Latvijas Piļu un muižu asociācija sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju un Rundāles pils muzeju organizē starptautisku konferenci “Pilis un muižas – mantojums nākotnei”. Konferences mērķis ir izvērtēt paveikto Latvijas piļu un muižu mantojuma saglabāšanā un uzturēšanā pēdējās desmitgadēs, kā arī atklāt jaunus ceļus piļu un muižu apzināšanā, atpazīstamības veicināšanā un iekļaušanā kultūras un ekonomikas aktīvā apritē gan Latvijā, gan plašākā Baltijas jūras un Ziemeļeiropas reģionā.
Pēdējie gadu desmiti iezīmē ne tikai aizvien pieaugošu interesi par kultūras mantojuma saglabāšanu un aktīvu iekļaušanu ikdienas dzīves apritē, bet arī pāreju uz jaunu pieeju izpratnē par mantojuma lomu un vērtību sabiedrībai kopumā un tās atsevišķam indivīdam, uzsverot, ka mantojums nav tikai pagātnes saglabāšana, tas ir darbības un ieguldījumu lauks šodien un nākotnē. Pārliecība par kultūras mantojuma nozīmi nākotnē, ļauj saskatīt pareizākos risinājumus tā izmantošanai un pārvaldībai šodien.
Konferencē uzstāsies nozīmīgi piļu un muižu mantojuma eksperti un nozares profesionāļi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Zviedrijas un Vācijas . Konferencē pārstāvētās tēmas atsegs gan mūsdienīgas idejas piļu un muižu saglabāšanā un izmantošanā visas sabiedrības interesēs, gan arī sniegs plašu kontekstu dziļākas izpratnes veidošanai par šīs mantojuma daļas nozīmīgumu un vērtību pagātnē, mūsdienās un nākotnē Latvijā un Eiropā.
Konferencē aicināti piedalīties gan kultūras pieminekļu saimnieki un sargātāji, gan lietotāji un apmeklētāji, lai intensīvā domu un zināšanu apmaiņā veidotu platformu turpmākai darbībai, kas sekmēs humānas un sakārtotas vides tālāku veidošanu, veicinās izpratni par vēsturisko norišu, tai skaitā agrārās reformas ietekmi (2020. gadā aprit 100 gadi kopš agrārās reformas uzsākšanas, kas bija būtisks process piļu un muižu saimniecību pārveidē Latvijā), radīs jaunas iespējas tiešo kontaktu dibināšanai, jaunu zināšanu un prasmju iegūšanai.
Konference notiks gan klātienē, gan tiešsaistē.
2020. gadā Latvijas Piļu un muižu asociācija atskatās uz divdesmit nozīmīgas darbības gadiem, kuru laikā konsekventi sekojusi uzstādītajiem mērķiem - veicināt Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu, piļu un muižu unikālo kultūras mantojuma vērtību un vides apzināšanu, izpēti, atjaunošanu, uzturēšanu, pielāgošanu izmantošanai, izmantošanu un attīstību; sekmēt tūrisma, kultūras un radošo industriju nozaru un ar tām saistītās infrastruktūras un pakalpojumu attīstību pilīs un muižās; paplašināt piļu un muižu pieejamību sabiedrībai; popularizēt kultūras mantojuma saglabāšanu, attīstīt sabiedrības kultūras mantojuma apziņu un veicināt sabiedrības līdzdalību kultūras mantojuma aizsardzībā.
Latvijas Kultūras akadēmija
Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnieki veic gan akadēmiskos, gan lietišķos pētījumus par aktuālākajām šodienas Latvijas kultūras dzīves problēmām – kultūras auditorijas izmaiņām, kultūras ekonomisko un sociālo ietekmi, tradīciju saglabāšanu un amatiermākslas kustības attīstību, kultūras mantojuma un vērtību saglabāšanu u.c. 2019.gadā noslēdzās Latvijā šobrīd vienīgais ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” finansētais projekts “CoHERE” / “Kritiskais mantojums: identitātes izpausmes un reprezentācija Eiropā”, kurā Latvijas Kultūras akadēmija kopā ar 12 starptautiskiem pētniecības partneriem veica pētījumus humanitāro un mākslas zinātņu jomā. Kopš 2014. gada tiek īstenots starptautisks projekts nemateriālā kultūras mantojuma tiesību jomā. Šobrīd tiek īstenots projekts “Kopienu līdzdalība kultūras mantojuma pārvaldībā: prakses, attīstība un izaicinājumi”. Būtisku Zinātniskās pētniecības centra darbības aktivitāšu jomu veido arī lietišķie pētījumi sadarbībā ar LR Kultūras ministriju, kultūras institūcijām, pašvaldībām. Šo pētījumu rezultāti tiek izmantoti pašvaldību un valsts kultūrpolitikas veidošanā.
Rundāles pils
Rundāles pils muzejs jau kopš pirmajiem darbības gadiem paralēli pils restaurācijai un kompleksa atjaunošanai nodarbojas arī ar Latvijas baznīcu un muižu mantojuma apzināšanu, stāvokļa dokumentēšanu un izpēti. Sākot ar 20. gadsimta 60. gadiem, muzeja speciālisti devās arhitektūras pieminekļu apzināšanas ekspedīcijās, nereti apsekojot tieši apdraudētos objektus, piemēram, to muižu ēkas, kuras tika pārbūvētas vai kuras grasījās nojaukt. Ekspedīcijās iegūtās arhitektūras detaļas un mākslas priekšmeti nonāca Rundāles pils muzeja krājumā, bet ēku uzmērojumi un fotofiksācijas – muzeja zinātniskajā arhīvā, kur arī mūsdienās tiek vākti dažādi materiāli par Latvijas arhitektūras un mākslas pieminekļiem, Latvijas senākā mākslas vēstures posma arhitektūru, tēlotājmākslu un mākslas amatniecību. Līdzās Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arhīvam tā ir otra lielākā Latvijas arhitektūras un mākslas pieminekļu dokumentācijas krātuve, kuras materiāli kalpojuši par avotu bāzi gan pašu muzeja darbinieku sagatavotajām grāmatām un rakstiem par Latvijas muižu vēsturi un arhitektūru, gan citu pētnieku darbiem.
Konference tiek organizēta fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta Nr. lzp-2018/2-0280 “Kopienu līdzdalība kultūras mantojuma pārvaldībā: prakses, attīstība un izaicinājumi” ietvaros. Pētījumu finansē Latvijas Zinātnes padome.