Uzņēmēja ar saknēm kultūrā. Intervija ar Ievu Zemīti.
Interviju sagatavoja Aija Lūse, Latvijas Kultūras akadēmija
Ieva Zemīte ir Latvijas Kultūras akadēmijas absolvente, pasniedzēja un pētniece LKA Zinātniskās pētniecības centrā. 2017. gadā kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļas absolventi, mākslinieci, Annu Varnasi izveidojusi stikla mākslas studiju “Glass Point”, kas ir pirmā šāda veida mākslas studija–darbnīca Latvijā. Kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūta direktoru Denisu Ščeulovu izstrādājusi kopīgu starptautisku maģistra studiju programmu ”Radošās industrijas un izaugsmes menedžments”* ar ambiciozu mērķi – sagatavot izaugsmes procesus vadītspējīgus, stratēģiski domājošus, radošus, daudzveidību novērtēt un pielietot spējīgus pārmaiņu līderus.
Izglītība: nemitīgā kustībā no teorijas līdz praksei. Starp kultūras ekonomiku un kultūras uzņēmējdarbību.
Latvijas Kultūras akadēmija ir lieliska vieta, kur ne tikai izglītoties, bet arī sākt darīt. Jau paralēli bakalaura studijām “Kultūras teorijā un menedžmentā” biju iesaistīta pasākumu aģentūras vadībā, un pēc akadēmijas absolvēšanas sāku strādāt par projektu vadītāju Dzintaru koncertzālē. Līdzās darbam Dzintaru koncertzālē ar kolēģi attīstījām savu pasākumu vadīšanas biznesu, tāpēc maģistra studijas “Kultūras menedžments” bija ļoti noderīgas. Bet man bija nepieciešama pauze pirms es sāku studēt maģistrantūrā, lai saprastu, kas šajā pasaulē notiek, kā tā darbojas. Es patiesi izbaudīju maģistra studiju laiku, jo zināju, ko gribu noskaidrot, kas man ir jājautā un galu galā, – kāpēc es vispār studēju. Man bija iespēja diskutēt ar pasniedzējiem un man bija konkrēti jautājumi, uz kuriem es meklēju atbildes.
Es būtu ļoti laimīga, ja šāda programma – “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” – man tiktu piedāvāta tolaik, kad es pabeidzu bakalaura studijas. Šī programma būs precīzi orientēta uz auditoriju, kas zina, ko vēlas, bet dažādu apstākļu dēļ ir apstājušies savā vai sava uzņēmuma attīstībā. Programmas veidota vairākos līmeņos: sākot no personīgā un beidzot ar globālo līmeni. Pasniedzēji strādās kā mentori un palīdzēs saprast, kurā līmenī izmaiņas ir nepieciešamas. Protams, vienmēr ir jāsāk ar sevi, bet iespējams nozarē ir kaut kas, kas funkcionē citādāk, nekā mēs to esam iedomājušies. Tieši tāpēc programma būs piemērota darītājiem un tiem, kas vēlas saprast, kuru ceļu iet tālāk, lai turpinātu uzņēmējdarbības attīstību, it sevišķi, domājot par personīgo aspektu, kas kopējā attīstībā ir ļoti svarīgs.
Maģistra darbā pievērsos Dzintaru koncertzāles ekonomiskās ietekmes novērtējumam, un mani patiesi aizrāva šī tēma. Darbs man pavēra pavisam citus kultūras telpas horizontus – es varēju sniegt savu pienesumu, stāstot par to, cik kultūra ir vērtīga un kādu ekonomisko ietekmi rada. Tas bija laiks, kad par šo tēmu runāt bija ļoti populāri. Ar savu maģistra darbu es izraisīju lielu rezonansi kultūras nozarē un sapratu, ka tēmai ir potenciāls tikt attīstītai doktorantūras studiju līmenī, jo tas ļautu ideju attīstīt plašāk un ar to sniegt lielāku labumu nozarei kopumā.
Ievas maģistra darba pētnieciskos rezultātus un pētniecības procesā iegūtās zināšanas plaši izmantoja mediji, stāstot par kultūras ekonomisko ietekmi:
https://www.delfi.lv/kultura/archive/ieva-zemite-ieguldijums-kultura-ieguldijums-valsts-ilgtermina-attistiba.d?id=33879811,
https://nra.lv/latvija/20412-eksperti-latvijas-kultura-neprot-sevi-pardot.htm
Es zināju, ka man ir nepieciešamas biznesa vadības zināšanas – līdz šim pētītā kultūras ekonomiskā ietekme radīja manī interesi par reālo un praktisko darbību. Lēnām no kultūras ekonomikas pārgāju uz kultūras uzņēmējdarbību, kas bija mans īstais aicinājums.
Studējot biznesa vadību augstskolā “Turība”, nedaudz jutos kā baltais zvirbulis starp citiem doktorantiem, kuri bija “īsti” uzņēmēji, piemēram, rūpnīcu vadītāji, kas ar uzņēmējdarbību nodarbojas teju 25 gadus. Mani vadīja degsme apvienot kultūras nozari ar uzņēmējdarbību, tāpēc promocijas darbu rakstīju par kultūras uzņēmumiem, to specifiku un attīstības iespējām.
Uzņēmējdarbība visu laiku kā tāda paralēla sadrumstalota pasaule, kas vēl nebija nonākusi manas profesionālās darbības centrā, bija līdzās. Strādājot dažādus algotus darbus, paralēli vienmēr biju iesaistīta kādu ideju attīstīšanā – sākumā pasākumu aģentūra, pēc tam sadarbība ar zinātniekiem un ideju komercializēšana, tad Latvijas Universitātes biznesa inkubators. Pēc visa pieredzētā varu teikt, ka darbība šajā nozarē nav viendabīga un plūstoša – tā ir sadrumstalota, tas parasti ir vairāk nekā viens darbs.
Iepazīšanās ar stikla mākslu un “Glass Point”.
“Glass Point” radās pēc Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Mākslas akadēmijas kopīgā studiju kursa “Radošās uzņēmējdarbības laboratorija”. Studiju kursa laikā novērtēju entuziasmu par stikla studijas izveidi, bet tas arī bija viss. Turpretim, kad gadu pēc studiju kursa noslēguma mani uzrunāja mākslinieces, kurām joprojām šī ideja bija aktuāla un bija vēlme to attīstīt, es sapratu, ka ticu šai idejai un piedāvāju to attīstīt kopā.
Šobrīd “Glass Point” esam divas – māksliniece Anna atbild par produktu veidošanu, realizāciju, tehniskajiem risinājumiem. Mans uzdevums ir pārdošana, projekti, finansējuma piesaiste. Mēs īstenojam četrus darbības virzienus – viens no tiem, kas nav klasiskā uzņēmējdarbība, ir projektu virziens – izstādes un meistarklases –, jo tiešā veidā nenes peļņu. Šo virzienu īstenojot, iespējams paplašināt redzesloku, tas ir tipisks kultūras uzņēmējdarbības virziens, kurā mēs meklējam finansējumu idejām, par kurām klients nemaksā. Protams, mūsu pamatpakalpojums ir individuālie risinājumi stikla dizainā un meistarklases, radošās darbnīcas juridiskām un fiziskām personām. Korporatīvie pasākumi ir plašs virziens, ko attīstām. Labi, ka šajā pavasarī, kad vienā dienā viss principā apstājās, tas nebija centrālais.
Mūsu centrālais produkts ir individuālie mākslinieciskie risinājumi stiklā – vāzes, glāzes, dāvanas, balvas, interjera priekšmeti un stikls interjerā. Meistarklasēs un pasākumos cilvēks iegūst iespēju iepazīties ar stiklu, piedāvājam arī rotu meistarklases un pasākumus bērniem. Stikls ir materiāls, ar ko ikdienā nav iespēja lielākajai daļai strādāt: to griezt, veidot mozaīkas, – tā ir unikāla pieredze.
Covid-19, uzņēmējdarbība un klientu paradumi.
Viss, kas ir orientēts uz publisko pakalpojumu sniegšanu, atvērtajām darbnīcām, klientu apkalpošanu klātienē, apstājās vienā dienā. Pagājušajā gadā šajā pašā situācijā mēs būtu bankrotējuši, jo tajā mirklī bija patiesi liels uzsvars uz publisko, nāca ļoti daudz vietējie un ārzemju klienti. Notika daudz pasākumi uzņēmumiem, skolām, bērniem.
Šobrīd ir izdevies vairāk attīstīt individuālos pakalpojumus un pasūtījumus, kas arī bija glābšanās samits šajā mirklī, jo tas deva iespēju mūsu darbībai neapstāties vienā dienā. Protams, tagad būs grūtāk tikt pie jauniem klientiem, daļa pasūtījumu ir cieši saistīti ar pasākumu norisi, kas arī šobrīd ir apturēta vai ierobežota.
Liela vērtība ir trīs gadu darbības laikā iegūtie klienti, tie, kas nāca uz meistarklasēm un darbnīcām, tie, kam radījām stikla dizaina risinājumus. No šīs auditorijas ir jūtams liels atbalsts, interese par turpmākajām sadarbības iespējam. Cilvēki šobrīd ir ļoti noilgojušies pēc tā, lai kaut ko darītu kopā, kaut kur piedalītos, piemēram, kopā ar savu ģimeni. Emocionālais fons, ko šobrīd izjūtam komunikācijā ar saviem klientiem liek domāt, ka pēc šī laika mēs tomēr pilnībā nepāriesim darbībā tikai uz virtuālo vidi. Cilvēki grib iegūt autentisku pieredzi: pieskarties un redzēt sava darba rezultātu, paši kaut ko izveidot. Darbošanās ar stiklu var to piedāvāt. Darbs ar rokām un materiālu izklaides un izglītošanās formātā, ir kaut kas tāds, kas cilvēkiem bija un būs nepieciešams. Tā ir atslodze no ikdienas un darba; pie mums nāk zinātnieki, banku un ceļojumu aģentūru darbinieki. Šāds klātienes formāts noteikti ir vajadzīgs, tāpēc esmu pilnīgi pārliecināta, ka šis mūsu pakalpojums noteikti atgriezīsies piedāvājumā, kad tas būs iespējams.
Attālinātais bizness un individualizētā māksla.
Diezgan daudz pasūtījumu “Glass Point” nāk no ārvalstīm. Centrālais kanāls, caur ko strādājam, ir pirkšanas un pārdošanas platforma Etsy. Ja sākumā likās, ka Etsy nestrādā individuālie pasūtījumi, pēc pusgada darba pie platformas izveides, pārliecinājāmies, ka tas strādā lieliski. Klienti šajā platformā vairāk pasūta sev nepieciešamus un individualizētus stikla izstrādājumus nevis izvēlas no mūsu piedāvātajiem. Un mēs, protams, tos radām.
Mēs jau krietnu laiku atpakaļ pārgājām uz attālinātu pasūtījumu pieņemšanu, tas bija svarīgi, arī domājot par sadarbību ar klientiem no ārvalstīm. Piedāvājam klientiem tiešsaistes formātā sekot līdzi dizaina tapšanai, kam paralēli sarakstēs māksliniece ar klientiem vienojas par gala rezultātu. Galu galā klients, pat neatnākot uz mūsu studiju, pa pastu saņem gatavu produktu.
Kļūdas, nemitīgie eksperimenti un sajūtu bizness.
Man pašai šķiet, ka mēs visu laiku ejam uz priekšu, kā pa celmiem, un tieši stratēģiskais virziens un mērķtiecīgi izplānota virzība ir tas, kas mums, neskatoties uz manu izglītību, patiešām pietrūkst. Mūsu stratēģija ir eksperimentēšana – pamēģināsim un tad jau redzēs, kā tas strādā. Šāds darbības veids visdrīzāk nāk no manas iepriekšējās pieredzes un biznesa inkubatora laikiem, kad es strādāju pēc principa – nevis plāno un domā, bet dari un domā pēc tam. Šādā veidā strādājot, ir izmēģinātas arī daudzas lietas, kas nestrādā, bet mēs tagad zinām, ka tās nestrādā!
Protams, arī darbības sākums nebija viegls. Sākām mēs trijatā – es un divas mākslinieces (Anna Varnase un Baiba Dzenīte). Pēc pirmajiem trīs mēnešiem mēs palikām divatā, radušās situācijas pamatā bija klasiskais stāsts par to, kā mainās cilvēku prioritātes. Pirmajā brīdī tas bija liels trieciens, jo tas nozīmēja arī attiecību pārtraukšanu finansiālā aspektā, kas, protams, tikko darbu uzsākušam uzņēmumam bija sarežģīti. Taču nākamajā dienā mēs saņēmām zvanu no restorāna, kas vēlējās pasūtīt traukus. Visas lietas savdabīgi atrisinās un sakārtojas: ja vienā brīdī liekas, ka nekas nenotiek vai iet ļoti smagi, nāk piedāvājums. Tad, protams, es intensīvi pievēršos restorāniem, domājot, ka tas ir īstais virziens, līdz brīdim kad saņemu zvanu, piemēram, no bankas, kam vajag kaut ko pavisam citu. Brīžiem sanāk trīs mēnešus strādāt uz vienu lietu, domājot, ka tas pareizais virziens, bet beigās izrādās, ka tas tā nav vai tas nestrādā. Gadās ļoti veiksmīgi un negaidīti pavērsieni, bet tas ir tikai tāpēc, ka mēs visu laiku esam kustībā. Smags darbs vienmēr atmaksājas, tikai jautājums – kā.
Ir bijis viens liels kritiens – tas bija saistīts ar interjera izstrādi. Mēs jau bijām izgatavojuši prototipus, taču tad izrādījās, ka cilvēks, ar kuru mēs kontaktējāmies, no uzņēmuma jau ir atlaists un nekad mūsu projektu nav parādījis vadībai. Mēs, protams, bijām ieguldījuši finanses prototipu izstrādē.
Biznesa attīstība un sapnis par “stikla māju”.
Mūsu nākotnes ambīcija ir “stikla māja”: tas būtu centrālais mūsu uzņēmējdarbības punkts. Ja cilvēkam ir idejas, kas saistītas ar stiklu, tad viņš nāk tieši pie mums – uz “stikla māju”. Satikšanās mērķi ar klientu būtu dažādi: lai izdarītu pasūtījumu vai izglītošanās nolūkos – iepazīt materiālu, darbojoties darbnīcās. Mums šobrīd ir viss nepieciešamais, lai apmierinātu visdažādākās klienta vēlmes, tāpat ir arī sajūta, ka esošais ir izauklējams līdz lielākiem apmēriem. “Stikla centrs” ieņemtu nozīmīgu lomu nozares kontekstā: tas būtu reģionā pamanāms, piesaistītu gan klientus, gan tos, kas interesējas par šādu mākslas formu un veidu, kā arī grib to paši izmēģināt.
Svarīgi ir piesaistīt ne tikai potenciālos klientus, bet arī pašus stikla māksliniekus. Tas arī ir viens no virzieniem, ko mēs attīstām: mēs piedāvājam māksliniekiem darba telpas un tehnikas īri. Šo darbības virzienu sākotnēji redzējām savā biznesā, kā ļoti nozīmīgu tā daļu, bet, jau sākot darboties, sapratām, ka tā nav. Šis virziens ir nozīmīgs, domājot plašāk, – kontekstā ar nozari un mūsu biznesa ideju. Ienākšanai stikla mākslā ir augstas izmaksas, nepieciešami lieli ieguldījumi, materiāls un tehniskais aprīkojums ir dārgs.
Piemēram, māksliniecei Annai jau bija stikla krāsns – viņa bija nopietni gatavojusies tam, ka viņai būs sava studija kopš vidusskolas. Māksliniece ļoti mērķtiecīgi uz to virzījās. Līdz ar to pirmais solis uzņēmējdarbības uzsākšanai jau bija sperts, bet neskatoties uz to,– savas darbības trīs gados esam ļoti nozīmīgi papildinājuši tehnisko nodrošinājumu. Tas ļauj sadarboties ar māksliniekiem, kas vēlas izmantot konkrēto tehnisko nodrošinājumu un darīt savu darbu, pārdodot darba rezultātu (produktu) – vai tās ir rotas vai interjera priekšmeti. Tas ir nenovērtējams atbalsts māksliniekam, ja darbības uzsākšanas sākuma posmā viņam nav jāpērk pašam savas iekārtas. Viņi var sākt strādāt pie sava produkta, pakāpeniski novērtējot to, kas būs nepieciešams turpmāk.
Savā ziņā mēs redzam potenciālu darboties arī kā biznesa inkubators – palīdzēt māksliniekiem ne tikai tehnoloģiski uzsākt darbību, bet arī savest kopā ar potenciālo klientu un palīdzēt pārdot produktu. Mums ir studija, kurā interesentiem ir apskatāmi dažādu mākslinieku darbi, līdz ar to mums ir iespēja palīdzēt klientam atrast īsto mākslinieku, kas darbojas klientu interesējošā veidā.
Cilvēks uzņēmējdarbībā: kādam būt un kā izdzīvot?
Ja jāmin īpašības, kādām jāpiemīt uzņēmējam, tad tā noteikti ir neatlaidība un atrašanās nemitīgā kustībā. Ir jāgrib un jāvar runāt ar cilvēkiem, jābūt atvērtam pasaulei. Svarīgs ir izaugsmes domāšanas veids – apziņa, ka mēs visu varam iemācīties. Tas korelē ar programmu “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” – talants un spējas, kas tev ir, jāturpina nemitīgi attīstīt, nemitīgi jāpaplašina robežas.
Ikviens var būt uzņēmējs, ja vien ir vēlēšanās un gribēšana. Saprašana, ka uzņēmējdarbības mehānismi darbojas tad, ja tu zini, ka vienmēr būs kāds jāpārliecina par savu produktu vai pakalpojumu un ka tev būs jāpārdod. Tas ir centrālais: apziņa par pārdošanas svarīgumu uzņēmējdarbībā nodrošina to, ka tu varēsi nodarboties ar to, kas tev patīk. Protams, ir nepieciešama pašpārliecinātība, un šajā sakarā vienmēr ir diskusijas par šīs īpašības īstumu vai neīstumu. Tā kā es ilgi esmu biju pelēkajā zonā – starp kultūru un uzņēmējdarbību – arī mana pašpārliecinātība nav nekāda milzīgā. Es esmu uzņēmēja? Jā, es esmu uzņēmīga – man ir vēlme kaut ko panākt, ko mainīt situācijā, kurā mēs šobrīd esam, attīstīt un virzīt.
Redzēt sevi un iespējamo attīstību vairākos līmeņos – uzņēmēja, cilvēka un nozares kontekstā. Vienalga, kurā no līmeņiem ir iespējamas izmaiņas, ir jābūt atvērtiem un ieinteresētiem tās saskatīt un jābūt vēlmei tās veikt. Acīm vienmēr jābūt atvērtām: ir jāseko līdzi tam, kas notiek nozarē, aktualitātēm un inovācijām, jātver labie prakses piemēri, kas notiek ārpus mūsu pasaules. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc es noticēju stikla māksliniecei Annai – viņa ļoti daudz zināja par nozari, – par to, kas notiek, kādas ir inovācijas un labie prakses piemēri. Viņa orientējās nozarē pavisam citā – starptautiskā – līmenī, bija paviesojusies Čehijā, Portugālē, Skotijā; zināja labās prakses piemērus ASV, katrā no Eiropas valstīm varēja raksturot aktuālo situāciju un tendences, zināja, kādi produkti ir pieprasīti, kādas meistarklases notiek. Annas uzkrāto Eiropas pieredzi mēs sākām ieviest šeit Latvijā, pielāgot mūsu tirgum, un tas ļāva novērtēt to, ka tā strādā arī šeit. Par daudzām labām lietām nav iespējams iedomāties tāpat vien, ja tu neesi atvēris acis un pieredzējis to, ka var arī citādāk.
Iemācīties radošumu. Programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” dizains.
Radošumu var trenēt tieši tāpat kā visus pārējos talantus. Es nekad nebūšu māksliniece, bet jau tagad varu novērtēt, kā ir mainījusies mana estētiskā uztvere attiecībā uz mākslu, kopš es strādāju kopā ar mākslinieci Annu. Es nekad nevarēšu skatīties uz lietām tā, kā to dara māksliniece, bet viņas ietekme ir izmainījusi manu uztveri. Salīdzinot estētiskās uztveres mainību ar radošumu, jāsecina, ka tas ir trenējams un attīstāms.
Programmā “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” liels uzsvars ir likts uz izaugsmi trīs dažādos līmeņos – personīgajā, korporatīvajā un globālajā. Studiju sākumā tiks strādāts ar personības attīstības aspektu – personīgā zīmolvedība, publiskā runa, kontaktimprovizācija. Šīs ir tās netveramās, bet ārkārtīgi svarīgās lietas komunikācijā, lai spētu sajust partneri profesionālajā darbībā. Šīs ir tās netveramās, bet ārkārtīgi svarīgās lietas komunikācijā. Tas, kā tu lasi cilvēku, cik tev ir viegli vai grūti ar viņu sarunāties, – tas ir atkarīgs no tās netveramās personības puses, no tā, kā tu to līdz šim esi spējis attīstīt. Programmā studējošajam tiks pievērsta liela uzmanība ne tikai kā uzņēmējam, bet galvenais – kā personībai. Visi kursi ir strukturēti tā, lai studējošajam būtu iespēja paskatīties uz sevi no malas, – kā uz cilvēku, kuram ir iespēja virzīt savu karjeru, izprotot savas attīstības mērķus, kā uz organizācijas vadītāju, darbinieku, kuram ir iespēja veidot pārmaiņas savā darba vietā, kā uz sabiedrības daļu, sekmējot izpratni par globālajām sociālajām pārmaiņām. Es domāju, ka kardināli mainīsies tas, kā studējošais domā un redz sevi pirms studijām un kā brīdī, kad programmu būs absolvējis.
Programmas mērķis katram studējošajam būs atkarīgs konkrēti no viņa redzējuma un interesēm. Trešajā semestrī tiks skatīts globālais līmenis – organizācijas un nozares konteksts. Studējošajam būs jāspēj šajā līmenī saskatīt izaicinājumus, iespējas pārmaiņām vai savus risinājumus. Tas būs liels izaicinājums – līdz ar to programmas noslēguma uzdevums nebūs vairs tikai katra studējošā personīgais ieguldījums vai organizācijas attīstības plāns, tas būs redzējums par to, kāda ir viņa vieta vai loma nozarē; kas ir tās globālās vai sociālās pārmaiņas, ko tieši viņš, kā šīs programmas absolvents, var virzīt un attīstīt. Apvienojot divas disciplīnas – kultūru un uzņēmējdarbību –, iegūt redzējumu par savu, sava uzņēmuma perspektīvu konkrētā nozarē. Ne tikai redzēt un intuitīvi sajust savas izaugsmes iespējas, bet spēt tās argumentēt.
Studenti tiks iesaistīti studiju dizainēšanā. Programma ir akadēmiska, bet studijas ir praktiskas un uz studentu orientētas: students pats pieņems daudz lēmumu par to, kādas studijas būs. Iestāšanās brīdī tiks monitorētas katra studējošā intereses, praktiskās zināšanas, kas viņam nepieciešamas; līdz ar to viss izaugsmes menedžmenta lekciju kurss būs kā mentoringa process – došanās uz priekšu, skaidri zinot mērķus, kas jāsasniedz, protams, arī pieļaujot, ka mērķi studiju laikā var mainīties. Būtiski būs ne tikai izvirzīt un sasniegt mērķus, bet arī par tiem reflektēt. Studentiem nodarbības notiks divās augstskolās, pie abu augstskolu mācībspēkiem, būs iespēja izmantot abu augstskolu resursus un novērtēt stiprās puses, kas LKA gadījumā ir– individuālais darbs ar studentiem, ko pieļauj salīdzinoši nelielās studentu grupas.
Kad entuziasms ir nozīmīgāks par pieredzi.
Jauniešiem bez praktiskas pieredzes uzņēmējdarbībā programma atklās meklēšanas lauku, piedāvājot zināšanas un norādes, kurā būs iespējams atrast savu ideju un darbošanās virzienu. Augstskola ir liels atbalsts un droša vide eksperimentiem un sevis meklējumiem, tāpēc meklēt savu aicinājumu augstskolā, ir lieliska iespēja. Programmas dizains studiju ietvaros paredz šādus meklējumus un piedevām dod iespēju savos kursa biedros satikt tādus, kas jau darbojas uzņēmējdarbībā, ir atraduši savu darbības lauciņu. Iespējamā sinerģija ir liels ieguvums – katra paša pieredzes mijiedarbe ar citu pieredzi. Tieši uzņēmējdarbībā ārkārtīgi spēcīgi motivācija veidojas no paraugiem – kāds cits var un dara, tātad arī es to varu. Tas ļoti palīdz pašmotivācijā – tu redzi reālu praksi, kas strādā, un tu vari no tās mācīties.
Uzņēmējdarbībā vēlme darboties noteikti ir svarīgākā par pieredzi. Pieredzi prasot vai gaidot, mēs automātiski koncentrējamies uz tiem, kuriem tā ir, izslēdzot tos, kuriem tās nav. Bet reizēm tieši tiem, kuriem nav pieredzes, ir lielāka vēlme un potenciāls, tikai nav bijusi iespēja likt to lietā praktiski. Pozitīvi un iedvesmojoši bieži mēdz būt tieši šādi tīrradņi: dažkārt ar milzu entuziasmu un darbu kāds pusgada laikā var sasniegt vairāk nekā tāds, kuram ir liela pieredze, bet nav izpratne par to, kā tālāk attīstīties, un tie sēž un gaida, kad lietas pašas atrisināsies. Tāds, kas nemitīgi kustas un dara, ir labs piemērs.
* Programma izstrādāta projekta “Jaunu studiju programmu izstrāde kultūras un radošo industriju darba tirgum” (No. 8.2.1.0/18/A/018) ietvaros un ir iesniegta licencēšanai.
