzu skolēnu izvēlētā vērtība bija tieši viņu reģionam vai pilsētai raksturīga vai nozīmīga. Piemēram, Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija sniedza plašu stāstījumu par podniecību Latgalē, Nautrēnu vidusskolas komanda stāstīja par Latgalei raksturīgajiem maija dievkalpojumiem pie brīvdabas krustiem, savukārt Rīgas 40. vidusskolas skolēni stāstīja par savas skolas ēku, arhitektu Konstantīna Pēkšēna un Eižena Laubes projektēto Ata Ķeniņa ģimnāzijas ēku Tērbatas ielā, kas arī ierindojas starp 99 kanona vērtībām.

Vairākas komandas visos reģionos izcēla Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētkus, tautastērpus un rudzu maizes cepšanas tradīcijas. Tika runāts arī par konkursā vēl nepieminētām vērtībām, piemēram, fotogrāfu Egonu Spuri, arhitektiem Kristofu Hāberlandu un Reinholdu Šmēlingu. Tikpat dažādi, cik kanona vērtības, bija arī jauniešu piedāvātie mājaslapas komunikācijas risinājumi: skolēni piedāvāja mājaslapu papildināt ar dažādiem iedvesmas un pieredzes stāstu video, tika piedāvāts lapā ievietot interaktīvas orientēšanās spēles kartes un Rīgas koka ēku agrākās fotogrāfijas, pretstatot atjaunoto ēku iemūžinājumiem.

Ņemot vērtā komandu daudzveidīgo un labi sagatavoto stāstījumu un dažādo komunikācijas kanālu potenciālu, žūrija lēma uz konkursa otro un trešo kārtu virzīt Saulkrastu vidusskolas, Privātās vidusskolas Ādažu Brīvā Valdorfa skolas, Ogres Tehnikuma, Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas, Nautrēnu vidusskolas, Krāslavas Valsts ģimnāzijas, Brocēnu vidusskolas, Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas, Liepājas 7. vidusskolas, Jelgavas Mūzikas vidusskolas, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas, Rīgas Vakara Ģimnāzijas, Rīgas Katoļu ģimnāzijas un Olaines 2. vidusskolas komandas.

Otrajā kārta skolēni piedalīsies Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Nacionālās bibliotēkās rīkotā seminārā, kurā konkursanti apgūs mediju satura izstrādes un kultūras mantojuma komunikācijas pamatprincipus. Savukārt Latvijas simtgades pirmajā mēnesī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisināsies konkursa fināls. Fināla uzdevums būs saistīts ar satura izstrādi konkrētam medijam un mērķtiecīgu skolu jaunatnes vēstījumu Latvijas simtgades un Eiropas kultūras mantojuma gada kontekstā.

Latvijas Kultūras kanona konkursu vidusskolēniem „Kultūras kanona vēstis Latvijas nākamajā simtgadē” organizē Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Valsts izglītības satura centru, Latvijas Nacionālo kultūras centru un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju. Konkursa pirmo kārtu atbalsta LV100, LV100 Svētku rota un Peintbols PB Telpa. Informatīvais atbalsts: E-klase un Chaula.lv.

Ar konkursa norises gaitu var iepazīties Latvijas Kultūras kanona mājas lapā www.kulturaskanons.lv, www.facebook.com lapā https://www.facebook.com/kulturaskanons  un Latvijas Kultūras akadēmijas mājas lapā www.lka.edu.lv .