Veikts pētījums par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kultūras nozari
Lai apzinātu līdz šim radīto Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kultūras nozari, Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) sadarbībā ar Kultūras ministriju, Latvijas Radošo savienību padomi un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociāciju īstenoja kultūras un radošo industriju sektora pārstāvju aptauju. Šīs aptaujas mērķis bija apzināt jau novērojamās izmaiņas un vēl sagaidāmās sekas Covid-19 izplatības dēļ.
LKA prorektore zinātniskajā darbā prof. Anda Laķe uzskata, ka ierobežojumi un aizliegumi, kas tika noteikti Covid-19 pandēmijas un infekcijas ierobežošanai Latvijā, būtiski izmainīja Latvijas kultūras nozares ikdienas darbu – pilnībā uz laiku atceļot un arī turpmākajos mēnešos ierobežojot pasākumus ar liela cilvēku skaita dalību. Tādēļ pat pēc ārkārtas stāvokļa un daļēju ierobežojumu atcelšanas kultūras sektors lielā mērā turpinās atrasties faktiskā dīkstāves stāvoklī. No vienas puses, tas rada apdraudējumu nozarei, no otras puses – rada apstākļus, kas zināmā mērā veicina veidot jaunus produktus un izmēģināt jaunas attiecību formas ar auditoriju.
Pētījuma dati liecina, ka kopumā Covid-19 ir būtiski ietekmējis radošo sektoru – 66% kultūras sektora organizāciju un uzņēmumu ir nācies pārtraukt iesāktos projektus un aktivitātes, 25% organizāciju darbība ir apturēta/iesaldēta. Krīze skārusi arī indivīdus – radošās personas – 26% radošo personu nav darba, turklāt daļa (17%) nevar turpināt savu radošo darbību ierobežojumu dēļ. Visvairāk Covid-19 sekas izjūt noteiktu jomu pārstāvji un organizācijas – operas, teātra, mūsdienu dejas, mūzikas nozaru pārstāvji, kurus tiešā veidā ir skāruši publisko pasākumu ierobežojumi. Tikai 20% radošo personu novērtē, ka viņiem savu radošo darbību ir iespējams turpināt pilnībā. Salīdzinoši biežāk tie ir arhitektūras, dizaina, literatūras, mediju un vizuālās mākslas pārstāvji.
Pētījuma rezultāti parāda, ka finansiālā aspektā radošie cilvēki Latvijā ir ļoti nestabilā situācijā – tikai 23% radošo personu novērtē, ka viņu ienākumi nav mainījušies, vēl 28% respondentu vērtē, ka ienākumi ir kritušies līdz pat pusei no agrākajiem ienākumiem. Savukārt apmēram pusei no respondentiem ienākumi ir samazinājušies kardināli – 20% saka, ka viņiem ienākumu šobrīd nav vispār, bet vēl 22% – ka ienākumi samazinājušies vairāk par pusi.
Profesore Anda Laķe apliecina, ka kultūras un radošajā sektorā nodarbinātajiem ir izteikti raksturīga ienākumu un nodarbinātības formu daudzveidība. Attiecīgi – tas krīzes situācijās var krasi un negaidīti izmainīt radošo personu finansiālo stāvokli, un bieži nenodrošina pilnvērtīgas sociālās garantijas.
Arī šī pētījuma dati apliecina, ka radošo personu ienākumus veido dažādu atlīdzību kombinācija. Respondenti (radošās personas) apliecina ienākumu avotu sadrumstalotību – pusei (53%) ienākumus veido autora honorāri, 30% ir pašnodarbinātas personas ienākumi, 14% – radošās stipendijas, 13% – uzņēmējdarbības ienākumi, 12% – darba alga komercsektorā, 9% saņem autoratlīdzības procentus no biļešu pārdošanas, 8% – darba algu nevalstiskajā sektorā, u.c. Tie (41%), kas saņem arī
darba alga valsts vai pašvaldību iestādē, salīdzinoši retāk ir zaudējuši savu ienākumu avotu, tomēr arī šīs radošās personas 38% gadījumu paralēli ir saņēmušas autoru honorārus un šos ienākumus tagad ir zaudējušas. Visvairāk cietušas ir tās personas, kuru ienākumus veido autoratlīdzības procenti no biļešu pārdošanas un pašnodarbinātas personas. Kopumā 71% no tiem, kuriem autora honorāri ir bijis viens no ienākumu avotiem, tos tagad ir zaudējuši. Autoratlīdzības procentus no biļešu pārdošanas zaudējušas 83% personu, kuras tos ir saņēmuši iepriekš. Pašnodarbinātas personas ienākumus zaudējuši 74% no tiem, kuri tos ir iepriekš saņēmuši. Uzņēmējdarbības ienākumus zaudējuši 75% no tiem, kuri iepriekš tos saņēma.
Kultūras nozares sektora daudzveidība apgrūtina iespēju piemērot standartizētus atbalsta mehānismus. To apliecina arī pētījuma dati – tikai 9% radošo personu ir saņēmuši atbalstu kādā no atbalsta programmām. 81% radošo personu nav pieteikušies nekādam atbalstam, 36% novērtē, ka atbalsts nav nepieciešams, savukārt pārējie nav pieteikušies, jo neatbilst kritērijiem. Līdzīgi neliels skaits kultūras sektora organizāciju ir pieteicies un saņēmis atbalstu, bet 43% norāda, ka viņu institūcija neatbilst kritērijiem.
Nozari arī nākotnē sagaida būtiskas pārmaiņas – 16% kultūras un radošo industriju pārstāvji uzskata, ka var nākties pārkvalificēties un pamest darbu radošajā nozarē. Savukārt daļa meklēs jaunas iespējas, paliekot strādāt kultūras nozarē – 68% organizāciju un 49% radošo personu jau ir vai ir plānojušas uzsākt jaunas aktivitātes. Lai pārvarētu Covid-19 radītās sekas, gandrīz puse respondentu (39% radošo personu un 37% organizāciju) novērtē, ka būs nepieciešams papildu atbalsts.
Aptaujā tika apzināti 3222 respondenti, tai skaitā gan kultūras un radošo industriju sektora organizāciju, iestāžu un uzņēmumu pārstāvju viedoklis (1398 respondenti), gan radošo personu (1824 respondenti) viedoklis.
Kultūras ministrijas mediju pasākums par Covid-19 ietekmi kultūrā un VKKF radošo personu atbalsta programmu: