Juris Urtāns
Juris Urtāns 1988. gadā PSRS Arheoloģijas institūta Ļeņingradas nodaļā aizstāvēja vēstures zinātņu kandidāta grādu, kas 1992. gadā tika nostrificēts kā Latvijas vēstures doktora grāds. 1998. gadā Latvijas mākslas augstskolu apvienotajā zinātniskajā padomē Juris Urtāns aizstāvēja mākslas zinātņu habilitētā doktora grādu. Ir pāri par 1700 publikācijas, to skaitā vairāk nekā 280 zinātniski raksti un 58 grāmatas (autors, sastādītājs, atbildīgais redaktors), tostarp 13 monogrāfijas.
Zinātniskās intereses saistītas ar senajām kulta vietām, pilskalnu, seno sakrālo vietu, kultūrvēsturisko akmeņu, zemūdens kultūrvides un citu senvēstures pieminekļu apzināšanu, izvērtējumu, arheoloģijas un folkloras mijiedarbību, arheoloģijas pieminekli kā kultūrvēsturisku fenomenu, vēsturiskās ģeogrāfijas studijām. Līdzās tradicionālajām arheologu un kultūrvēsturnieku lietotajām izpētes metodēm ieviesis pētniecībā gaisa arheoloģijas, vēlāk aerolazerskenēšanā balstītās metodes, piedalījies zemūdens arheoloģijas izstrādnēs.
Pētījumu projekti 2020.-2022.
Pētījuma veids |
Pētījuma nosaukums, nr. |
Projekta īstenošanas laiks |
Finansētājs |
Loma projektā |
FLPP |
Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.-2021.gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība (Nr. lzp-2020/2-0078) |
2020.12.–2021.12. |
Latvijas Zinātnes padome |
Vadītājs |
VPP |
Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide (VPP-LETONIKA-2021/1-0008) |
2022.01.–2024.12. |
Latvijas Zinātnes padome |
Galvenais izpildītājs |
Citas ar pētniecību saistītas aktivitātes
Latvijas pārstāvis Eiropas Savienības Kopīgo programmēšanas iniciatīvu Kultūras mantojumam (Joint Programming Initiative on Cultural Heritage (JPI CH) projektu “Conservation, Protection and Use”) konkursā iesniegto projektu izvērtēšanas ekspertu paneļa loceklis.
European Heritage Label. European Panel – eksperts (līdz 2022).
Grobiņas arheoloģiskais ansamblis Latvija. Eksperts Grobiņas arheoloģiskā ansambļa iekļaušanai UNESCO Pasaules kultūras mantojuma pieminekļu sarakstā.
Vēsture: avoti un cilvēki. Humanitārās fakultātes starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture. Daugavpils Universitāte. Redakcijas kolēģijas loceklis.
Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi. Zinātnisko rakstu krājums. Redakcijas kolēģijas loceklis.
Culture Crossroads. Journal of the Research Centre at the Latvian Academy of Culture. Redakcijas kolēģijas loceklis.
Senovės baltų kultūra. Lietuvas folkloras un mākslas institūts. Redakcijas kolēģijas loceklis.
Archaeological Fieldwork in Estonia. Igaunijas Nacionālā pieminekļu padome (National Heritage Board). Redakcijas kolēģijas loceklis.
Arheoloģiskie pētījumi Latvijā [..]. Redakcijas kolēģijas vadītājs.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis. A daļa. Sociālās un humanitārās zinātnes. A daļas redakcijas kolēģijas loceklis.
Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesības
–
Pētnieka identifikācijas kods (-i)
–
Nozīmīgākās akadēmiskās publikācijas
Urtāns, Juris. Dzīve Dzirkaļu pilskalnā. Rīga: NT Klasika, 2018. 144 lpp.
Urtāne, Māra, Urtāns, Juris. Latvijas kultūrainava. Latvija un latvieši. Akadēmiskie raksti. I sējums. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2018. 327.-357.lpp.
Urtāns, Juris (sast). Ogres novada kultūrvēstures pieminekļi. Rīga: Jumava, 2018. 200.lpp.
Urtāne, Māra, Urtāns, Juris.. Latvijas kultūrainava. Latvija un latvieši. Akadēmiskie raksti. I sējums. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2018. 327.-357.lpp.
Urtāns, Juris (sast). Sāvs nāk. Sāviena. Zinātniski raksti un folkloras kopojums. Rīga: NT Klasika, 2019. 383 lpp.
Urtāns, Juris, Virze, Līga Ingrīda (sast). Arheologu pētījumi Latvijā 2018. - 2019.gadā. Rīga: NT Klasika, 2020. 255 lpp.
Urtāns, Juris. Koknese front fortifications. Too big to be seen. Culture Crossroads. Vol. 19, 2021. pp. 200-217.
Urtāns, Juris. Jaunatklātie pilskalni Latvijā 1998.-2021. Rīga: NT Klasika, 2022. 200 lpp.
Papildu informācija
https://lka.edu.lv/lv/par-akademiju/docetaji/juris-talivaldis-urtans/
https://lv.wikipedia.org/wiki/Juris_Urt%C4%81ns
E-pasts saziņai