JAUNUMI

Notiks konsultācijas par iestājpārbaudījumiem “Domraksts”, "Kultūras teorijas un vēstures faktu tests" un "Tests angļu valodā"

03.07.2019

Ceturtdien, 4. jūlijā, plkst. 14:00 2. auditorijā (Ludzas iela 24) notiks konsultācijas par iestājpārbaudījumu “Domraksts”, kas jākārto tiem reflektantiem, kuri plāno uzsākt studijas bakalaura studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammās “Kultūras un mākslu studijas”, “Kultūras socioloģija un menedžments” un “Starpkultūru sakari”. Savukārt piektdien, 5. jūlijā, plkst. 16:00 25. auditorijā (Ludzas iela 24, 3. stāvs) notiks konsultācijas par iestājpārbaudījumiem TESTS angļu (vai vācu, vai franču) valodas zināšanu pārbaudei, kā arī TESTS zināšanu pārbaudei kultūras teorijā un vēsturē. Testi jākārto reflektantiem, kas piesakās studijām maģistra apakšprogrammā "Kultūras menedžments un radošās industrijas" un "Audiovizuālā un skatuves māksla".

Piektdien, 5. jūlijā, (uzreiz pēc konsultācijas par testiem) maģistra studiju "Kultūras menedžments un radošās industrijas" interesentiem būs iespēja tikties ar apakšprogrammas vadītāju Agnesi Hermani un uzzināt visu interesējošo par studijām.

Iestājpārbaudījums "Domraksts" parāda reflektanta radošo pieeju tematam, spēju sabalansēt ieceri ar atbilstošu izklāsta formu, spēju patstāvīgi spriest un argumentēt, orientēties klasiskās un mūsdienu kultūras jautājumos. Reflektantam tiek piedāvātas 4-6 tēmas. Domraksta rakstīšanas laiks – 4 stundas.

Vērtēšanas kritēriji: spēja patstāvīgi spriest, radoša pieeja tēmas atklāsmē, satura un tēmas izklāsts, atbilstība izvēlētajai tēmai, domraksta kompozīcija, atsevišķo daļu secīgums un savstarpējā saistība, argumentācija, darba autora personīgā attieksme pret tēmā pieteikto problemātiku; stils, valodas līdzekļu izmantojums; ortogrāfijas un interpunkcijas ievērošana.

Iestājpārbaudījuma “TESTS angļu (vai vācu, vai franču) valodas zināšanu pārbaudei” mērķis ir pārbaudīt reflektantu vispārējo kompetenci attiecīgajā svešvalodā – lasīšanas izpratni, vārdu krājumu, valodas struktūru lietošanu, rakstīšanas prasmes. Iestājpārbaudījuma grūtības pakāpe atbilst Eiropas Padomes apstiprinātā „Vienotā valodu zināšanu ietvara” B2 līmenim. Lai sekmīgi nokārtotu iestājpārbaudījumu atbilstošajā svešvalodā, reflektantam ir jābūt patstāvīgam šīs valodas lietotājam, proti, jāspēj demonstrēt sekojošas valodas kompetences:

  • saprast galveno sarežģītā tekstā gan par konkrētiem, gan abstraktiem tematiem, kā arī par profesionāliem jautājumiem izvēlētajā studiju jomā;
  • kopumā izmantot leksiku pareizi (atsevišķos gadījumos ir pieļaujama nepareiza vārdu izvēle, kas netraucē saziņai);
  • kopumā pareizi pielietot gramatikas likumus (atsevišķos gadījumos ir pieļaujamas nesistemātiskas kļūdas, kas nerada pārpratumus saziņā).

Iestājpārbaudījuma laikā vārdnīcu lietošana nav atļauta. Iestājpārbaudījumā visas reflektantu svešvalodas prasmes tiek vērtētas integrēti ar vienu vērtējumu 100 punktu sistēmā.  Reflektanti var nekārtot iestājpārbaudījumu svešvalodā, ja viņi var apliecināt savas svešvalodas prasmes ar sertifikātu par kāda starptautiski atzīta eksāmena nokārtošanu Eiropas valodu prasmju sistēmas B2 vai augstākā līmenī, kuru var pielīdzināt iestājeksāmena vērtējumam. Svešvalodas prasmes apliecinoša dokumenta kopija ir jāiesniedz LKA Uzņemšanas komisijā kopā ar brīvā formā rakstītu iesniegumu par tā pielīdzināšanu iestājpārbaudījuma vērtējumam. Reflektantu citās institūcijās izdoto svešvalodas zināšanu apliecinošo dokumentu pielīdzināšanu LKA iestājpārbaudījuma vērtējumam veic LKA iestājpārbaudījumu komisija attiecīgajā svešvalodā.

Akadēmijas humanitāro zinātņu bakalauri mākslās, kuri bakalaura grādu ieguvuši ne vairāk kā pirms 10 gadiem un vismaz divus semestrus Akadēmijā sekmīgi apguvuši angļu (vai vācu, vai franču) valodas kursu, šo pārbaudījumu var nekārtot, bet reģistrēt bakalaura studiju svešvalodas gala pārbaudījuma rezultātu vai svešvalodas eksāmenu vidējo atzīmi.

​Iestājpārbaudījuma “TESTS zināšanu pārbaudei kultūras teorijā un vēsturē” uzdevums ir noteikt reflektantu zināšanu kultūras teorijas un vēstures jautājumos atbilstību tam zināšanu līmenim, kas ir nepieciešams, lai veiksmīgi varētu uzsākt studijas akadēmiskajā maģistra studiju programmā „Mākslas”, kā arī prasmi orientēties Latvijas un pasaules kultūras norišu aktualitātēs.

Testu veido 100 slēgtie jautājumi, katram jautājumam ir norādīti četri atbilžu varianti. Testa kārtotāja uzdevums ir izvēlēties vienu pareizo atbilžu variantu un atzīmēt to testa anketā. Testa vērtējumā katra pareizā atbilde dod 1 ieskaites punktu. Piemēram, pareizi atbildot uz 70 jautājumiem, reflektants iegūst 70 ieskaites punktus. Pārbaudījuma ilgums – 2 stundas 30 minūtes.

Testā ietverti jautājumi par sekojošām kultūras teorijas un kultūras vēstures tēmām:

  • Aktuālie kultūras dzīves notikumi Latvijā un pasaulē;
  • Kultūras teorija un kultūras zinātnes;
  • Filozofija un filozofijas vēsture;
  • Reliģijas un reliģiju vēsture;
  • Tēlotājas mākslas un arhitektūras vēsture;
  • Literatūras vēsture;
  • Mūzikas vēsture;
  • Teātra un kino vēsture.

Lai veiksmīgi nokārtotu testu kultūras teorijā un vēsturē, reflektantam ir nepieciešamas faktoloģiskās zināšanas par iepriekšminētajām tēmām, kā arī spēja izsecināt pareizo atbildi, balstoties uz jautājumā ietvertajām norādēm un atbilžu variantu atbilstības uzdotajam jautājumam novērtējumu.

Reflektanti, kuri bakalaura grādu ieguvuši Latvijas Kultūras akadēmijā, var šo pārbaudījumu nekārtot, bet reģistrēt bakalaura studiju A un B daļas kursu vidējo atzīmi un bakalaura darba vērtējumu.