Kultūras un mākslu studijas

Ingmāra Balode - dzejniece, tulkotāja, redaktore, pasniedz radošo rakstīšanu un citus ar tekstu veidošanu un padziļinātu teksta izpratni saistītus priekšmetus Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2015. gada.

Filozofijas doktors A. Balodis ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2013. gada. Kā pētnieks darbojas Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā un Rīgas Stradiņa Universitātē pasniedz medicīnas filozofiju, bioētiku un medicīnas socioloģiju.

Filozofijas doktors Ivars Bērziņš ir Akadēmijas mācībspēks kopš 1997. gada. Izveidojis kultūras menedžmenta maģistrantūras programmu, ilgstoši vadījis „Starptautisko mediju un kultūras menedžmenta” maģistrantūras apakšprogrammu.

Dr.philol., Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs un docētājs Akadēmijā kopš 1992. gada. Literatūras vēsturnieks R. Briedis ir vairāku grāmatu autors: “Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā” (2010), “Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005” (1–2, 2006), ko Guntis Berelis raksturojis kā “interesantāku lasāmvielu nekā aizraujošu detektīvu”. u.c.

Dārta Ceriņa darbojas galvenokārt kino un teātra pētniecībā, žurnālistikā un kritikā, attīstot starpdisciplināras pieejas un īstenojot tās praksē. Kopš 2020. gada lektore Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA), bet no 2017. gada – zinātniskā asistente LKA Zinātniskās pētniecības centrā.

Brigita Cīrule darbu Latvijas Universitātē docentes amatā apvieno ar atsevišķu kursu docēšanu Kultūras Akadēmijā, kur vada praktiskās nodarbības kursā Latīņu valoda, kā arī lasa lekcijas un vada seminārus kursā Rietumu kultūras mitoloģiskie pamati.

Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.

Vieslektors Eduards Dorofejevs ieguvis maģistra grādu mākslas zinātnē Latvijas mākslas akadēmijā (2014). Strādā par Izglītības programmu kuratoru Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Vēsturnieks. Pēc LVU Vēstures un filozofijas fakultātes absolvēšanas 1975. gadā strādājis par šīs augstskolas pasniedzēju. Kultūras akadēmijas docents no 1991. gada, 1995.–2007. gadā bijis arī LKA dekāns, pēc tam Studiju departamentā.

Docente Zane Grigoroviča darbu Latvijas Kultūras akadēmijā uzsāka 2001.gadā pēc bakalaura un maģistra programmas absolvēšanas. Latvijas Kultūras akadēmijā docē vairākus kursus Pasaules un Latvijas mākslas vēsturē.

PhD Agnese Hermane vada Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedru, LKA un RTU kopīgo bakalaura studiju programmu “Radošās industrijas”, līdzdarbojusies arī LKA un RTU kopīgās maģistra studiju programmas "Radošās industrijas un izaugsmes menedžments" izstrādē. Pirms tam bija arī maģistra studiju apakšprogrammas “Kultūras menedžments” vadītāja. Darbojas kā zinātniskā asistente LKA Kultūras un mākslu institūtā, ir LKA Senāta sekretāre. Kopš 2014. gada darbojas LKA nākamās mājvietas bijušajā Tabakas fabrikā projekta attīstības darba grupā.

PhD Andris Hiršs pasniedz Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2015. gada. Kā viesdocētājs vada loģikas un argumentācijas lekciju kursus arī Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Nodarbojas ar pētniecību Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā, publicējot rakstus par latviešu intelektuālo vēsturi vietējos un ārzemju izdevumos.

Ance Kristāla 2017. gadā absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studiju apakšprogrammu “Kultūras socioloģija un menedžments”, savukārt iegūtās zināšanas tālāk papildinājusi Latvijas Universitātes maģistra studiju programmā “Socioloģija”, izstrādājot maģistra darbu sadarbībā ar dzejniekiem, pētot dažādas identitātes pazīmes un to diskriminācijas iespējas.
Paralēli maģistrantūras studijām uzsākusi darbu LKA Zinātniskās pētniecības centrā kā zinātniskā asistente, bet pēc absolvēšanas arī kā vieslektore.

LKA profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.) Anda Laķe ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Kultūras un mākslu institūta vadītāja. Uzsāka darbu Latvijas Kultūras akadēmijā 1997. gadā kā lektore Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā. 2004.- 2016. gadam bijusi katedras vadītāja, šobrīd ir LKA akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Mākslas” apakšprogrammas Kultūras socioloģija un menedžments vadītāja.

Rūta Muktupāvela, Ph.D. kultūras teorijā, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, LKA rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (2017-2021), Latvijas Augstskolu profesoru valdes priekšsēdētāja vietniece, vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju kultūras teorijas, etnoloģijas un folkloristikas jomā autore.

Latvijas Kultūras akadēmijas viesprofesors Valdis Muktupāvels ir etnomuzikologs, mākslas zinātņu doktors (1999), Latvijas Universitātes profesors (2014), Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (2018).

Liene Ozoliņa ir LKA asociētā profesore un vadošā pētniece Zinātniskās pētniecības centrā. Liene ir ieguvusi bakalaura grādu socioloģijā Latvijas Kultūras Akadēmijā, maģistra grādus sociālajā teorijā un pētnieciskajās metodēs Amsterdamas Universitātē un doktora grādu socioloģijā Londonas Ekonomikas un Politisko Zinātņu Skolā.

Kino zinātniece, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, Dr.art. Bakalaura studiju programmas „Audiovizuālā māksla” teorijas specializācijas vadītāja. Bijusi Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).

Mākslas un muzeoloģijas maģistre, docente Astrīda Rogule kopš 1998. gada ir Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras pasniedzēja. Viņa ir izstrādājusi un vada studiju kursus muzeoloģijā, muzeju mārketingā, sabiedriskajās attiecībās, kultūras menedžmentā un kultūras tūrismā.

Mg.art., Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas katedras profesors (no 1998. gada), Latvijas Kultūras akadēmijas prorektors akadēmiskajā darbā (1991. – 2003.), Latvijas Kultūras akadēmijas rektors (2004. – 2014), Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs (no 2014. gada).

Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.

Ivars Šteinbergs, Ph. D., docents Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA); aizstāvējis disertāciju par latviešu atdzeju 20. gadsimtā (2023); dzejnieks (izdevis dzejas krājumus “Strops” (“Neputns”, 2020, Dzejas dienu balva, Ojāra Vācieša prēmija) un “Jaunība” (“Neputns”, 2022, Latvijas Literatūras gada balva)); literatūrkritiķis (2024. gadā saņēmis Normunda Naumaņa vārdā nosaukto Gada balvu mākslas kritikā) un atdzejotājs. 2017. gadā saņēmis Fulbraita stipendiju (Fulbright Foreign Student Program) un 2028. gadā ieguvis maģistra grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē Ņujorkas štata universitātē Bingemtonā (Binghamton, SUNY). Pētnieks Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (LU LFMI). Zinātnisku un populārzinātnisku rakstu autors. Literatūras žurnāla “Strāva” redaktors.

Filozofijas zinātņu doktore Daina Teters Latvijas Kultūras akadēmijā sāka strādāt 90. gadu otrajā pusē paralēli darbam Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā.

Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas katedras vadītāja, Kultūras teorijas un vēstures katedras profesore, un Zinātniskās pētniecības centra pētniece kopš 2015. gada, teātra zinātniece un kritiķe.

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) viesprofesors, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesors Andris Vecumnieks (1964*) ir pieredzes bagāts komponists, diriģents, muzikologs. 2015. gadā LKA ieguvis doktora grādu (PhD) par mūzikas teatralitātes problēmām – promocijas darba tēma “Teatralitātes fenomens mūzikā. Jura Karlsona teātra telpa.”

Elīna Veinberga Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi doktora grādu, absolvējot doktora studiju programmu “Mākslas” Kultūras teorijas apakšnozarē (2013). Maģistrantūras studijas angļu filoloģijā apgūtas Latvijas Universitātē (2004). E. Veinberga strādā par LKA docētāju kopš 2004. gada.

Līga Vinogradova ir ieguvusi zinātniskā doktora grādu Rīgas Stradiņa universitātē, izstrādājot pētījumu par emociju lomu tradīcijā socioloģijas nozares ietvaros (2021.). Pētnieciskā darbība norisinājusies Latvijas Kultūras akadēmijā kā zinātniskajam asistentam. Līga ir piedalījusies gan akadēmiskajos, gan lietišķajos pētījumos, kas fokusējas uz kultūras nozares dažādiem tematiem – kultūras mantojums, kultūras patēriņš, auditorijas izpēte kultūras institūcijās un pašvaldībās.

Sandis Voldiņš ir Latvijas Kultūras akadēmijas doktorants, ieguvis jurisprudences maģistra grādu Latvijas Universitātē un humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās Latvijas Kultūras akadēmijā. Ilgstoši strādājis Kultūras ministrijā un Valsts kancelejā, kopš 2019.gada ir VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” valdes loceklis. Vadījis vairākus liela apjoma kultūras, pārmaiņu, vadības, investīciju un attīstības projektus.

Ieva Zemīte, doktora grāds ekonomikas nozares vadībzinātnes apakšnozarē (Dr. oec.), ir Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgās maģistra studiju programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” direktore.