No bērnības mums tiek mācīts, ka paradokss ir ārpuskārtas parādība un nestandarta situācija, bet patiesībā tas ir liela daļa no ikdienas. Cilvēks ir nenogurstoša pretrunu, māņu un paradoksu rūpnīca, kas pusi no laika pavada, izdomājot sev principus, bet otru pusi – meklējot ceļus tiem apkārt. Esam sociāli lopiņi, paši to zinām, bet neatzīstam.
13. jūnijā 21.00, E. Smiļģa Teātra muzejs