Uzņemšana katru gadu
Pilna laika studijas
2026.gadā uzņemšana notiek piecās programmas specializācijās: Filmu režija, Filmu kritika, Filmu dramaturģija, Operatora māksla un Audiovizuālās mākslas producēšana (Piesakoties studijām "Audioviduālās mākslas" programmā, reflektantam būs jāizvēlas studiju specializācija (var izvēlēties tikai vienu). Iestāšanās prasības katrā specializācijā ir atšķirīgas.)
- 10 budžeta un 15 maksas studiju vietas*
- Studiju ilgums: 3 gadi (6 semestri)
- Studiju valoda: latviešu
- Iegūstamais grāds: humanitāro zinātņu bakalaurs audiovizuālajā mākslā
- Studiju norises vietas: LKA (Rīga, Ludzas iela 24); LKA Nacionālā filmu skola (Rīga, Miera ielā 58a)
- Specializācijas prakse: 75 stundu prakse kino industrijā
- Starptautiskās mobilitātes iespējas: Filmus skolas studentiem ir pieejamas starptautiskās mobilitātes iespējas, piedaloties ACE2-EU augstskolu alianču tīkla aktivitātēs, Erasmus+ praksēs, absolventu praksēs un studiju mobilitātē, iesaistoties Nordplus programmas “Nordfilm” Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vadošo filmu skolu sadarbības tīkla organizētās meistardarbnīcās, kā arī ar filmu skolas atbalstu apmeklējot filmu festivālus un citus nozares pasākumus un piedaloties profesionālās pieredzes apmaiņā ar ārvalstu partneriem.
- Programmas vadītāji: Doc. Jānis Putniņš, doc. Dainis Juraga
- Studiju maksa: 3500 EUR
* iespējamas izmaiņas
STUDĒJOŠIE iegūst vispusīgas zināšanas par audiovizuālās mākslas darbu estētikas, ražošanas un analīzes daudzveidīgajiem aspektiem, prasmes un praktiskās iemaņas audiovizuālās mākslas jomās, apgūst darbu radošā grupā, kā arī paplašina redzesloku par kultūras procesiem Latvijā un pasaulē.
MĒRĶAUDITORIJA
Ikviens, kurš vēlas savu karjeru saistīt ar kino industriju, gūt iemaņas audiovizuālu darbu veidošanā un realizēt savu radošo potenciālu.
ABSOLVENTI ir vispusīgi sagatavoti plašam profesionālo pienākumu klāstam darba tirgū gan Latvijas kino nozarē, gan dažādos projektos, kur nepieciešamas audiovizuālu darbu veidošanas iemaņas. Vidējās un jaunākās paaudzes profesionāļu vidū LKA absolventu īpatsvars Latvijas kino nozarē ir ap 85%.
PROGRAMMAS SPECIALIZĀCIJAS (specializācija ir jāizvēlas, piesakoties studijām)
Filmu režija
Specializācijas “Filmu režija” studējošie apgūst filmu veidošanu kā vienotu radošu un tehnisku procesu no idejas un stāsta attīstīšanas līdz filmēšanai, montāžai un skaņas pēcapstrādei, attīstot prasmi vadīt radošo komandu, strādāt ar aktieri un pieņemt pamatotus mākslinieciskus lēmumus. Praktiskais darbs tiek balstīts kino vēstures un mūsdienu procesu izpratnē, kā arī teātra, drāmas un plašākā humanitārā konteksta zināšanās, kas palīdz veidot laikmetīgu audiovizuālo valodu un savu autora rokrakstu, vienlaikus nostiprinot izpratni par ražošanas organizāciju un profesionālu sadarbību.
Filmu kritika
Specializācijas “Filmu kritika” studējošie attīsta spēju profesionāli analizēt un vērtēt audiovizuālus darbus, tos kontekstualizēt kultūras procesos un skaidri formulēt argumentētu viedokli. Studiju laikā tiek padziļināta izpratne par kino teoriju un analīzes metodēm, iegūts praktisks priekšstats par kino tapšanu, kā arī apgūta kino programmu veidošana un darbs ar kino mantojumu festivālu, arhīvu un muzeju vidē.
Filmu dramaturģija
Specializācijas “Filmu dramaturģija” studējošie attīsta prasmi radīt un attīstīt audiovizuālus stāstus, veidojot dramaturģiski pamatotu struktūru, tēlus un dialogu, kā arī profesionāli sagatavojot scenāriju sadarbībai ar radošo komandu. Studējošie iegūst arī praktisku priekšstatu par režiju, filmēšanu un montāžu.
Operatora māksla
Specializācijas “Filmu operatora māksla” studējošie attīsta zināšanas un praktiskās prasmes, kas nepieciešamas audiovizuāla attēla radīšanai, apvienojot vizuālo domāšanu, tehnisko kompetenci un radošu pieeju. Studiju procesā studenti apgūst dažādas filmēšanas pieejas, kompozīciju un kameras kustību, darbu ar gaismu un optiku, kā arī attēla iegūšanas un apstrādes principus, lai mērķtiecīgi veidotu noskaņu un stāsta vizuālo valodu gan inscenētā, gan dokumentālā kino. Operatora darbs tiek sasaistīts ar visu ražošanas ciklu, stiprinot izpratni par režiju un montāžu, kā arī attīstot iemaņas pēcapstrādē, tostarp krāsu korekcijā un kombinēto kadru veidošanā ar digitālajiem rīkiem. Tiek nostiprināta arī izpratne par galvenā operatora darba organizēšanu un atbildību filmēšanas procesā, veidojot profesionālu sadarbību un spēju sadarboties ar radošo komandu.
Audiovizuālās mākslas producēšana
Specializācijas “Audiovizuālās mākslas producēšana” studējošie attīsta padziļinātas zināšanas un praktiskas prasmes audiovizuālu projektu vadībā un producēšanā, aptverot visu procesa ciklu no idejas attīstīšanas un komandas veidošanas līdz finansējuma plānošanai, ražošanas organizēšanai un gatavā darba publiskai izrādīšanai un izplatīšanai, strādājot ar dažādu formātu projektiem, tostarp inscenētām un dokumentālām filmām, koncertfilmām un citiem audiovizuāliem darbiem. Studiju laikā studējošie apgūst producēšanas teoriju, metodoloģiju un praksi, vienlaikus iegūstot praktisku priekšstatu par režijas, filmēšanas un montāžas pamatprincipiem, kas palīdz efektīvi sadarboties un pieņemt pamatotus lēmumus audiovizuālo darbu veidošanas procesā.
PIETEIKŠANĀS PROCESS
Reflektants var pieteikties konkursam ne vairāk kā trīs bakalaura studiju programmās, apakšprogrammās vai specializācijās (studiju programmā “Audiovizuālā māksla” var pieteikties konkursam tikai vienā programmas specializācijā). Jāņem vērā, ka programmu iestājpārbaudījumu norises laiki pārklājas!
IESNIEDZAMIE DOKUMENTI
Piesakoties studijām, reflektantam vietnē ➜ uznemsana.lka.edu.lv jāaugšupielādē šādu dokumentu kopijas pdf, jpg vai doc. formātos (dokumentu oriģināli būs jāuzrāda līgumu slēgšanas brīdī!)
- pase vai personas apliecība (eID abas puses)
- atestāts, kas apliecina vispārējās vidējās izglītības iegūšanu;
- atestāta par vispārējās vidējās izglītības iegūšanu pielikums "sekmju izraksts";
- centralizēto eksāmenu (CE) sertifikāti (skatīt atvērumu "iestājpārbaudījumi")
- motivācijas vēstule, kurā pamatota specializācijas izvēle – Filmu režija; Operatora māksla; Audiovizuālās mākslas producēšana, Filmu kritika, Filmu dramaturģija;
- apliecinājums par pieteikuma reģistrēšanas pakalpojuma apmaksu (reģistrācijas maksu skatīt sadaļā "Reflektanta reģistrācijas maksa").
+ Filmu režijas specializācijā:
Viens audiovizuāls darbs (līdz 5 minūtēm) – filma vai epizode;
Īsfilmas vai filmas epizodes scenārijs (līdz 5 lappusēm);
+ Filmu kritikas specializācijā:
- reflektanta izvēlētas Latvijas filmas recenzija (vismaz 5000 rakstu zīmes).
+ Filmu dramaturģijas specializācijā:
- īsfilmas vai epizodes scenārijs (līdz 5 lappusēm);
- 3 fotogrāfijas. 1. foto (raksturs) – interesants cilvēks; 2. foto (vide) – tavas apkaimes dvēsele; 3. foto (darbība) – novērota situācija. Fotogrāfijām jāpievieno apraksti, kas paskaidro, kam skatītājam jāpievērš uzmanība, un kas slēpjas aiz redzamā;
- savu līdzšinējo radošo darbu izlase ar komentāriem.
+ Operatora mākslas specializācijā:
10-20 reflektanta uzņemtas fotogrāfijas (izlase);
1-2 audiovizuāli darbi, katrs līdz 5 minūtēm – filma vai epizode. Kā ar jāiesniedz īss komentārs par iesniegtajiem darbiem un tajos pildīto lomu.
+ Audiovizuālās mākslas producēšanas specializācijā:
Latvijas filmas analīze, kas veikta atbilstoši izvēlētajai specializācijai (vismaz 3000 rakstu zīmes);
Savu līdzšinējo radošo darbu izlase ar komentāriem.
Videomateriālu iesniegšanas formāts: *.MP4 (H.264), 1080p, 25p, 20 Mbps.
|
Ja kādā no iesniegtajiem dokumentiem ir cits personas uzvārds/ vārds/ personas kods, nekā personas pasē vai personas apliecībā, tad jāpievieno tā maiņu apliecinošs dokuments.
Ja reflektants iepriekšējo izglītību ieguvis ārvalstīs (izņemot Igaunijā un Lietuvā), pieteikumam pievieno Akadēmiskās informācijas centra izziņu par to, kādam Latvijā piešķirtam izglītības dokumentam atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments.
Reģistrācijas maksa bakalaura studiju programmā “Audiovizuālā māksla” ar specializācijām “Filmu režija”, “Operatora māksla”, “Audiovizuālās mākslas producēšana”, “Filmu dramaturģija”, “Filmu kritika” | 55,00 EUR |
Reģistrācijas maksa, piesakoties konkursam gan bakalaura studiju programmās, gan radošajās bakalaura studiju programmās (līdz 3 izvēlēm) | 60,00 EUR |
Rekvizīti maksājuma veikšanai
Latvijas Kultūras akadēmija
Reģ. nr. 90000039164
Konta nr: LV33UNLA0055003691131
Maksājuma mērķis: 21359 Reģistrācijas maksa, Vārds Uzvārds, Personas kods (Piemērs: 21359 Reģistrācijas maksa, Rasa Kārkliņa, 160395-12345)
Reģistrācijas maksu var samaksāt tikai ar pārskaitījumu (bankā vai internetbankā).
Studiju pieteikumam jāpievieno bankas maksājums pdf, jpg vai doc. formātā.
Bāreņi un bērni, kuri palikuši bez abu vecāku apgādības, līdz 24 gadu vecumam, uzrādot valsts sociālās nodrošināšanas iestādes izsniegta dokumenta oriģinālu, kā arī 1.grupas invalīdi, uzrādot attiecīgu dokumentu, no reģistrācijas maksas un papildu maksas atbrīvoti.
Reģistrācijas maksa par dokumentu iesniegšanu netiek atmaksāta.
UZŅEMŠANAI STUDIJU PROGRAMMĀ NEPIECIEŠAMIE CENTRALIZĒTO EKSĀMENU VĒRTĒJUMI [1]:
- CE sertifikāts matemātikā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis);
- CE sertifikāts latviešu valodā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis);
- CE sertifikāts angļu, vācu vai franču valodā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis) vai starptautiskās testēšanas institūcijas pārbaudījuma dokuments
RADOŠAIS KONKURSS — SĀKOT AR ŠO GADU 4 KĀRTĀS
1.kārta.
Bez reflektanta klātbūtnes tiek vērtēta katra motivētība un līdzšinējās radošās aktivitātes, iesniegto darbu valodas un stila kvalitāte, pareizrakstība un tehniskā kvalitāte;
2.kārta.
Kultūras tests ar filmas analīzi un pārrunas par iesniegtajiem 1.kārtas uzdevumiem un studiju motivāciju. Pāarunās reflektanti argumentē 1. kārtā iesniegto un paveikto darbu mākslinieciskos aspektus un atbild uz jautājumiem par studiju motivāciju.
3.kārta.
Klātienē. Specializāciju Filmu režija, Filmu dramaturģija, Operatora māksla un Audiovizuālās mākslas producēšana reflektanti veic radošu uzdevumu atbilstoši izvēlētajai specializācijai (tiek vērtēta izpratne par audiovizuāla darba veidošanas un estētikas principiem, uzdevuma risinājuma precizitāte un oriģinalitāte, spēja ar vizuālu risinājumu un attēla izteiksmīgumu pamatot savu radošo ieceri un tās īstenošanas principus, izpratne par ieceres iespējām.
Filmu režija
Specializācijas Filmu režija reflektanti ar savu filmēšanas tehniku veic radošu uzdevumu, kas tiek izziņots klātienē. Atbilstoši filmu režijas specializācijai, tiek vērtēta izpratne par audiovizuāla darba veidošanas un estētikas principiem, uzdevuma risinājuma precizitāte un oriģinalitāte, spēja ar vizuālu risinājumu un attēla izteiksmīgumu pamatot savu radošo ieceri un tās īstenošanas principus, izpratne par ieceres iespējām.
Filmu kritika
Specializācijas Filmu kritika reflektanti klātienē veic filmas analīzes uzdevumu (tiek vērtēta reflektanta izpratne par filmas valodu un estētiku, filmas analīzes precizitāte un oriģinalitāte, interpretācijas pamatojums un analīzes struktūra un kritiskā perspektīva un konteksts.
Filmu dramaturģija
Specializācijas Filmu dramaturģija reflektanti klātienē veic radošu uzdevumu (tiek vērtēta izpratne par audiovizuāla darba estētikas principiem, darba atbilstība tēmai, oriģinalitāte, valodas un stila kvalitāte, pareizrakstība).
Operatora māksla
Specializācijas Operatora māksla reflektanti ar savu filmēšanas tehniku veic radošu uzdevumu, kas tiek izziņots klātienē. Atbilstoši operatora mākslas specializācijai, tiek vērtēta izpratne par audiovizuāla darba veidošanas un estētikas principiem, uzdevuma risinājuma precizitāte un oriģinalitāte, spēja ar vizuālu risinājumu un attēla izteiksmīgumu pamatot savu radošo ieceri un tās īstenošanas principus, izpratne par ieceres iespējām.
Audiovizuālās mākslas producēšana
Specializācijas Audiovizuālās mākslas producēšana reflektanti klātienē veic radošu uzdevumu (tiek vērtēta izpratne par audiovizuāla darba estētikas principiem, darba atbilstība tēmai, oriģinalitāte, valodas un stila kvalitāte, pareizrakstība).
4.kārta. Pārrunas
Pārrunās reflektants īsi prezentē 3. kārtas darba ieceri un rezultātu, pamato savas izvēles un atbild uz jautājumiem par pieeju, procesu un iespējamo turpmāko darba attīstību.
KONKURSA VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI
Konkursa rezultātus veido CE rezultātu kopvērtējums:
- vērtējums angļu vai vācu, vai franču valodas CE (1-100 punkti);
- vērtējums latviešu valodas CE (1-100 punkti);
- vērtējums matemātikas CE (1-100 punkti);
- iestājpārbaudījums “Radošais konkurss” 3 kārtās (1-300 punkti);
Radošā konkursa katra kārta tiek vērtēta pēc 100 punktu sistēmas. Katrā kārtā reflektantam jāsaņem ne mazāk kā 40 punktu, pretējā gadījumā nav iespējams piedalīties nākamajā kārtā un konkursā kopumā.
Konkursa kopsavilkumā radošā konkursa katras kārtas vērtējumam tiek piemērots koeficients 1.5;
Papildu punkti tiek piešķirti par vērtējumu augstākā līmeņa centralizētajā eksāmenā “Kultūra un māksla II” (1-100 punkti), vērtējumam tiek piemērots koeficients 1.
[1]
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” dažādu mācību satura apguves līmeņu centralizēto eksāmenu rezultātu salīdzināšanai nosaka koeficientu.
Vispārējās vidējās izglītības ieguves centralizēto eksāmenu rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:
- optimālā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem;
- vispārīgā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem.
Informācija tiks precizēta
Studiju maksa jāieskaita Akadēmijas norēķinu kontā Līgumā par studijām noteiktajos termiņos. Studiju maksa tiek dalīta četros maksājumos:
- rudens semestrī – 1. kursa studentiem 15. augustā un 31. oktobrī;
- pavasara semestrī – 15. februārī un 15. aprīlī.
Studējošie var maksāt arī par visu semestri vai par visu studiju gadu.
Akadēmijā noteiktajā kārtībā maksājumu grafika termiņus var grozīt, sadalot kopējo studiju maksu par semestri līdz četrām daļām, papildu informācija šeit: https://lka.edu.lv/lv/akademijas-studentiem/stipendijas-un-studiju-maksajumi/studiju-maksas-atvieglojumi/
Ja Studējošais kavē noteikto studiju maksas samaksas termiņu, Akadēmijai ir tiesības piemērot Studējošajam līgumsodu (sk. Studiju līguma 5.6. p.).
Piemēram:
21351 2018/2019 2sem Maija Liepina 120191 10601
Rekvizīti
Saņēmējs: Latvijas Kultūras akadēmija,
reģ. Nr. 90000039164
AS SEB banka
SWIFT (BIC) kods: UNLALV2X
Konta Nr. LV33UNLA0055003691131
CITA NODERĪGA INFORMĀCIJA
2025.gada absolventu gadagrāmata
2024.gada absolventu gadagrāmata
2023.gada absolventu gadagrāmata
2022.gada absolventu gadagrāmata
2020.–2021. gada absolventu gadagrāmata
2019.gada absolventu gadagrāmata
2018.gada absolventu gadagrāmata
2017.gada absolventu gadagrāmata
2016.gada absolventu gadagrāmata
2015.gada absolventu gadagrāmata
2014.gada (skatuves un audiovizuālās mākslas) absolventu gadagrāmata
2013.gada (skatuves un audiovizuālās mākslas) absolventu gadagrāmata
2012.gada (skatuves un audiovizuālās mākslas) absolventu gadagrāmata
Nacionālā filmu skola
Audiovizuālās mākslas programmas vadītāji: Doc. Jānis Putniņš (janis.putnins@lka.edu.lv), doc. Dainis Juraga (dainis.juraga@lka.edu.lv).
Seko līdzi LKA NFS studentu ikdienai Instagram kontā @filmu_skola
Zvani – (+371) 26423518
Raksti Watsapp – (+371) 26423518
Raksti – uznemsana@lka.edu.lv
Dainis Juraga ir Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas vadītājs kopš 2024. gada. Viņš ir pieredzējis kinooperators, vairāku dokumentālo filmu autors. Kopš 2019. gada aktīvi iesaistās Nacionālās filmu skolas darbā, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu tās attīstībā.
Pilnais apraksts
Kino zinātniece, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, Dr.art. Bakalaura studiju programmas „Audiovizuālā māksla” teorijas specializācijas vadītāja. Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004 un no 2024. gada) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).
Pilnais apraksts
Jānis Putniņš ir kino režisors un pedagogs, kurš pašlaik ir Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas radošais direktors un docētājs.
Pilnais apraksts
Starptautiski novērtēts un skatītāju atzīts kino un montāžas režisors, publicists, kopš 2013. gada Latvijas Kultūras akadēmijas Mākslas zinātņu doktors, kino teorijas, montāžas un režijas docents, vienlaikus arī Helsinku Ālto universitātes (Helsinki University of Technology) Dokumentālā kino režijas katedras asociētais profesors. Absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot maģistra grādu vēsturē.
Pilnais apraksts
Anita Sproģe ir aktiermeistarības docente Latvijas Kultūras akadēmijā, kur viņa darbojas kopš 2005. gada.
Pilnais apraksts
Andrejs Verhoustinskis ir Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējs kopš 2010. gada. Mācījies Latvijas Kultūras akadēmijā un Dramatiska Institutet, Stokholmā, Zviedrijā kino un video operatoru specialitātē.
Pilnais apraksts