Starptautiskā zinātniskā konference "Kultūras Krustpunkti"

Trešdiena, 1. novembris, 2017


01.11.2017 09:00

Informācija par pasākumu

2017. gada 1.–4. novembrī notiks vienpadsmitā kultūras un mākslu zinātnēm un aktualitātēm veltītā starptautiskā konference „Kultūras Krustpunkti”, kas aptvers vairākus notikumus. Konference kalpos kā platforma gan Latvijas, gan ārvalstu kultūras un mākslas zinātnieku pētījumu prezentācijām, novatorisku ideju komunikācijai, akadēmiskai un lietišķi praktiskai diskusijai.

Līdz 2017. gada 2. oktobrim ikviens kultūras un mākslas fenomenu pētniecībā ieinteresētais tiek aicināts pieteikties dalībai konferencē “Kultūras Krustpunkti” un dalīties savu pētījumu rezultātos, secinājumos un ierosinājumos. Konferenci organizē Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Zinātniskās pētniecības centrs. Referātu pieteikumi tiks recenzēti un iekļauti konferences programmā 2. novembra dienas kārtībā (latviešu valodā) vai 3. novembra dienas kārtībā (angļu valodā).

Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra uzdevums ir veicināt humanitāro un sociālo zinātņu attīstību un veikt starptautiski aktuālu un Latvijai nozīmīgu jautājumu izpēti kultūras un mākslas jomā. Saskaņā ar šo misiju Zinātniskās pētniecības centrs organizē ikgadēju starptautisku zinātnisku konferenci "Kultūras Krustpunkti". 2017. gadā notiks vienpadsmitā "Kultūras Krustpunktu" konference.

Jau tradicionāli “Kultūras Krustpunktu” konferencē tiek prezentēti starpdisciplināri pētījumi par aktuālām tēmām un problēmām kultūras un mākslas jomā, akcentētas nozares inovācijas, kā arī atzīmētas nozīmīgas radošo personību dzīves jubilejas. Šogad konference aptvers vairākus notikumus.

Konferenci ievadīs kino sekcija “Dzīve Nr. 1. Ansis Epners”, kas notiks 26. oktobrī, Anša Epnera dzimšanas dienā LKANacionālās Filmu skolas telpās Elijas ielā 17.  Latvijas Kultūras akadēmijas kino režijas profesors Ansis Epners – scenārists, režisors, operators, pedagogs, sportists, ceļotājs, sabiedrisks aktīvists, rakstnieks – šie ir daži no apzīmējumiem, ko piemērot Ansim Epneram. Kino sekciju LKA ZPC rīko sadarbībā ar Kinofotofonodokumentu arhīvu. Sekcijā ar saviem pētījumiem, kas veltīti Anša Epnera jubilejai, dalīsies Inga Pērkone, Dāvis Sīmanis, Kristīne Želve, Agris Redovičs un citi kino zinātnieki un filmu nozares praktiķi.

1. novembrī notiks konferences plenārsēde, kura būs veltīta Latvijas kultūras un mākslas dzīves aktualitātēm. 2. novembrīritēs konferences darbs sekcijās (darba valoda latviešu valoda). 3. novembrī plānota “Kultūras Krustpunktu XI” starptautiskā diena (darba valoda angļu valoda), kur savu dalību ar ievadreferātu ”Tradīcijas pārvaldība. Kultūrvides un nacionālās identitātes noteikšana un svinēšana divdesmit pirmajā gadsimtā (Managing Tradition: Framing and Festing Culture, Locality, and Nationhood in the Twenty-First Century)” apstiprinājis daudzu starptautiski prestižu monogrāfiju un pētījumu autors kultūras zinātnē un folkloristikā prof. Saimons J. Bronners (Simon J. Bronner, ASV). Turpinājumā darbs sekcijās, to ietvaros aicinām pētniekus pieteikt referātus angļu valodā. Šajā dienā iekļauta jauna sekcija – Transdisciplināri mākslu pētījumi par tēmu Grafiti – izaicinājums māksliniekam, sabiedrībai un restauratoram”. Konferences noslēgumā 4. novembrī tiksimies radoši pētnieciskā simpozijā Balto vīriešu rezervāts”, kurā konferences organizatori pulcēs zinātniekus un māksliniekus no dažādām valstīm mūsdienu sabiedrības izplatītāko aizspriedumu, sociālo fobiju, stereotipu pētīšanai gan tradicionālu referātu, gan māksliniecisku priekšnesumu formā.

2. un 3. novembrī tiek plānots darbs vairākās sekcijās:

1) Folkloristika, etnoloģija, arheoloģija un kultūras antropoloģija

2) Kultūras un mākslas socioloģija, kultūrpolitika, kultūras komunikācija medijos

3) Kultūras menedžments un radošās industrijas

4) Skatuves māksla

5) Starpkultūru komunikācija un valodas nozīme kultūrā

6) Transdisciplināri mākslu pētījumi (tikai angļu valodā)

7) Literatūra un tulkošana

Lai pieteiktos dalībai konferencē, aizpildītu konferences pieteikuma veidlapu sūtīt līdz 2017. gada 2. oktobrim uz e-pastu zpc@lka.edu.lv. Lūdzam konferences publicitātes nodrošināšanai pievienot savu fotoattēlu. Referāta kopsavilkumu paredzēts publicēt izdevumā “Starptautiska zinātniskā konference “Kultūras Krustpunkti 2017”. Konferences tēžu krājums / programma”. Prezentācijai atvēlētas 20 minūtes (t.sk. jautājumi). Darba valodas ir latviešu (2.11.2017.) un angļu (3.11.2017.). Dalība konferencē ir bez maksas. Pieteiktie un programmā iekļautie referāti tiks recenzēti, sekciju skaits un saturs var mainīties atbilstoši iesūtīto referātu tēmu un kopsavilkumu saturam.

Pēc konferences aicinām iesūtīt rakstus recenzētam zinātnisko rakstu krājumam “Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi” (piešķirts ISSN kods) un/vai “Culture Crossroads” (indeksēts EBSCO un ULRICH’S datubāzēs, http://www.culturecrossroads.lv).

 

PIETEIKUMA VEIDLAPA (57,6 KB)


 

Sekciju ieteicamās, bet ne ierobežojošās tēmas:

Folkloristika, etnoloģija, arheoloģija un kultūras antropoloģija

Sekcijas pamattēma: Tradīcija un identitāte mūsdienās; jaunas pieejas to pētniecības laukā.

Rosinām dalīties ar pētījumos gūtajām atziņām par tradīcijas ilgtspēju un ietekmi uz identitāti mūsdienās. Aicinām diskutēt par lokalitātes/nacionalitātes simboliskajām izpausmēm, komunicējot kultūras mantojumu dažādos mākslas, svētku un ikdienas dzīves kontekstos.

Sagaidāmas refleksijas par pētnieciskā fokusa maiņas, metodoloģiskās un tehnoloģiskās dažādības aspektiem, kas iezīmējas datu ieguves, apstrādes un pētniecisko rezultātu komunikācijas procesos 21. gadsimta folkloristikas, etnoloģijas, arheoloģijas un kultūrantropoloģijas zinātnēs.

Kultūras un mākslas socioloģija, kultūrpolitika, kultūras komunikācija medijos

Sekcijas pamattēma: Kultūras un mākslas transformācijas globālajā vidē, starpdisciplināru kultūras un mākslas notikumu attīstības iespējas, mākslinieciski augstvērtīga un populārās kultūras piedāvājuma izpausmes, kultūras un mākslas pētniecības pieeju attīstība un daudzveidība; pētījumos un pierādījumos balstīta kultūrpolitika, kultūras un mākslas “dzīve” medijos.

Kultūras un mākslas vieta sabiedrībā, politikā un medijos vienmēr ir bijusi kompleksa, daudznozīmīga un ambivalenta. Aicinām dažādu jomu (kultūras, socioloģijas, politoloģijas, tiesību, komunikācijas) pētniekus piedāvāt savu pētījumu rezultātus par kultūras un mākslinieciskās jaunrades procesiem sabiedrībā; to specifiku dažādās kopienās un sociālās grupās, par kultūras un mākslas notikumu rezonansi medijos; par kultūras finansējuma sadalījumu, kultūras pieejamību un auditorijas apmierinātību ar pastāvošo kultūras piedāvājumu; kā arī kultūras nozares problēmu atspoguļojumu politikā un citām tēmām.

Kultūras menedžments un radošās industrijas

Sekcijas pamattēma: Kultūras menedžmenta loma un specifika, kultūras organizāciju darbība, radošo industriju un radošās uzņēmējdarbības attīstības tendences.

Aicinām pieteikties kultūras menedžmenta teorētiķus un praktiķus, lai dalītos pētījumos un atziņās par kultūras menedžmenta specifiku, kultūras organizāciju vadības izaicinājumiem, līderības, cilvēkresursu, stratēģiskā menedžmenta jautājumiem, finanšu menedžmenta, mārketinga un auditorijas piesaistes iespējām, tehnoloģiju lomu, kultūras pasākumu problemātiku, festivālu menedžmentu un ilgtspēju.

Piedalīties aicināti arī radošo industriju pārstāvji un pētnieki, lai diskutētu par radošo uzņēmējdarbību un tās atbalsta formām, startupiem radošajās industrijās, jaunākajām tendencēm finansējuma piesaistē, biznesa modeļiem, izaicinājumiem radošo industriju produktu eksportā, radošo pilsētu, kvartālu un radošo vietu attīstības aktuālo problemātiku un radošuma lomu tautsaimniecībā. 

Skatuves māksla

Sekcijas pamattēma: Skatuves mākslas darbu un to radītāju attiecības ar sistēmu, varu, ideoloģiju; mākslinieka brīvība un nebrīvība uz skatuves un ārpus tās.

Aicinām pētniekus, kritiķus un māksliniekus domāt un reflektēt par atļauto un neatļauto skatuves mākslas laikmetīgajā praksē un vēsturē. Mudinām izvērtēt mākslinieka izteiksmes brīvības robežas vēsturiski un mūsdienās, cenzūras un pašcenzūras redzamo un neredzamo klātbūtni skatuves mākslas procesos. Kādas ir teātra un varas attiecības vēsturiskā un mūsdienu kontekstā? Kā ekonomiskie, ideoloģiskie un sistēmiskie nosacījumi ietekmē mākslinieka radošo brīvību? Kāds ir skatuves mākslas kritiskā diskursa potenciāls un tā nozīme Latvijā un pasaulē?

Starpkultūru komunikācija un valodas nozīme kultūrā

Sekcijas pamattēma: Starpkultūru saskarsme izglītībā, kultūrā, diplomātijā, radošajās industrijās; kultūra valodā, valoda kultūrā.

Aicinām dažādu jomu pētniekus un praktiķus dalīties ar oriģinālu pētījumu rezultātiem un atziņām par starpkultūru saskarsmes problemātiku, tās pētniecību dažādos aspektos, par starpkultūru saskarsmes risinājumiem un to nozīmi veiksmīgā sadarbības organizēšanā. Piedalīties aicināti arī pētnieki, kuri starpdisciplināri pēta valodas un kultūras saikni un mijiedarbību. Aicinām diskutēt arī par citām starpkultūru komunikācijai nozīmīgām un aktuālām tēmām.

Transdisciplināri mākslu pētījumi (tikai angļu valodā)

Sekcijas pamattēma: Grafiti – izaicinājums māksliniekam, sabiedrībai un restauratoram.

Grafiti ir neierobežotu ideju, materiālu un formu kopums – urbānās vides neatņemama sastāvdaļa. Sienu gleznojumi un uzraksti kā interpretācija par aktuālo sociālo un politisko situāciju ir veidoti jau pirms gadu tūkstošiem. Kāda ir sabiedrības attieksme, vērtējot grafiti šodien? Vai tas tiek skatīts kā katram laikmetam aktuāla sociālās mākslas forma, vai gluži pretēji – atrodas ārpus mākslas robežām, veicot vien komunikatīvu funkciju, un kā ir vērtējama grafiti likumība? Šie jautājumi pamatoti vedina aktualizēt mākslas robežu definēšanu un apzināt, vai grafiti ir iespējams un nepieciešams saglabāt.

Aicinām pētniekus un praktiķus vērtēt grafiti sociālos aspektus, pastiprinātu uzmanību pievēršot mākslinieku motivācijas un komunikācijas pilsētvidē skaidrojumam, kā arī grafiti vizuālā veidola un satura nozīmei. Tāpat arī rosinājums diskutēt par grafiti saikni ar tiesību normām un par tā saglabāšanas un restaurācijas ētikas izaicinājumiem.

Literatūra un tulkošana

Sekcijas pamattēma: Literāra darba uztvere, interpretācijas un tulkošanas problēmas, interpretējumu tradīcija un tās transformācija, literāra teksta izmantojums kultūrā un mūsdienu vidē.

Aicinām lūkoties uz dažādu laiku literāriem darbiem un norisēm, meklējot jaunas pieejas to vērtēšanai, interpretācijai un kontekstuālam salīdzinājumam ar citiem mākslas veidiem, literāro darbu uztverei un interpretāciju transformācijai dažādās kultūrās un laikos, literāro tekstu izmantojumu citās mākslās, rituālajās praksēs un ikdienā. Rosinām aplūkot latviešu un cittautu kultūru un literatūru mijiedarbi, līdzāspastāvēšanu tulkojumos, tulkošanas problēmas kultūru sadurē, vērtēt un analizēt tulkojumu kvalitāti un to lomu lokālā un globālā kultūras kontekstā.

 

Papildu informācija:

Aija Lūse,

Latvijas Kultūras akadēmijas sabiedrisko attiecību vadītāja

konferences “Kultūras Krustpunkti XI” koordinatore,

aija.luse@lka.edu.lv; zpc@lka.edu.lv

Tel. 67114807, 29107218