JAUNUMI

Nedēļas garumā norisināsies konferenču sērija “Kultūras Krustpunkti XIV”: sākas pieteikšanās konferences sekciju dienai

15.09.2020

Līdz 2020. gada 11. oktobrim ikviens kultūras un mākslas fenomenu pētniecībā ieinteresētais tiek aicināts pieteikties dalībai Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) konferenču sērijas “Kultūras Krustpunkti XIV” sekciju dienā, kas notiks 6. novembrī LKA Teātra mājā “Zirgu pasts”, un dalīties savu pētījumu rezultātos, secinājumos un ierosinājumos.

Konferenču sērija “Kultūras Krustpunkti XIV” norisināsies no 2. līdz 6. novembrim, ietverot vairākus notikumus, izgaismojot aktuālākos kultūras un mākslas procesus globālā un lokālā mērogā. Norises vietas: Latvijas Kultūras akadēmija (Ludzas ielā 24)  un LKA Teātra māja “Zirgu pasts” (Dzirnavu 46). Konferenču sērijas notikumi paralēli klātienes norisei būs skatāmi arī tiešsaistē – LKA Facebook lapā.

Konferenču sērija “Kultūras Krustpunkti XIV” aizsāksies 2. novembrī plkst. 10.00–16.00 LKA zālē, kur norisināsies starptautiskās zinātniskās konferences “Kultūras Krustpunkti XIV” atklāšanas plenārsēde, kas būs veltīta Latvijas Kultūras akadēmijas 30 gadu jubilejai, ar virstēmu “Latvijas Kultūras akadēmija izglītībā, zinātnē un mākslā”.  Plenārsēdes ietvaros tiks pozicionēta LKA vieta Latvijas kultūras un mākslas izglītības un augstākās izglītības sistēmā, tās zinātniskās darbības rezultātu loma jaunu zināšanu un argumentu uzkrāšanā par kultūras un mākslas fenomeniem, kā arī LKA nozīme Latvijas mākslas telpas un kultūrvides attīstībā. Plenārsēdes noslēgumā notiks  LKA zinātnisko rakstu krājumu “Culture Crossroads” un “Kultūras un mākslas pētījumi” pēdējo izdevumu prezentācijas. Darba valoda – latviešu.

3. novembrī tiešsaistē norisināsies konferences starptautiskā diena, kas veltīta tēmai “Mākslas izglītības un kultūrizglītības ietekme: argumenti un pierādījumi”. Konferences ietvaros tiks analizēts un izgaismots mākslas un kultūras izglītības daudzveidīgais devums un ieguldījums valstiskā, kopienu un individuālā līmenī. Dažādu Eiropas valstu un Latvijas pētnieki un nozares profesionāļi dalīsies pieredzē un secinājumos par mākslas un kultūras izglītības teorētiskajiem, praktiskajiem un komunikācijas aspektiem. Darba valoda – angļu. Starptautiskā diena notiek starptautisko sadarbības tīklu sanāksmju ietvaros: ENO (The European Network of Observatories in the Field of Arts and Cultural Education) un ACEnet (Network of European policy makers, civil servants and academics working in the fields of arts and cultural education).

4. novembrī plkst. 10.00–16.00 LKA zālē notiks starptautisks forums “Modernisms kultūrā. Globālās un lokālās pārmantošanas stratēģijas un pieejas”. Tas veltīts nozīmīgam 20.gs mākslas attīstības periodam Eiropā – modernismam un tā strāvojumu un parādību īpatnībām mākslā, arhitektūrā, literatūrā, teātrī, kino un  mūzikā Latvijā, un šī perioda kultūras mantojuma pārmantošanas, pārradīšanas un interpretācijas globālajām un lokālajām tendencēm un izaicinājumiem. Forumā akadēmiskās un lietišķās vides eksperti analizēs kontraversālus skatījumus uz modernisma izpausmēm kultūrā un mākslā, dienas noslēgumā diskutējot par modernisma paraugiem arhitektūrā, to nozīmi kultūras mantojuma kontekstā. Darba valoda – angļu.

5. novembrī plkst. 10.00–16.00 LKA Teātra mājā “Zirgu pasts” norisināsies Baltijas Drāmas forums, kas aicinās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas skatuves mākslas teorētiķus un praktiķus pievērsties jaunākajām tehnoloģijām teātrī un atšķirīgām teātra skatīšanās praksēm. Foruma noslēgumā, plkst. 16.30–17.30, tiks prezentēts rakstu krājums, kas veltīts pēdējai desmitgadei Latvijas teātrī.

6. novembrī plkst. 9.00–18.00 LKA Teātra mājā “Zirgu pasts” norisināsies konferences darbs desmit sekcijās:

  1. Kultūras un mākslas socioloģija, kultūrpolitika;
  2. Mākslas izglītība un kultūrizglītība;
  3. Kultūras mantojuma saglabāšanas, tiesību un ētikas, pārvaldības, pedagoģiskie un komunikācijas aspekti;
  4. Skatuves māksla;
  5. Materiālais un nemateriālais mantojums – folkloristika, etnoloģija, arheoloģija, kultūras antropoloģija;
  6. Radošās industrijas un kultūras menedžments;
  7. Audiovizuālā māksla. Būt Jurim Podniekam (sekcijas norises laiks: 4. decembris);
  8. Kultūru saskarsme, starpkultūru komunikācija, starpkultūru komunikācijas kompetence Latvijā  un valodas nozīme kultūrā;
  9. Vizuālā māksla;
  10. Literatūra un vizualitāte.

Darba valoda: latviešu un angļu.

Turpinot konferences un Baltijas drāmas foruma tematisko ievirzi, Skatuves mākslas sekciju iesāks diskusija “Teātra un skatītāja attiecības nākamajos 100 gados”, vērtējot Baltijas valstu teātra nākotnes perspektīvas. Darba valoda – angļu.

6. novembrī “Zirgu pastā” 1. stāva foajē paralēli konferences darbam LKA Rīgas Kino muzejs prezentēs īsfilmu ciklu “Priekšmetu stāsti”, kurā astoņi Latvijā pazīstami nozares eksperti skatītājiem ļaus ielūkoties muzeja krātuvēs. Skatītājiem būs iespēja ieraudzīt to kā darbojas kino montāžas galds un kino kamera, kā norisinās kino filmu lenšu restaurācija, kā  top filmās redzamie kostīmi un kā filmām izvēlējās aktierus. Par muzeja kolekcijas dārgumiem stāstīs tērpu māksliniece Keita, kinorežisors Jānis Putniņš, kino zinātniece Inga Pērkone-Redoviča, filmu restauratore Rūta Sudakova un citi eksperti. Projekts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Lai pieteiktos dalībai konferences sekciju dienā (6. novembris), aicinām aizpildīt tiešsaistes pieteikuma formu:

Pieteikties konferencei iespējams līdz 2020. gada 11. oktobrim. Aizpildot pieteikumu, lūdzam konferences publicitātes nodrošināšanai pievienot savu fotoattēlu. Referāta kopsavilkumu paredzēts publicēt izdevumā “Starptautiska zinātniskā konference “Kultūras Krustpunkti 2020”. Konferences tēžu krājums / programma”. Prezentācijai atvēlētas 20 minūtes (t.sk. jautājumi). Dalība konferencē ir bez maksas. Pieteiktie un programmā iekļautie referāti tiks recenzēti, sekciju skaits un saturs var mainīties atbilstoši iesūtīto referātu tēmu un kopsavilkumu saturam.

Pēc konferences referentiem būs iespēja iesūtīt rakstus recenzētam zinātnisko rakstu krājumam “Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi” (piešķirts ISSN kods) un/vai “Culture Crossroads” (indeksēts ERIH+, EBSCO un ULRICH’S datubāzēs, http://www.culturecrossroads.lv).

Konference organizēta un konferences materiāli izstrādāti Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas zinātniskās darbības attīstība”, Nr.1.1.1.5/18/I/017 ietvaros.

Konferenci organizē LKA Zinātniskās pētniecības centrs. Konferences  sadarbības partneri: Teātra darbinieku savienība, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Latvijas Nacionālais kultūras centrs un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Kanādas vēstniecība Latvijā, Kultūras ministrija.

LKA zinātniskās darbības fokuss vērsts uz starpdisciplinaritāti kultūras un mākslas fenomenu izpētē. Ikgadējā LKA starptautiskā konference “Kultūras Krustpunkti” savā divpadsmit gadu ilgajā vēsturē ir ieguvusi īpaša notikuma statusu, tās multidisciplinārā programma ir saistoša gan pieredzes bagātiem pētniekiem, gan studējošajiem, gan kultūras nozares praktiķiem, gan jebkuram radošam cilvēkam. Ik gadu piedāvātā programma ļauj īstenot konferences stratēģisko mērķi: attīstīt komunikatīvu platformu kultūras un mākslas pētnieku zinātniskās darbības rezultātu teorētiskai un lietišķai aprobācijai.

Konferences galvenā misija: publiskot Latvijai nozīmīgu, starptautiski aktuālu kultūras un mākslas jomas problēmu izpētes rezultātus, kā arī aktivizēt akadēmisko diskusiju par kultūras, mākslas un radošā sektora lomu un sociālo atbildību politisku, ekonomisku, demogrāfisku pārmaiņu apstākļos.

Īpašs izaicinājums konferences organizatoriem ir zinātniskās un radošās darbības integrācija refleksijā par kultūras fenomenu, jo īpaši laikā, kad pētnieki runā par mākslas un pētniecības robežu izplūšana un veidojas arvien plašāka mākslas un pētniecības saskarsmes telpa.



Sekciju ieteicamās, bet ne ierobežojošās tēmas:

KULTŪRAS UN MĀKSLAS SOCIOLOĢIJA,  KULTŪRPOLITIKA

Sekcijas pamattēmas: Kultūras un mākslas fenomenu tradicionālās un laikmetīgās izpausmes, to transformācijas dažādās sabiedrībās, globālās un lokālās kultūras prakses, kultūras operatoru daudzveidība (valsts, pašvaldības, NVO, komercsektors) un līdzdalības modeļi, kultūrā balstītas sabiedrības nevienlīdzības izpausmes un pieejamības barjeras, kultūras piedāvājuma un norišu daudzveidība un starpdisciplinaritāte,  auditorijas segmenti, kultūras vajadzības,  kultūras patēriņš un līdzdalības formas, kultūras un mākslas “dzīve” medijos un digitālajā vidē, radošuma pētniecības specifika, kultūras un mākslas pētniecības pieeju daudzveidība, pētniecisko disciplīnu robežu saplūšana kultūras un mākslas studijās.

Kultūras un mākslas vieta sabiedrībā, tostarp medijos, vienmēr ir bijusi kompleksa, daudznozīmīga un ambivalenta: vienlaikus gan ļoti personiska un individuālajā brīvībā sakņota, gan visiem “piederoša” un kopienu pieredzē balstīta. Aicinām dažādu jomu (kultūras, socioloģijas, komunikācijas, mediju, mākslas zinātnes, ģeogrāfijas u.c.) pētniekus piedāvāt savu pētījumu rezultātus par kultūras un mākslas  procesiem sabiedrībā – pilsētās, laukos, metropolēs un nomalēs; to specifiku dažādās kopienās un sociālās grupās, par kultūras un mākslas notikumu rezonansi medijos; par kultūras pieejamību un auditorijas apmierinātību ar pastāvošo kultūras piedāvājumu.


MĀKSLAS IZGLĪTĪBA UN KULTŪRIZGLĪTĪBA

Pēdējās divās desmitgadēs uzkrāta ievērojama pierādījumu bāze tam, ka mākslas un kultūras un izglītība sniedz bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem daudzveidīgus ieguvumus – sekmē inovācijas spēju, radošumu, sadarbības un kritiskās domāšanas prasmes, uzlabo indivīdu garīgo veselību un veicina kopienu saliedētību. Diskusijās par mākslas un kultūras izglītības lomu priekšplānā aizvien vairāk izvirzās ne tikai ieguvumi personības pilnveidei, bet arī plašāki sociāli jautājumi, piemēram, sociālā taisnīguma aspekts kā tiesības uz vienlīdzīgu pieeju iespējām, kas vitāli svarīgas dzīvei un darbam 21. gadsimtā.

Aicinām pētniekus, praktiķus un kultūrpolitikas veidotājus pieteikties ar referātiem, kas analizē un izgaismo mākslas un kultūras izglītības daudzveidīgos devumus un lomas indivīda, kopienas un nacionālā līmenī, kā arī mākslas un kultūras izglītības teorētiskos, praktiskos un komunikācijas aspektus.

Sekcijas pamattēmas:

  • Mākslas izglītības un kultūrizglītības daudzveidīgās ietekmes un lomas (sociālā, kultūras, ekonomiskā, individuālā, kolektīvā, u.c.)
  • Efektīvi veidi mākslas izglītības un kultūrizglītības ieguvumu popularizēšanai un komunicēšanai gan sabiedrībai, gan kultūrpolitikas veidotājiem;
  • Konkrētu politikas instrumentu un iniciatīvu izvērtējums mākslas izglītības un kultūrizglītības jomā.
  • Kultūrizglītības un pratības koncepta lietojums kultūras jomā: kultūrpratība, medijpratība, vizuālpratība, filmpratība u.c.

KULTŪRAS MANTOJUMA SAGLABĀŠANAS, TIESĪBU UN ĒTIKAS, PĀRVALDĪBAS, PEDAGOĢISKIE UN KOMUNIKĀCIJAS ASPEKTI

Sekcijas pamattēma: mūsdienu izaicinājumi kultūras mantojuma saglabāšanas, tiesību un ētikas, pārvaldības, pedagoģiskajos un komunikācijas aspektos

Aicinām pieteikties kā materiālā, tā nemateriālā mantojuma teorētiķus un atmiņas institūciju darbiniekus, vietējo un starptautisko organizāciju pārstāvjus, lai dalītos pieredzē un pētījumos par kultūras mantojuma aktuālajām praksēm, pieredzēm, izaicinājumiem, inovācijām Latvijā un pasaulē, mantojuma ētikas jautājumiem, kā arī kopienu un vietējo iedzīvotāju iesaisti mantojuma vērtības noteikšanā, izmantošanā un komunikācijā.

Sekcija notiek projekta “Kopienu līdzdalība kultūras mantojuma pārvaldībā: prakses, attīstība un izaicinājumi” ietvaros (Nr. lzp-2018/2-0280; finansētājs: Latvijas Zinātnes padome).


SKATUVES MĀKSLA
Sekcijas pamattēma: Teātris un skatītājs: mainīgā realitāte
Aicinām skatuves mākslu pētniekus un praktiķus dalīties savos novērojumos, pieredzē un pētījumos par teātra un skatītāja komunikācijas formām, iespējām un perspektīvām gan vēsturiskā, gan mūsdienu kontekstā. Klasiskas teātra ēkas diktētā skatuves un zāles hierarhija un transformācija režijas eksperimentos; skatītāja loma vides un vietas teātra projektos; imersīvā teātra prakses – šie ir tikai daži no iespējamajiem refleksijas virzieniem. Īpaši aicinām domāt par teātra izteiksmes līdzekļu un skatītāja lomas maiņu jaunākā laika teātrī, kad izrādes top attālināti un klātienē sasniedz būtiski mazāku auditoriju vai tieši otrādi - rodas digitālas teātra formas ar neierobežotu skatītāju skaitu. Tiek gaidīti arī referāti, kas pievēršas konkrētai auditorijai adresētiem teātra fenomeniem, piem., bērnu un jauniešu teātrim, teātra festivāliem, izglītības programmām, sociāliem projektiem u.tml.


MATERIĀLAIS UN NEMATERIĀLAIS MANTOJUMS - FOLKLORISTIKA, ETNOLOĢIJA, ARHEOLOĢIJA, KULTŪRAS ANTROPOLOĢIJA

Vai var būt materiālais un nemateriālais mantojums, kas nav balstīts tradīcijā? Tradīcijas aizmetņi, izcelsme, tradīcijas gaita un ziedu laiki, tradīcijas noturība vai ilgtspējība, tradīcijas beigu sākums un izzušana. Dažādi fiksētā tradīcija un tās dzīvildze materiālajā un nemateriālajā mantojumā.

Sagaidām refleksijas par visdažādākajām tradīcijām un to izpausmēm no folkloristikas, etnoloģijas, arheoloģijas, kultūras antropoloģijas un citu zinātņu nozaru skatu punkta gan pagātnē, gan mūsdienās.


RADOŠĀS INDUSTRIJAS UN KULTŪRAS MENEDŽMENTS

Sekcijas pamattēmas: Kultūras un radošā sektora attīstība, kultūras menedžmenta un mārketinga procesi, kultūras organizāciju darbība un līderība, kultūras ekonomikas attīstība, radošās uzņēmējdarbības un radošo industriju attīstības perspektīvas.
Kultūras un radošais sektors šogad ir saskāries ar ievērojamiem izaicinājumiem un nepieciešamību meklēt jaunus veidus, kā sastapt savu auditoriju, lietotāju, klientu. Vairāk nekā jebkad ir aktuāli labāk saprast gan būtiskas sektora darbības īpatnības, gan analizēt sektora resursus. Savukārt atsevišķu apakšnozaru gadījumu izpēte var parādīt, kā notiek savas vietas un lomas definēšana, radoši interpretējot savas iespējas un atrodot jaunus sabiedrotos. Kultūras organizāciju vadība krīzes periodā aicina izprast jaunas darbības pieejas un ar to saistītās pārmaiņas, nodarbinātības un finansējuma specifiku, kultūras organizāciju ilgtspēju, izmaiņas kultūras pasākuma jēdziena izpratnē un jaunu formātu veidošanos pasākumu industrijā.                                                                                         

Sekcijā aicinām piedalīties kultūras menedžmenta un radošo industriju praktiķus, humanitāro un sociālo zinātņu pētniekus,  doktorantus, LKA absolventus. Gaidīsim analīzi un atziņas par kultūras un radošā sektora attīstību, dažādu radošo industriju nozaru specifiskiem attīstības jautājumiem un izaicinājumiem. 


AUDIOVIZUĀLĀ MĀKSLA. BŪT JURIM PODNIEKAM (sekcijas norses laiks: 4. decembris)

Šogad atzīmējam jubileju pasaules dokumentālā kino lielmeistaram – režisoram un operatoram  Jurim Podniekam (1950.05.12.–1992.23.06.). 

Juris Podnieks savu darbību sāka kā operators Rīgas kinostudijā, uzņemot kinožurnālus un dokumentālas filmas. Ar operatora darbu pie  Herca Franka filmas “Aizliegtā zona” (1975) Juris Podnieks ieguva operatora diplomu Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā Maskavā.

Ar tematisko žurnālu “Šūpulis”( Padomju Latvija Nr.3, 1977) Juris Podnieks debitēja kā režisors, un kopš 20. gadsimta 80. gadu sākuma katra viņa uzņemtā filma kļuva par nozīmīgu māksliniecisku un sabiedrisku notikumu.  Filma  “Vai viegli būt jaunam?” (1986) kļuva par revolucionāru notikumu ne tikai Latvijas kinomākslā, bet visā padomju sistēmā, kļūstot par vienu no virzītājspēkiem pretī impērijas galam. Juris Podnieks kopā ar saviem kolēģiem un domubiedriem fiksēja arī to, kā sabrūk impērija, un meklēja jaunu tēlainību laikmetam un cilvēkiem, kas tiecās pretī brīvībai un neatkarībai. 

Lai varētu veltīt Jura Podnieka dzīvei un daiļradei iespējami lielu uzmanību, un kopīgi sagaidītu viņa dzimšanas dienu, konferences “Kultūras Krustpunkti” audiovizuālās mākslas sekciju plānojam nedaudz vēlāk kā citas konferences sekcijas – dienu pirms Jura Podnieka dzimšanas dienas, 2020. gada 4. decembrī.

Aicinām pieteikt referātus par tēmām, kas saistītas ar Juri Podnieku un dokumentālo kino (tēmām ir tikai ieteikuma raksturs):

  • Juris Podnieks un viņa laiks;
  • Juris Podnieks un viņa filmu līdzautori;
  • Jura Podnieka operatormāksla;
  • Jura Podnieka filmas (-u) stilistiska un saturiska analīze;
  • Jura Podnieka darbība Latvijas dokumentālā kino kontekstā;
  • Jura Podnieka filmas pasaules dokumentālā kino kontekstā;
  • Jura Podnieka sadarbība ar ārvalstu televīzijām;
  • u.c.

KULTŪRU SASKARSME, STARPKULTŪRU KOMUNIKĀCIJA, STARPKULTŪRU KOMUNIKĀCIJAS KOMPETENCE LATVIJĀ UN VALODAS NOZĪME KULTŪRĀ

Sekcijas pamattēma: Kultūru saskarsme izglītībā, kultūrā, diplomātijā, radošajās industrijās; kultūra valodā, valoda kultūrā; valodu radošs lietojums, starpkultūru komunikācijas kompetences veidošanās, izglītības nozīme starpkultūru komunikācijas kompetences veidošanā.

Aicinām dažādu jomu pētniekus un praktiķus dalīties ar oriģinālu pētījumu rezultātiem un atziņām par kultūru saskarsmes problemātiku, tās pētniecību dažādos aspektos, par kultūru saskarsmes risinājumiem un to nozīmi veiksmīgā sadarbības organizēšanā. Piedalīties aicināti arī pētnieki, kuri starpdisciplināri pēta valodas, kultūras un radošuma attiecības un mijiedarbību. Šogad Latvijas Kultūras akadēmija svin 30 gadu jubileju, tādēļ īpaši gaidām akadēmijas vēstures un darbības pētnieku referātus. Aicinām diskutēt arī par citām starpkultūru komunikācijai nozīmīgām un aktuālām tēmām.


VIZUĀLĀ MĀKSLA

Sekcijas pamattēma:Akadēmija mākslā un māksla Akadēmijā.

Vizuālās mākslas sekcijā aicinām piedalīties vizuālās mākslas pētniekus, kuratorus, kā arī māksliniekus. Reflektēsim par mākslas attiecībām ar Akadēmiju dažādos laikmetos, lai raksturotu akadēmiskās izglītības nozīmi vai, gluži pretēji – maznozīmīgumu. Īpaši gaidīti referenti, kuri aktualizēs jautājumu par korelāciju starp akadēmijā iegūtajām un praksē apgūtajām zināšanām. Sagaidāmas refleksijas arī  par izcilu personību – mākslinieku un teorētiķu darbību gan Latvijas Mākslas akadēmijā, gan Latvijas Kultūras akadēmijā.

Aicinām dažādu nozaru pētniekus aplūkot Akadēmijas ietekmi uz mākslas procesu attīstību.


LITERATŪRA, TEKSTS UN VIZUALITĀTE

Sekcijas pamattēma: literārais teksts, tā uztvere un interpretācija atšķirīgos kontekstos, literatūras funkciju maiņa un izmantojums mūsdienu pasaulē.

Aicinām dažādu nozaru pētniekus palūkoties uz daiļliteratūras saikni ar vizualitāti – vizualizācijas nozīmei lasīšanas procesā, vizuālajiem un grafiskajiem elementiem tekstā, literatūras vizualizācijai ikdienā, mācību procesā un virtuālajā vidē. Pievērst uzmanību teksta un attēla mijiedarbei, mainīgajām funkcijām un vietai kultūras atmiņā, kā arī problēmām, kas saistītas ar vizualitāti un tās atveidojumu daiļliteratūras tulkojumos.